CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2011. gada 12. maijā
Lieta F‑66/10
AQ
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Novērtējuma ziņojums – 2009. gada novērtējums – Novērtētāja zemāka amata pakāpe nekā amata pildītājam – Darba efektivitātes novērtējums par daļu no atskaites laikposma – Mērķu nenoteikšana amata pildītājam
Priekšmets: Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam piemērojams saskaņā ar tā 106. a pantu, un ar kuru AQ lūdz, pirmkārt, atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu par laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, lēmumu viņam piešķirt divus paaugstināšanas amatā punktus 2009. gada novērtējumā un iecēlējinstitūcijas 2010. gada 12. maija lēmumu noraidīt viņa sūdzību par šo ziņojumu, un, otrkārt, piespriest Komisijai viņam samaksāt EUR 25000, lai atlīdzinātu morālo un mantisko kaitējumu, kuru viņš esot cietis šo lēmumu dēļ.
Nolēmums: Atcelt prasītāja novērtējuma ziņojumu 2009. gada novērtēšanai un paaugstināšanai amatā, kā arī lēmumu viņam piešķirt divus paaugstināšanas amatā punktus šajā pašā paaugstināšanā amatā. Piespriest Komisijai samaksāt prasītājam summu EUR 2000 apmērā. Pārējā daļa prasību noraidīt. Eiropas Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Novērtētāja zemāka amata pakāpe nekā novērtējamajam ierēdnim – Pieļaujamība
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
2. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Novērtētājs, kurš īsteno savas pilnvaras kā aizstājējs – Pieļaujamība
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
3. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Ierēdnis, kurš ir mainījis amatu novērtēšanas perioda laikā
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
4. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pienākums noteikt sasniedzamos mērķus
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
5. Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Sasniedzamo mērķu noteikšana – Jēdziens
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
6. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdētā akta atcelšana, kas nenodrošina pienācīgu atlīdzību par morālo kaitējumu
(Civildienesta noteikumu 43. un 91. pants)
1. Ne no Civildienesta noteikumu tiesību normām, ne no Savienības civildienesta principiem neizriet, ka ierēdni var novērtēt vienīgi ierēdnis, kam ir augstāka pakāpe nekā novērtējamajam ierēdnim. Tieši pretēji, Civildienesta noteikumos nav paredzēta noteikta atbilstība starp konkrētu amatu un konkrētu pakāpi.
Turklāt tas, ka novērtētājam ir zemāka pakāpe nekā novērtējamajam, nerada interešu konflikta situāciju. Ja novērtējamais ierēdnis un tā novērtētājs nav kandidāti paaugstināšanai amatā uz vienu un to pašu pakāpi un līdz ar to šajā ziņā nekonkurē savā starpā, novērtētājs katrā ziņā nevar būt motivēts mazināt novērtējamā ierēdņa nopelnus, jo novērtētāja paaugstināšanas augstākā amatā iespējas nav tieši saistītas ar novērtējamā ierēdņa profesionālās vērtības novērtēšanu.
(skat. 45. un 46. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2008. gada 8. jūlijs, T‑56/07 P Komisija/Economidis, 59. un 60. punkts; 2009. gada 18. jūnijs, T‑572/08 P Komisija/Traoré, 41. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 5. maijs, F‑53/08 Bouillez u.c./Padome, 80. punkts.
2. Dienesta turpinātības un labas pārvaldības prasībām pretrunā būtu tas, ja nodaļas vadītājs nevarētu veikt novērtētāja funkcijas tādēļ, ka tas īsteno šīs pilnvaras kā aizvietotājs.
(skat. 50. punktu)
3. Novērtējuma ziņojuma galvenā funkcija ir nodrošināt administrācijai periodisku maksimāli pilnīgu informāciju par tās ierēdņu darba izpildes apstākļiem. Šo funkciju nav iespējams izpildīt pavisam pilnīgi, ja iepriekš nenotiek konsultēšanās ar personām, kuru uzraudzībā attiecīgais ierēdnis ir pildījis pienākumus novērtējuma perioda laikā, un ja tās nevar sniegt iespējamas piezīmes. No tā izriet, ka, ja ierēdņa novērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā nav notikusi konsultēšanās ar priekšniekiem, ir pieļauts būtisks pārkāpums, kas var ietekmēt novērtējuma ziņojuma spēkā esamību.
Turklāt, lai gan karjeras attīstības ziņojumam ir jāattiecas uz visu novērtējuma laikposmu, tas, ka vērtētājs ir pieļāvis acīmredzamu kļūdu, novērtējamā ierēdņa darba efektivitāti novērtējot tikai daļā no novērtējuma laikposma, nevar izraisīt to, ka ir jāatceļ karjeras attīstības ziņojums, ciktāl vērtētājs vai novērtētājs apelācijas instancē to izlabo, pēdējiem minētajiem vērtējot visu atskaites laikposmu.
(skat. 59. un 61. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1991. gada 24. janvāris, T‑63/89 Latham/Komisija, 27. punkts; 2003. gada 5. novembris, T‑326/01 Lebedef/Komisija, 61. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑43/04 Fardoom un Reinard/Komisija, 90. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 25. aprīlis, F‑71/06 Lebedef-Caponi/Komisija, 48. punkts; 2007. gada 13. decembris, F‑28/06 Sequeira Wandschneider/Komisija, 43. un 49. punkts.
4. Noteikumu, kas paredz katra novērtēšanas perioda sākumā noteikt ierēdnim mērķus, neievērošana ir būtiska un pamato apstrīdētā novērtējuma ziņojuma atcelšanu.
Mērķu noteikšana ir atskaites elements, lai novērtētu ierēdņa sniegumu un sagatavotu novērtējuma ziņojumu. Turklāt mērķu noteikšana ir a fortiori būtiska jauna ierēdņa gadījumā, viņam sākot darbu citā nodaļā, kurā ir pēc iespējas ātrāk jāintegrējas. Līdz ar to iestādei ir pienākums formāli paredzēt mērķus ierēdnim, kad tiek mainīts viņa amats, dialogā ar viņa novērtētāju.
(skat. 68., 84. un 85. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2009. gada 30. septembris, T‑193/08 P Skareby/Komisija, 71.–75. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑42/06 Sundholm/Komisija, 39.–41. punkts; 2009. gada 10. novembris, F‑71/08 N/Parlaments, 54.–60. punkts.
5. Darba apraksts pats par sevi nevar tikt uzskatīts par dokumentu, kurā ir noteikti ierēdņa uzdevumi saistībā ar viņa novērtējumu, jo šo divu kategoriju dokumentiem ir dažādi priekšmeti un īpašības. Tas, ka ierēdnim ir zināmi uzdevumi, kas viņam ir uzticēti, nekādā ziņā nenozīmē, ka ir pienācīgi noteikti ar tiem saistītie mērķi.
Tāpat tas, ka personāla vadības informātikas sistēmā tiek aktualizēti ierēdņa mērķi, nevar tikt uzskatīts par mērķu oficiālu noteikšanu, jo šāda datorizēta ierakstīšana nevar aizvietot oficiālu dialogu starp novērtētāju un nodarbināto personu.
Visbeidzot, ierēdņa pašnovērtējums neatklāj viņa zināšanas par viņam uzticētajiem uzdevumiem un mērķiem. Mērķu noteikšana ir novērtētāja uzdevums, un novērtējuma objektivitātes un vienlīdzīgas attieksmes starp ierēdņiem dēļ ir jānošķir novērtētāja funkcijas no novērtējamā funkcijām.
(skat. 88.–90. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 28. novembris, T‑214/05 Vounakis/Komisija, 43. punkts; Skareby/Komisija, minēts iepriekš, 83. punkts.
Civildienesta tiesa: N/Parlaments, minēts iepriekš, 57. punkts.
6. Ierēdņa apstrīdētā administrācijas akta atcelšana pati par sevi ir pienācīga un principā pietiekama atlīdzība par jebkuru morālu kaitējumu, ko tas varētu būt cietis atceltā akta dēļ.
Tomēr tā tas nav tāda prettiesiskuma gadījumā, kas izriet no tā, ka nav tikuši oficiāli noteikti mērķi saistībā ar ierēdņu novērtējumu; šo nenoteikšanu nav viegli izlabot. Res judicata ietvaros nav iespējams ar atpakaļejošu spēku noteikt ierēdnim mērķus un ir grūti garantēt, ka ieinteresētās personas sniegums varētu tikt novērtēts tā, kā tas būtu bijis novērtēts, ja ab initio būtu bijuši noteikti mērķi. Tādējādi un neatkarīgi no snieguma līmeņa, kas noteikts jaunajā novērtējuma ziņojumā, kuru būs jāsagatavo iestādei, pastāvēs šaubas par sniegumu, kuru būtu bijis jāsniedz ierēdnim, ja sākotnēji būtu bijuši noteikti mērķi. Šīs šaubas ir kaitējums.
(skat. 103. un 110. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1995. gada 26. janvāris, T‑60/94 Pierrat/Tiesa, 62. punkts; 2004. gada 21. janvāris, T‑328/01 Robinson/Parlaments, 79. punkts.
Civildienesta tiesa: Sundholm/Komisija, minēts iepriekš, 44. punkts.