Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 29. jūlijā iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Servizio Elettrico Nazionale SpA u.c./Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato u.c.

(Lieta C-377/20)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Servizio Elettrico Nazionale SpA, ENEL SpA un Enel Energia SpA

Atbildētāji: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato, ENEL SpA, Servizio Elettrico Nazionale SpA, Eni Gas e Luce SpA, Eni SpA, Gala SpA, Axpo Italia SpA, E.Ja SpA, Green Network SpA un Ass.ne Codici – Centro per i Diritti del Cittadino

Prejudiciālie jautājumi

Vai rīcība, ar kuru tiek īstenota dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, pati par sevi varētu būt pilnībā likumīga un tikt kvalificēta kā “ļaunprātīga” tikai tāpēc, ka mērķtirgū rodas (potenciāli) ierobežojoša iedarbība; vai arī šai rīcībai ir jāpiemīt arī īpašai prettiesiskuma komponentei, ko veido tādu “konkurences metožu (vai līdzekļu)” izmantošana, “kuras atšķiras” no “parastajām”; pēdējā minētajā gadījumā, pamatojoties uz kādiem kritērijiem, var noteikt robežu starp “normālu” un “izkropļotu” konkurenci?

Vai noteikumu, kas paredz sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, mērķis ir maksimizēt patērētāju labklājību, kuras samazināšanās (vai samazināšanās risks) ir jānovērtē tiesai; vai arī noteikumu, kas paredz sodu par konkurences pārkāpumu, mērķis ir saglabāt pašu tirgus konkurences struktūru, lai nepieļautu ekonomiskās varas apvienošanu, kura katrā ziņā tiek uzskatīta par kaitīgu sabiedrībai?

Vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, kas izpaudies kā mēģinājums novērst joprojām pastāvošā konkurences līmeņa saglabāšanos vai tā attīstību, dominējošam uzņēmumam katrā ziņā ir atļauts pierādīt, ka, neraugoties uz ierobežojošās ietekmes teorētisku iespējamību, tā rīcība neveido konkrētu noziedzīgu darbību; ja atbilde ir apstiprinoša, vai, lai novērtētu netipiskas konkurenci izslēdzošas ļaunprātīgas izmantošanas esamību, LESD 102. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka Iestādei ir pienākums precīzi pārbaudīt lietas dalībnieka veikto ekonomisko analīzi par inkriminētās darbības konkrēto spēju izstumt no tirgus konkurentus?

Vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir jānovērtē tikai atkarībā no tās ietekmes (pat tikai iespējamas) tirgū, neņemot vērā atbildētāja subjektīvo motīvu; vai arī konkurences ierobežošanas nodoma pierādīšana ir kritērijs, kuru var izmantot (arī ekskluzīvi) dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcības negodīguma novērtēšanai; vai arī šī subjektīvā elementa pierādīšana ir izmantojama tikai, lai uzliktu pierādīšanas pienākumu dominējošajam uzņēmumam (kuram šajā situācijā būtu pienākums sniegt pierādījumus, ka izslēdzošas ietekmes nav bijis)?

Vai gadījumā, ja dominējošais stāvoklis attiecas uz vairākiem vienā un tajā pašā sabiedrību grupā ietilpstošiem uzņēmumiem, pietiek ar piederību šai grupai, lai pieņemtu, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir piedalījušies arī tie uzņēmumi, kuri nav rīkojušies ļaunprātīgi – tādējādi uzraudzības iestādei pietiktu pierādīt, ka starp uzņēmumiem, kuri darbojas kolektīvi dominējošā grupā, pastāv apzināts, lai arī neslēpts, paralēlisms – vai arī (piemēram, kā tas notiek vienošanās aizlieguma gadījumā) ir tomēr jāsniedz pierādījumi, arī netieši, par konkrētu koordināciju un saikni starp dažādiem dominējošā stāvoklī atrodošās grupas uzņēmumiem, it īpaši, lai pierādītu mātesuzņēmuma līdzdalību?

____________