VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2018. gada 6. decembrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “V” reģistrācijas pieteikums – Agrākas starptautiskas grafiskas preču zīmes “V” – Pierādījums par agrākas preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu – Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts (tagad Regulas (ES) 2018/625 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts)
Lieta T‑848/16
Deichmann SE, Esene (Vācija), ko pārstāv C. Onken, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv A. Söder un D. Hanf, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Vans, Inc., Saipresa [Cypress], Kalifornija (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv M. Hirsch, advokāts,
par prasību par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 20. septembra lēmumu lietā R 2129/2015‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Deichmann un Vans.
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [S. Gervasoni] (referents), tiesneši K. Kovalika-Baņčika [K. Kowalik-Bańczyk] un K. Makiokī [C. Mac Eochaidh],
sekretāre: R. Ukelīte [R. Ukelyte], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 1. decembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 2. februārī,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 9. februārī,
ņemot vērā 2017. gada 12. maija lēmumu apvienot lietas T‑848/16 un T‑817/16 tiesvedības mutvārdu daļā,
pēc tiesas sēdes 2018. gada 16. maijā
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2011. gada 17. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, Vans, Inc., iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 18. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.
4 2012. gada 21. februārī prasītāja, Deichmann SE, atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 41. pantam (tagad Regulas 2017/1001 46. pants) iesniedza iebildumus pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
5 Iebildumi bija balstīti uz šādām agrākām preču zīmēm:
– 2007. gada 10. augusta starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 937 479 saistībā ar precēm, kas ietilpst 18., 25. un 28. klasē un ir attēlotas šādi:
– 2007. gada 10. augusta starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 937 526 saistībā ar precēm, kas ietilpst 18., 25. un 28. klasē un ir attēlotas šādi:
– 2007. gada 13. augusta starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 937 528 saistībā ar precēm, kas ietilpst 18., 25. un 28. klasē un ir attēlotas šādi:
6 Iebildumi tika pamatoti ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.
7 2015. gada 28. septembrī EUIPO Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja, uzskatot, pirmkārt, ka attiecībā uz preču zīmēm Nr. 937 479 un 937 526 nepastāv sajaukšanas iespēja un, otrkārt, ka preču zīmes Nr. 937 528 aizsardzība nav juridiski pietiekami pierādīta.
8 2015. gada 21. oktobrī prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu, uzskatot, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
9 Ar 2016. gada 20. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas ceturtā padome noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību, nepārbaudot pēdējās minētās apgalvoto sajaukšanas iespējas pastāvēšanu.
10 Pirmkārt, Apelācijas padome apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumu saistībā ar to, ka nav pierādījumu par starptautiskas reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 937 528 aizsardzību (apstrīdētā lēmuma 11. punkts).
11 Otrkārt, balstoties uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 2868/95 (1995. gada 13. decembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 1995, L 303, 1. lpp.), 19. noteikuma 1.–3. punktu (tagad Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 (2018. gada 5. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2017/1001 un atceļ Deleģēto Regulu (ES) 2017/1430 (OV 2018, L 104, 1. lpp.) 7. panta 1.–4. punkts), Apelācijas padome uzskatīja, ka attiecībā uz starptautiskajām reģistrācijām Nr. 937 479 un Nr. 937 526 apelācijas sūdzība nav pamatota.
12 Apelācijas padome uzskatīja, ka tai pēc savas ierosmes ir jāizvērtē Regulas Nr. 2868/95 19. noteikumā prasītais agrāko tiesību aizsardzības pierādījums, turklāt šajā ziņā nav nepieciešams pušu pieteikums (apstrīdētā lēmuma 12. punkts). Tā uzskatīja, ka Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma prasības ir nevis iebildumu pieņemamības nosacījumi, bet gan nosacījumi, kas saistīti ar iebildumu izskatīšanu pēc būtības, un ka līdz ar to EUIPO nav pienākuma paziņot iebildumu iesniedzējai par iesniegto dokumentu nepilnībām un konkrēti aicināt iesniegt noteiktus citus pierādījumus (apstrīdētā lēmuma 13. punkts).
13 Apelācijas padome uzskatīja, ka, runājot par starptautisko reģistrāciju, kuras aizsardzība ir attiecināma uz Eiropas Savienību, agrākās preču zīmes pastāvēšanas, spēkā esamības un tās aizsardzības apjoma pierādījums atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punktam (tagad Regulas 2018/625 7. panta 2. punkts) ir jāiesniedz ar oficiāliem dokumentiem, kurus ir izsniegusi kompetentā iestāde, kura ir veikusi preču zīmes reģistrāciju, un tie ir jāiesniedz procesa valodā vai arī jāpievieno to tulkojums atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 3. punktam (apstrīdētā lēmuma 14. punkts).
14 Apelācijas padome uzskatīja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 152. pantu (tagad Regulas 2017/1001 190. pants) starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, EUIPO bija publicējis vienīgi tā, ka tajā ir atspoguļoti noteikti bibliogrāfiski dati, preču zīmes attēls un klašu numuri (apstrīdētā lēmuma 16. punkts).
15 Apelācijas padome uzskatīja, ka, piemērojot Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. un 3. punktu, lai pierādītu starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, aizsardzību, prasītājai bija jāiesniedz izraksts no starptautiskā biroja reģistra, tostarp tā tulkojums procesa valodā (apstrīdētā lēmuma 17. punkts). Apelācijas padome norādīja, ka, iesniedzot izrakstu no TMview datubāzes, kuru pārvalda nevis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO), bet gan EUIPO, kā arī preču saraksta tulkojumu procesa valodā, prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par savu agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un to aizsardzības apjomu (apstrīdētā lēmuma 18. punkts).
16 Apelācijas padome piebilda, ka Iebildumu nodaļai jau būtu bijuši jānoraida iebildumi kā nepamatoti, jo atbilstošie pierādījumi par starptautiskajām reģistrācijām Nr. 937 479 un Nr. 937 526 netika iesniegti paredzētajos termiņos (apstrīdētā lēmuma 19. punkts).
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
17 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 EUIPO lūdz Vispārējo tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu.
19 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
20 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.
21 Pirmā pamata kontekstā prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome, uzskatot, ka prasītājai bija jāsniedz agrāko starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 937 479 un Nr. 937 526 aizsardzības pierādījumi, neesot ievērojusi Regulas Nr. 207/2009 151. panta 2. punkta (tagad Regulas 2017/1001 189. panta 2. punkts) tiesību normas, kā arī Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta (tagad Regulas 2018/625 7. panta 2. punkta a) apakšpunkts) tiesību normas.
22 Otrā pamata kontekstā prasītāja norāda, ka Apelācijas padome, uzskatot, ka prasītāja neesot iesniegusi savu agrāko preču zīmju Nr. 937 479 un Nr. 937 526 aizsardzības pierādījumus un šī iemesla dēļ noraidot iebildumus kā nepamatotus, neesot ievērojusi Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta (tagad Regulas 2018/625 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts) tiesību normas un minētās regulas 19. noteikuma 3. punkta, kā arī šīs pašas regulas 20. noteikuma (tagad Regulas 2018/625 8. panta 1.–4. punkts un 7.–9. punkts) tiesību normas.
23 Trešā pamata kontekstā prasītāja pakārtoti norāda, ka, pat pieņemot, ka izraksti no TMview datubāzes neatbilda Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta prasībām, Apelācijas padome neesot ievērojusi tiesiskās paļāvības aizsardzības, tiesiskās noteiktības, labas pārvaldības, vienlīdzīgas attieksmes un atpakaļejoša spēka aizlieguma principus, ņemot vērā it īpaši EUIPO lēmumu pieņemšanas praksi un EUIPO pārbaudes pamatnostādņu saturu.
Par pirmo pamatu
24 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome, uzskatot, ka prasītājai bija jāsniedz agrāko starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 937 479 un Nr. 937 526 aizsardzības pierādījumi, neesot ievērojusi Regulas Nr. 207/2009 151. panta 2. punkta tiesību normas, kā arī Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta tiesību normas.
25 Prasītāja norāda, ka starptautiskās reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, rada tādas pašas sekas, kādas ir Eiropas Savienības preču zīmēm, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 151. panta 2. punktu, un ka līdz ar to abu šo kategoriju preču zīmes ir aplūkojamas vienveidīgi. Tiktāl, ciktāl iebildumu, kas balstīti uz Eiropas Savienības preču zīmi, gadījumā nav jāiesniedz pierādījumi par agrākas preču zīmes aizsardzību atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunktam, tam tā būtu jābūt arī attiecībā uz starptautiskām reģistrācijām, ko attiecina uz Eiropas Savienību. Tas tā esot vēl jo vairāk tādēļ, ka Regulas Nr. 207/2009 tiesību normām ir dodama priekšroka pār Īstenošanas regulas Nr. 2868/95 tiesību normām.
26 Prasītāja turklāt norāda, ka pierādījumu par agrākām tiesībām iesniegšana attiecībā uz starptautiskajām reģistrācijām, ko attiecina uz Eiropas Savienību, ir nelietderīga, un tas tās nošķirot no valsts preču zīmēm un starptautiskajām reģistrācijām, ko attiecina vienīgi uz dažām Savienības dalībvalstīm. Proti, EUIPO rīcībā esot bijusi informācija, kas var pamatot starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, jo šī informācija tostarp ir publicēta tā paša CTM‑Online (tagad eSearch plus) datubāzē, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 152. pantu. Papildu dokumentu iesniegšana iebildumu pamatošanai esot lieka, izņemot – attiecīgajā gadījumā – saistībā ar preču un pakalpojumu saraksta tulkojumu procesa valodā, kurš izskatāmajā lietā esot iesniegts.
27 EUIPO uzskata, ka jautājums par to, vai bija jāpierāda starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, pastāvēšana, spēkā esamība un aizsardzības apjoms, izskatāmajā lietā netika izskatīts, jo prasītājas izvirzītais otrais pamats ir pamatots.
28 Persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
29 Visupirms ir jāatgādina atbilstošās Regulas Nr. 207/2009 tiesību normas, kas ir piemērojamas starptautiskajām reģistrācijām, ko attiecina uz Eiropas Savienību, kā arī Regulas Nr. 2868/95 tiesību normas.
30 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 145. pantam (tagad Regulas 2017/1001 182. pants), kas ir ietverts XIII sadaļas 1. iedaļā “Preču zīmju starptautiska reģistrācija”:
“Ja šajā sadaļā nav noteikts citādi, šo regulu un jebkuras regulas, ar ko īsteno šo regulu, piemēro starptautiskas reģistrācijas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar protokolu attiecībā uz Madrides Nolīguma par preču zīmju starptautisku reģistrāciju, kurš pieņemts 1989. gada 27. jūnijā Madridē (turpmāk attiecīgi “starptautiski pieteikumi” un “Madrides Protokols”), pamatojot ar pieteikumu par Kopienas preču zīmi vai pamatojot ar Kopienas preču zīmi, kā arī tās piemēro preču zīmju reģistrēšanai starptautiskajā reģistrā, ko kārto Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs (turpmāk attiecīgi “starptautiskas reģistrācijas” un “Starptautiskais birojs”) un ko attiecina uz Eiropas Kopienu.”
31 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 151. pantam:
“1. Starptautiskai reģistrācijai, ko attiecina uz Eiropas Kopienu, no dienas, kad tā reģistrēta atbilstoši Madrides Protokola 3. panta 4. punktam, vai no dienas, kad tā pēc tam attiecināta uz Eiropas Kopienu atbilstoši Madrides Protokola 3.b panta 2. punktam, ir tādas pašas sekas kā pieteikumam par Kopienas preču zīmi.
2. Ja nav paziņots par aizsardzības atteikumu saskaņā ar Madrides Protokola 5. panta 1. un 2. punktu vai arī ja šāds atteikums atsaukts, tad starptautiskai preču zīmes reģistrācijai, ko attiecina uz Eiropas Kopienu, ir no 1. punktā minētās dienas tādas pašas sekas kā tam, ka preču zīme reģistrēta kā Kopienas preču zīme.
3. Lai piemērotu 9. panta 3. punktu, Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanu aizstāj ar to ziņu publicēšanu, kas iekļautas starptautiskā reģistrācijā, ko attiecina uz Eiropas Kopienu, kas paredzētas 152. panta 1. punktā, un Kopienas preču zīmes reģistrācijas publicēšanu aizstāj ar 152. panta 2. punktā minēto ziņu publicēšanu.”
32 Atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punktam (tagad Regulas 2018/625 8. panta 1. un 7. punkts) iebildumus noraida kā nepamatotus, ja līdz šīs pašas regulas 19. noteikuma 1. punktā minētā termiņa beigām iebilduma iesniedzējs nav pierādījis tā agrākas preču zīmes vai agrāku tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, kā arī nav pierādījis, ka tam ir tiesības iesniegt iebildumus.
33 Regulas Nr. 2868/95 19. noteikumā ir paredzēts:
“1. Līdz Biroja noteiktam termiņam, kas ilgst vismaz 2 mēnešus no dienas, kad iebilduma procedūru uzskata par uzsāktu saskaņā ar 18. noteikuma 1. punktu, Birojs dod iespēju iebilduma iesniedzējai pusei iesniegt faktus, pierādījumus un argumentāciju, kas pamato iebildumu, vai papildināt faktus, pierādījumus [un] argumentāciju, kas jau ir iesniegti saskaņā ar 15. noteikuma 3. punktu.
2. Šā noteikuma 1. punktā minētajā termiņā iebilduma iesniedzēja puse sniedz arī pierādījumus par tās agrākās zīmes vai agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, kā arī pierādījumus par to, ka tai ir tiesības iesniegt iebildumu. Jo īpaši iebilduma iesniedzēja puse iesniedz šādus pierādījumus:
a) ja iebildums pamatots ar preču zīmi, kas nav Kopienas preču zīme, lai pierādītu, ka tā ir iesniegta reģistrācijai vai reģistrēta, iesniedz šādus dokumentus:
i) [..];
ii) ja preču zīme ir reģistrēta, attiecīgās reģistrācijas apliecības kopiju un attiecīgā gadījumā pēdējās atjaunošanas apliecības kopiju, kas norāda, ka preču zīmes aizsardzības laiks pārsniedz 1) punktā noteikto termiņu un visus tā pagarinājumus, vai līdzvērtīgus dokumentus no iestādes, kas preču zīmi ir reģistrējusi;
[..]
3. Informācija un pierādījumi, kas minēti 1. un 2. punktā, ir valodā, kurā notiek procedūra, vai kopā ar tulkojumu. Tulkojumu iesniedz termiņā, kas noteikts oriģināldokumenta iesniegšanai.”
34 No Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta tiesību normām, kas ir piemērojamas starptautiskajām reģistrācijām, ko saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 145. pantu attiecina uz Eiropas Savienību, izriet, ka, ja iebildumi ir balstīti uz preču zīmi, kas nav Eiropas Savienības preču zīme, iebildumu iesniedzējiem ir jāpierāda agrākās preču zīmes pieteikuma iesniegšana vai reģistrācija. Nepieciešamība iesniegt šādu pierādījumu tātad attiecas arī uz starptautiskajām reģistrācijām, ko attiecina uz Eiropas Savienību, kuras nav Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas.
35 Apstāklim, ka Regulas Nr. 207/2009 151. panta 2. punktā ir paredzēts, ka starptautiskai preču zīmes reģistrācijai, ko attiecina uz Eiropas Savienību, ir no šī panta 1. punktā minētās dienas tādas pašas sekas kā tam, ka preču zīme ir reģistrēta kā Eiropas Savienības preču zīme, nav nozīmes saistībā ar nepieciešamību iebildumu iesniedzējam iesniegt pierādījumus par agrāku starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, piemērojot Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Proti, Regulas Nr. 2868/95 19. noteikumā paredzētā agrākās preču zīmes pierādījuma prasība ir tiesību norma, kas attiecas uz iespējamību agrākas preču zīmes, tostarp starptautiskas reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, īpašniekam iebilst pret Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, nevis tiesību norma, kas attiecas uz Eiropas Savienības preču zīmes sekām, kuras ir definētas Regulas Nr. 207/2009 9.–14. pantā (tagad Regulas 2017/1001 9.–17. pants), kas ietverti Regulas Nr. 207/2009 II sadaļas 2. iedaļā “Eiropas Savienības preču zīmju spēks”.
36 Tādējādi Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts, ciktāl tajā ir paredzēts, ka iebildumu iesniedzējam ir jāiesniedz pierādījumi par starptautiskās reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, aizsardzību, nav pretrunā Regulas Nr. 207/2009 151. panta 2. punkta tiesību normām, kuras savukārt neattiecas uz iebildumu procesa pret Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju noteikumiem.
37 Prasītāja, lai mēģinātu pierādīt, ka Apelācijas padome nav ievērojusi Regulas Nr. 207/2009 151. panta 2. punkta, kā arī Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta tiesību normas, nevar lietderīgi norādīt, ka pierādījumu par agrākajām preču zīmēm iesniegšana neesot nepieciešama attiecībā uz starptautiskām reģistrācijām, ko attiecina uz Eiropas Savienību, jo, ņemot vērā CTM‑Online (tagad eSearch plus) datubāzi, EUIPO rīcībā bija Regulas Nr. 207/2009 152. pantā paredzētās norādes par starptautiskās reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, – informācija, kas varēja pamatot starptautiskās reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, – pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu.
38 Proti, pat pieņemot, ka EUIPO rīcībā būtu informācija par starptautiskās reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, aizsardzību, no Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta teksta, kurš, kā tas tika norādīts iepriekš, nav pretrunā Regulas Nr. 207/2009 151. panta 2. punktam, skaidri izriet, ka pašam iebildumu iesniedzējam ir jāiesniedz pierādījumi par tā agrāko tiesību aizsardzību.
39 Līdz ar to Apelācijas padome, uzskatot, ka prasītājai bija jāsniedz agrāko starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 937 479 un Nr. 937 526 aizsardzības pierādījumi, ir ievērojusi Regulas Nr. 207/2009 151. panta 2. punkta tiesību normas, kā arī Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta tiesību normas.
40 Tādējādi pirmais pamats ir noraidāms.
Par otro pamatu
41 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome, uzskatot, ka prasītāja neesot iesniegusi agrāko preču zīmju Nr. 937 479 un Nr. 937 526 aizsardzības pierādījumus, neesot ievērojusi Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un 3. punktu, kā arī šīs pašas regulas 20. noteikumu.
42 Prasītāja norāda, ka izraksta no TMview datubāzes iesniegšana ir pierādījums, kurš atbilst Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punktam. Tā izklāsta, ka TMview datubāzes datu izcelsme ir no tās dalībnieku preču zīmju birojiem, tostarp – WIPO,un ka izraksti no šīs datubāzes ietver visu nozīmīgo informāciju, lai sniegtu pierādījumus par agrākas starptautiskās reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, aizsardzību. Tā piebilst, ka izraksti no TMview datubāzes ir atzīti EUIPO pastāvīgajā administratīvajā praksē, kas minēta tā pārbaudes pamatnostādnēs.
43 Prasītāja norāda, ka tā izskatāmajā lietā ir iesniegusi izrakstus no TMview datubāzes, kā arī preču un pakalpojumu saraksta tulkojumu procesa valodā atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 3. punktam un līdz ar to Apelācijas padome kļūdaini ir uzskatījusi, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par tās agrāko starptautisko preču zīmju Nr. 937 479 un Nr. 937 526 aizsardzību.
44 EUIPO uzskata, ka pamats ir pamatots.
45 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka pamats ir noraidāms, jo TMview datubāzi pārvalda EUIPO, nevis WIPO, kas ir vienīgā kompetentā iestāde starptautisko preču zīmju reģistrācijas jomā. Izrakstu no šīs datubāzes kā agrākas starptautiskas preču zīmes pierādījuma iesniegšana tātad esot pretrunā Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta tiesību normām.
46 Personas, kas iestājusies lietā, ieskatā EUIPO pārbaudes pamatnostādnes, kurās izraksti no TMview datubāzes ir pieļauti kā pierādījumi par agrāku tiesību pastāvēšanu un spēkā esamību, izskatāmajā lietā neesot piemērojamas. Pirmkārt, EUIPO pārbaudes pamatnostādnes esot pieņemtas divus gadus pēc tā termiņa beigām, kurā prasītājai bija jāpamato savas agrākās tiesības. Otrkārt, šīm pamatnostādnēm neesot saistoša spēka un tās neatbilstot Regulas Nr. 207/2009 un Regulas Nr. 2868/95 tiesību normām. Šīm regulām esot augstāks spēks par EUIPO pārbaudes pamatnostādnēm, un tās esot jāpiemēro apelācijas padomēm, kurām ir saistoša kompetence brīdī, kad tās pieņem lēmumus saistībā ar apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.
47 Pirmkārt, ir jāpārbauda prasītājas arguments, kurš attiecas uz to, ka EUIPO pārbaudes pamatnostādnēs ir pieļauta izrakstu no TMview datubāzes iesniegšana.
48 Sava otrā pamata pamatojumam prasītāja tik tiešām norāda, ka EUIPO pārbaudes pamatnostādnēs attiecībā uz Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punktu ir precizēts, ka, lai pierādītu to preču zīmju agrāku reģistrāciju spēkā esamību, kas nav Eiropas Savienības preču zīmes, iebildumu iesniedzējs saistībā ar agrākām reģistrācijām, ko attiecina uz [Eiropas] Savienību, var iesniegt izrakstus no TMview datubāzes.
49 To 2016. gada 23. marta redakcijā, kas ir iesniegta prasības pieteikuma pielikumā, šo pamatnostādņu C daļas “Iebildumi” 1. sadaļas “Procesuālie jautājumi” 4.2.3.2. punktā ir norādīts, ka EUIPO attiecībā uz starptautiskajām reģistrācijām pieņem tostarp izrakstus no TMview datubāzes, ja vien tajos ir ietverta lietderīga informācija.
50 Tomēr prasītājas izvirzītā pamata pamatotība ir jāizvērtē, ņemot vērā vienīgi atbilstošās Regulas Nr. 207/2009 un Regulas Nr. 2868/95 tiesību normas, nevis EUIPO pārbaudes pamatnostādnes.
51 Proti, lēmumi, kas apelācijas padomēm ir jāpieņem saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009 attiecībā uz apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību, un šo pašu apelācijas padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz šo regulu atbilstoši tam, kā to interpretējusi Savienības tiesa (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 15. septembris, BioID/ITSB, C‑37/03 P, EU:C:2005:547, 47. punkts; 2006. gada 12. janvāris, Deutsche SiSi-Werke/ITSB, C‑173/04 P, EU:C:2006:20, 48. punkts, un 2012. gada 19. janvāris, ITSB/Nike International, C‑53/11 P, EU:C:2012:27, 57. punkts).
52 EUIPO pārbaudes pamatnostādnes nav saistošs tiesību akts Savienības tiesību normu interpretācijai (spriedums, 2012. gada 19. decembris, Leno Merken, C‑149/11, EU:C:2012:816, 48. punkts). Tādēļ EUIPO pārbaudes pamatnostādņu noteikumiem kā tādiem nevar tikt dota priekšroka pār Regulas Nr. 207/2009 un Regulas Nr. 2868/95 tiesību normām un tie nevar ietekmēt Eiropas Savienības tiesas sniegto šo normu interpretāciju. Gluži pretēji – šīs pamatnostādnes ir jāinterpretē atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 un Regulas Nr. 2868/95 tiesību normām (spriedums, 2012. gada 27. jūnijs, Interkobo/ITSB – XXXLutz Marken (“my baby”), T‑523/10, EU:T:2012:326, 29. punkts).
53 Līdz ar to prasītājas izvirzīto EUIPO pārbaudes pamatnostādņu regulējumam nevar tikt dota priekšroka pār Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. un 3. punkta tiesību normām, kas attiecas uz to, ka iebildumu iesniedzējam ir jāiesniedz pierādījumi par agrāko preču zīmju aizsardzību, un tas nevar ietekmēt Vispārējās tiesas sniegto šo normu interpretāciju.
54 Argumenti, ar kuriem prasītāja, lai pierādītu Regulas Nr. 2868/95 tiesību normu pārkāpumu, izvirza EUIPO pārbaudes pamatnostādņu saturu, tātad ir jānoraida kā neefektīvi.
55 Otrkārt, Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta tiesību normās iebildumu iesniedzējam ir atļauts iesniegt ne vien atbilstošās reģistrācijas apliecības kopiju un attiecīgajā gadījumā pēdējās pagarināšanas apliecību, bet arī jebkuru līdzvērtīgu dokumentu no iestādes, kurā ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums.
56 Ir nospriests, ka, iesniedzot dokumentu, kuru ir izdevusi kompetentā iestāde un kurā ir ietvertas tādas pašas ziņas kā tās, kas ir reģistrācijas apliecībā, ir izpildītas Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta prasības (spriedums, 2016. gada 5. februāris, Kicktipp/ITSB – Italiana Calzature (“kicktipp”), T‑135/14, EU:T:2016:69, 63. punkts).
57 Turklāt ir jāuzsver, ka šajās tiesību normās nav izslēgta iespēja iesniegt dokumentus, kuri iegūti no datubāzes, piemēram, kompetentā valsts biroja datubāzes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 24. oktobris, Grau Ferrer/ITSB – Rubio Ferrer (“Bugui va”), T‑543/12, nav publicēts, EU:T:2014:911, 25. un 26. punkts).
58 Precizējot, ka attiecīgie dokumenti ir “no iestādes, kurā ir ticis iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums”, ar Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu ir izslēgta iespēja iesniegt izrakstu no datubāzes, kurā ir sniegta piekļuve dokumentiem, kas nav no iestādes, kurā ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums. Tādējādi izraksti no EUIPO datubāzes CTM‑Online nav pierādījumi par starptautiskas reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, aizsardzību, jo EUIPO, kas nav kompetentā starptautisko preču zīmju reģistrācijas iestāde, nav iestāde, kurā ir bijis iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 26. novembris, Aldi Einkauf/ITSB – Alifoods (“Alifoods”), T‑240/13, EU:T:2014:994, 27. un 28. punkts).
59 Turpretī, lai gan Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta tiesību normās ir paredzēts, ka dokumentu izcelsmei ir jābūt “no” iestādes, tomēr tās nerada šķērsli tam, ka piekļuve dokumentiem, kuru izcelsme ir no kompetentās iestādes, notiek ar informātikas sistēmas starpniecību, kuru pārvalda EUIPO un kurā piedalās kompetentā iestāde, nododot un aktualizējot atbilstošo informāciju.
60 No lietas materiāliem, it īpaši no EUIPO savos procesuālajos rakstos un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, izriet, ka TMview datubāze ir informātikas rīks, kuru pārvalda EUIPO un kurā piedalās trešie preču zīmju biroji, tostarp – WIPO. Šajā rīkā tiek apkopoti dalībnieku preču zīmju biroju preču zīmju reģistrācijas pieteikumi un reģistrācijas, un tas ļauj tiem piekļūt. Informāciju sniedz preču zīmju biroji, kuru turējumā ir saturs un kuri ir atbildīgi par šī satura ikdienas aktualizēšanu. TMview datubāze ļauj iegūt informāciju par šīs datubāzes dalībnieku preču zīmju biroju reģistrētām preču zīmēm, piemēram, informāciju, kas ietverta to attiecīgajos preču zīmju reģistros. Izraksts no TMview datubāzes atbilst kompetentās iestādes reģistra stāvoklim brīdī, kad tās lietotājs iegūst informāciju no šīs datubāzes.
61 Ņemot vērā TMview datubāzei raksturīgās iepriekš 60. punktā izklāstītās īpašības, izraksts no šīs datubāzes saistībā ar starptautiskajām reģistrācijām, ko attiecina uz Eiropas Savienību, ir reģistrācijas apliecības kopijai un, attiecīgajā gadījumā, pēdējās pagarināšanas apliecībai, ko izsniedz WIPO, līdzvērtīgs dokuments Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta tiesību normu izpratnē, ar nosacījumu, ka iebildumu iesniedzēja iesniegtajā izrakstā ir ietverta visa lietderīgā informācija. Tā kā šis nosacījums ir izpildīts, izraksts no TMview datubāzes, kā to pamatoti norāda prasītāja un EUIPO, ir pielīdzināms izrakstam no WIPO datubāzes Romarin vai šajā organizācijā veiktas reģistrācijas apliecības kopijai.
62 Personas, kas iestājusies lietā, izvirzītais apstāklis, ka TMview datubāzi pārvalda EUIPO, šo secinājumu neatspēko, jo WIPO, kura ir starptautisko preču zīmju reģistrācijas kompetentā iestāde, ir iesaistīta šīs datubāzes darbības procesā, sniedzot un ik dienu aktualizējot datus par starptautiskajām preču zīmēm.
63 Visbeidzot, persona, kas iestājusies lietā, nevar pamatoti apgalvot, ka 2014. gada 26. novembra spriedums lietā “Alifoods” (T‑240/13, EU:T:2014:994) nepieļauj TMview datubāzes izmantošanu, lai pierādītu agrākās starptautiskas preču zīmes aizsardzību.
64 2014. gada 26. novembra spriedumā lietā “Alifoods” (T‑240/13, EU:T:2014:994) Vispārēja tiesa ir nospriedusi, ka, tā kā EUIPO nav kompetences attiecībā uz starptautisku reģistrāciju pārvaldi un tas nav uzskatāms par iestādi, kurā ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē, prasītājas iesniegtais dokuments, proti, izraksts no EUIPOCTM‑Online datubāzes, šīs tiesību normas izpratnē nav uzskatāms par konkrētās starptautiskās preču zīmes pastāvēšanas, spēkā esamības un aizsardzības apjoma pierādījumu.
65 Pakārtoti Vispārējā tiesa ir precizējusi, ka šo vērtējumu apstiprina atbilstošā tiesību akta teleoloģiskā interpretācija. Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 152. pantu EUIPO publikācijā attiecībā uz starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, ir minēti tikai noteikti dati, tādi kā preču zīmes atveidojums, kā arī aptverto preču vai pakalpojumu klašu numuri, bet ne šo preču vai pakalpojumu saraksts. Minēto sarakstu EUIPO netulko, un tas tātad ir pieejams tikai trīs valodās, kurās WIPO veic starptautiskas reģistrācijas publicēšanu, tas ir, angļu, spāņu un franču valodā. No tā izriet, ka, ja šāda EUIPO publicēta informācija tiktu uzskatīta par pietiekamu, lai pierādītu attiecīgās preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, tas radītu nenoteiktību un nevienlīdzību juridiskā līmenī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 26. novembris, “Alifoods”, T‑240/13, EU:T:2014:994, 29.–31. punkts).
66 Vispārējās tiesas apsvērumi 2014. gada 26. novembra spriedumā lietā “Alifoods” (T‑240/13, EU:T:2014:994) par izrakstiem no CTM‑Online datubāzes nav attiecināmi uz TMview datubāzi.
67 Proti, TMview datubāzes darbību nodrošina tādu preču zīmju biroju dalība kā WIPO, kuri ik dienas nodrošina informācijas aktualizēšanu, kā rezultātā šī informācija uzticami atspoguļo to preču zīmju reģistrus.
68 Turklāt TMview datubāzē ietvertā informācija nav ierobežota vienīgi ar norādēm par starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, kuru publikācija ir paredzēta Regulas Nr. 207/2009 152. panta tiesību normās. Šajā datubāzē, no kuras var tikt veikti izraksti, ir ietverti visi nozīmīgie dati, lai pierādītu agrākās preču zīmes aizsardzību Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma izpratnē, tostarp aptverto preču vai pakalpojumu saraksts.
69 Gadījumā, ja preču vai pakalpojumu saraksts, kāds tas ir ietverts izrakstā no TMview datubāzes, nav pieejams iebildumu procesa valodā, iebildumu iesniedzējam, piemērojot Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 3. punkta tiesību normas, ir jāiesniedz minētais saraksts ar tā tulkojumu procesa valodā. Ja šis nosacījums ir izpildīts, iespēja sniegt pierādījumu par agrāku starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību, iesniedzot izrakstu no TMview datubāzes, nerada nedz nenoteiktību, nedz nevienlīdzību juridiskā līmenī.
70 No iepriekš izklāstītā izriet, ka izraksta no TMview datubāzes iesniegšana, ja vien šajā izrakstā ir ietverta visa lietderīgā informācija, it īpaši aptverto preču vai pakalpojumu saraksts, attiecībā uz starptautiskajām reģistrācijām, ko attiecina uz Eiropas Savienību, nozīmē WIPO izsniegtai reģistrācijas apliecībai līdzvērtīga dokumenta iesniegšanu Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē.
71 Treškārt, no lietas materiāliem izriet, ka izskatāmajā lietā prasītāja Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. punktā paredzētajā termiņā ir iesniegusi izrakstus no TMview datubāzes par agrākajām starptautiskajām reģistrācijām, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 937 479 un Nr. 937 526. Kā to tiesas sēdē turklāt apstiprināja persona, kas iestājusies lietā, netiek apstrīdēts, ka šajos izrakstos ir ietverta visa nozīmīgā informācija par agrāko preču zīmju pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, tostarp ar šīm preču zīmēm aptverto preču saraksts. Šim preču sarakstam saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 3. punktu bija pievienots tulkojums iebildumu procesa valodā, proti, vācu valodā, kas iesniegts oriģinālā dokumenta iesniegšanai paredzētajā terminā.
72 Tādējādi prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 1. punkta prasībām, kā to turklāt atzīst EUIPO, ir pierādījusi savu agrāko starptautisko preču zīmju Nr. 937 479 un Nr. 937 526 pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu pirms Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. punktā paredzētā termiņa beigām.
73 Šādos apstākļos prasītāja pamatoti var apgalvot, ka Apelācijas padome, uzskatot, ka prasītāja pirms minētās regulas 19. noteikuma 1. punktā paredzētā termiņa beigām nav iesniegusi savu agrāko preču zīmju Nr. 937 479 un Nr. 937 526 aizsardzības pierādījumus, un šī iemesla dēļ noraidot iebildumus kā nepamatotus, nav ievērojusi Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un 3. punktu, kā arī šīs pašas regulas 20. noteikumu.
74 Tātad prasītājas otrais izvirzītais pamats ir apmierināms.
75 Tā kā otrais pamats ir pamatots, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, turklāt nav jāizskata pakārtoti izvirzītais trešais pamats, kas attiecas uz tiesiskās paļāvības aizsardzības, tiesiskās noteiktības, labas pārvaldības, vienlīdzīgas attieksmes un atpakaļejoša spēka aizlieguma principu pārkāpumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
76 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
77 Tā kā EUIPO spriedums nav labvēlīgs, jo apstrīdētais lēmums ir atcelts, tam ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās izvirzītajiem prasījumiem.
78 Tā kā personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pamatojoties uz iepriekšminēto,
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 20. septembra lēmumu lietā R 2129/2015‑4.
2) EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Deichmann SE tiesāšanās izdevumus.
3) Vans., Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Gervasoni | Kowalik-Bańczyk | Mac Eochaidh |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 6. decembrī.
[Paraksti]