Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. maija spriedumu lietā T-47/15 Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Komisija 2016. gada 19. jūlijā iesniedza Vācijas Federatīvā Republika

(lieta C-405/16 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze, un R. Kanitz, pārstāvji, kam palīdz T. Lübbig, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

pilnībā atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2016. gada 10. maija spriedumu lietā T-47/15,

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi trīs pamatus.

1. Pamats

Pārsūdzētajā Vispārējās tiesas spriedumā, interpretējot jēdzienu “valsts līdzekļi” un valsts “kontrole” pār privātu uzņēmumu finanšu līdzekļiem, neesot ievērotas valsts atbalsta jēdziena robežas atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam. Pārsūdzētajā spriedumā esot nepareizi izdarīts pieņēmums, ka Vācijas Federatīvās Republikas “iestādes” uz Vācijas Atjaunojamo energoresursu likuma pamata īsteno “kontroli” un tādējādi – administratīvas pilnvaras pār Vācijas atjaunojamo energoresursu veicināšanas sistēmā iesaistīto pārvades sistēmu operatoru un energoapgādes uzņēmumu naudas līdzekļiem. Vispārējai tiesai esot bijis jāatzīst, ka Atjaunojamo energoresursu likumā ir noteiktas tikai civiltiesiskas līgumiskas attiecības starp atsevišķiem Vācijas enerģijas tirgus uzņēmumiem, taču ar to nav noteikta valsts kontrole pār šo uzņēmumu naudas līdzekļiem.

2. Pamats

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa nepareizi esot izdarījusi pieņēmumu, ka Vācijas Atjaunojamo energoresursu likums energoietilpīgiem uzņēmumiem kā galalietotājiem sniedz priekšrocību, kam ir nozīme valsts atbalsta tiesību izpratnē. Tādējādi Vispārējā tiesa neesot ievērojusi judikatūru par strukturālu trūkumu kompensēšanu un par valsts atbalsta tiesībās pastāvošo selektivitātes kritēriju.

3. Pamats

Visbeidzot apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka spriedums nav pietiekami pamatots gan attiecībā uz pārvades sistēmu operatoru, gan energoapgādes uzņēmumu stāvokli.

____________