Language of document :

Apelācija sūdzība, ko 2020. gada 28. jūlijā Nord Stream 2 AG iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 20. maija rīkojumu lietā T-526/19 Nord Stream 2/Parlaments un Padome

(Lieta C-348/20 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Nord Stream 2 AG (pārstāvji: L. Van den Hende, advokāts, M. Schonberg, Solicitor, J. Penz-Evren, J. Maly, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 20. maija rīkojumu lietā T-526/19 Nord Stream 2/Parlaments un Padome, it īpaši rezolutīvās daļas 1., 3., 4. un 6. punktu;

ciktāl Tiesa uzskatīs, ka tiesvedības stadija to pieļauj, noraidīt iebildi par nepieņemamību, atzīt prasību par pieņemamu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai lietas izspriešanai pēc būtības vai, pakārtoti, atzīt, ka apstrīdētais pasākums tieši skar apelācijas sūdzības iesniedzēju, un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par individuālo skārumu vai atliktu šo jautājumu līdz lietas izspriešanai pēc būtības; un

piespriest Padomei un Parlamentam atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu, kas sadalīts divās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdas, piemērojot nosacījumu par tiešo skārumu un secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai nav locus standi celt prasību par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/692 1 (2019. gada 17. aprīlis) (turpmāk tekstā – “grozošā direktīva”) atcelšanu:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatīdama, ka direktīva, tostarp grozošā direktīva, pirms transponēšanas pasākumu noteikšanas vai pirms transponēšanas termiņa beigām pati par sevi nevarot tieši ietekmēt uzņēmēja tiesisko stāvokli, kā rezultātā faktiski tiekot izslēgta jebkāda prasība par tiesību akta atcelšanu atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai.

Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, vērtējot dalībvalsts rīcības brīvību pilnībā vispārīgos terminos un nepārbaudot, kāda būtu rīcības brīvības ietekme it īpaši uz apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesisko stāvokli, ņemot vērā tās prasības priekšmetu.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdas, vērtējot Padomes lūgumus izņemt dažus dokumentus no lietas materiāliem un apmierinot tās lūgumus. It īpaši Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, savu novērtējumu veicot tikai Regulas 1049/2001 2 par publisku piekļuvi dokumentiem ietvaros, bet neizvērtējot, vai attiecīgajiem dokumentiem bija acīmredzama nozīme strīda risinājumam. Vispārējā tiesa arī esot kļūdījusies, ierobežojošo režīmu, ko Tiesa bija noteikusi īpašos un ārkārtas apstākļos lietās Ungārija/Komisija un Slovēnija/Horvātija 3 , piemērojot citām, būtiski atšķirīgām situācijām. Visbeidzot Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piešķirot būtisku nozīmi faktam, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir uzsākusi atsevišķu šķīrējtiesas procesu saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu, jo neesot nekāda pamata uzskatīt, ka šim faktam būtu kāda nozīme saistībā ar strīda izspriešanu, pat saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001.

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/692 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (OV 2019, L 117, 1. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

3 Rīkojums, 2019. gada 14. maijs, Ungārija/Parlaments, C-650/18, nav publicēts, EU:C:2019:438; spriedums,2020. gada 31 janvāris, Slovēnija/Horvātija C-457/18, EU:C:2020:65.