Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 22. aprīlī WD iesniedza par Vispārējās tiesas (septītās palāta) 2020. gada 12. februārī pasludināto spriedumu lietā T-320/18, WD/EFSA

(Lieta C-167/20 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: WD (pārstāve: L. Levi, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

Prasījumi

Atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 12. februāra spriedumu lietā T-320/18;

līdz ar to apmierināt prasītājas prasījumus pirmās instances tiesvedībā un, attiecīgi

atcelt EFSA izpilddirektora 2017. gada 14. jūlija lēmumu, kuru tas ir pieņēmis kā amatpersona, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumu (“AHCC”), un no kura izriet, ka prasītāja nav iekļauta to ierēdņu sarakstā, kuri ir tikuši paaugstināti 2017. gadā īstenotajā klasifikācijas maiņas procesā;

atcelt AHCC 2018. gada 9. februāra lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītājas 2017. gada 10. oktobra sūdzība par 2017. gada 14. jūlija lēmumu;

atcelt EFSA izpilddirektora 2017. gada 9. augustā pieņemto un 2017. gada 10. augustā paziņoto lēmumu, un kuru tas ir pieņēmis kā amatpersona, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumu, un ar kuru ir nolemts nepagarināt prasītājas darba līgumu;

atcelt AHCC 2018. gada 12. marta lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītājas 2017. gada 10. novembra sūdzība par 2017. gada 9. augusta lēmumu;

uzdot atlīdzināt zaudējumus par radīto kaitējumu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecībā uz EFSA 2017. gada 14. jūlija lēmumu 2017. gadā īstenotajā klasifikācijas maiņas procesā nepaaugstināt prasītāju AST 6 pakāpē, izvirzītais pirmais pamats ir balstīts uz apgalvojumu, ka esot pārkāptas piemērojamās procesuālās tiesību normas, proti, pamatu pieņemamības noteikumi, kā arī esot pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu un esot sagrozīti lietas materiāli. Otrais pamats ir balstīts uz piemērojamā regulējuma – Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 54. panta, 2008. gada 22. aprīļa lēmuma un 2010. gada 30. jūnija vadlīniju – pārkāpumu, kā arī pierādījumu iegūšanu regulējošo noteikumu pārkāpumu un pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.

Attiecībā uz EFSA 2017. gada 9. augusta lēmumu nolemt nepagarināt prasītājas darba līgumu, šīs sūdzības pirmais pamats ir balstīts uz 2012. gada 8. decembra lēmuma neievērošanu. Otrais pamats ir balstīts uz apgalvojumu, ka neesot ievērots pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, kā arī esot pārkāptas 2017. gada 7. marta vadlīnijas. Trešais pamats ir balstīts uz apgalvojumu, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana, kā arī esot sagrozīti lietas materiāli un neesot ievēroti pierādījumu iegūšanu regulējošie noteikumi.

____________