Lieta T‑529/13
Balázs-Árpád Izsák
un
Attila Dabis
pret
Eiropas Komisiju
Institucionālās tiesības – Eiropas pilsoņu iniciatīva – Kohēzijas politika – Nacionālo minoritāšu reģioni – Reģistrācijas atteikums – Acīmredzama Komisijas pilnvaru neesamība – Regulas (ES) Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 10. maija spriedums
1. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Esoša pamata paplašināšana – Pieņemamība
(Vispārējās tiesas (1991. gada) Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)
2. Savienības pilsonība – Pilsoņu tiesības – Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana – Regula Nr. 211/2011 – Reģistrācijas nosacījumi – Ierosinājumam pievienojamā informācija – Informācija par priekšmetu, mērķiem un priekšvēsturi – Neobligāts raksturs – Šīs informācijas nosūtīšanas sekas – Komisijas pienākums veikt pārbaudi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts un II pielikums)
3. Eiropas Savienības pilsonība – Pilsoņu tiesības – Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana – Regula Nr. 211/2011 – Reģistrācijas nosacījumi – Ierosinājums, kam jāietilpst Komisijas pilnvarās – Konstatācija pēc pirmās pārbaudes, ka acīmredzami nav pilnvaru – Ierosinājuma noraidījums – Labas pārvaldības principa pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 10. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
4. Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Izvēle, kurai jābūt balstītai uz objektīviem elementiem, kurus var pārbaudīt tiesa
(LES 5. pants)
5. Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija – Savienības kompetence – Piemērojamība – Tāda tiesību akta pieņemšana, ar kuru paredzēts piešķirt īpašu statusu nacionālo minoritāšu reģioniem, neņemot vērā attiecīgajās dalībvalstīs pastāvošo politisko, administratīvo un institucionālo situāciju – Izslēgšana
(LES 4. panta 2. punkts; LESD 174.–178. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1059/2003 3. panta 5. punkts)
6. Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija – Savienības kompetence – Piemērojamība – Tāda tiesību akta pieņemšana, ar kuru paredzēts novērst jebkādas nacionālo minoritāšu reģionu attīstības atšķirības, ko tiem rada to etniskās, kultūras, reliģijas vai valodu īpašās iezīmes – Izslēgšana
(LES 2. pants un 6. panta 1. punkts; LESD 174. panta trešā daļa; Eiropas Savienības pamattiesību hartas 21. panta 1. punkts un 51. panta 1. punkts)
7. Kultūra – Savienības kompetence – Apjoms – Tāda tiesību akta pieņemšana, ar kuru paredzēts kohēzijas politikas ietvaros īstenot noteiktas garantijas nacionālo minoritāšu reģionu etnisko, kultūras, reliģijas vai lingvistisko īpatnību saglabāšanai – Izslēgšana
(LES 3. panta 3. punkts un LESD 167. pants; Eiropas Savienības pamattiesību hartas 22. pants)
8. Eiropas Savienība – Kompetence – Cīņa pret diskrimināciju – Piemērojamība – Tāda tiesību akta pieņemšana, ar kuru paredzēts novērst jebkādas nacionālo minoritāšu reģionu attīstības atšķirības, ko tiem rada to etniskās, kultūras, reliģijas vai valodu īpašās iezīmes – Izslēgšana
(LESD 19. panta 1. punkts)
9. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens
(LESD 263. pants)
1. Atbilstoši Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam un 48. panta 2. punktam, tos ņemot kopā, i jaunu pamatu izvirzīšana pēc prasības pieteikuma iesniegšanas ir aizliegta, ja vien šie pamati nav balstīti uz tiesību un faktiskiem apstākļiem, kas ir atklājušies procesa laikā. Tomēr pamats, kas papildina sākotnēji prasības pieteikumā tieši vai netieši norādītu pamatu un kas ir cieši ar to saistīts, ir jāatzīst par pieņemamu.
Lai jaunu argumentu varētu uzskatīt par iepriekš izvirzīta pamata vai iebilduma paplašinājumu, tam ir jābūt pietiekami ciešai saiknei ar prasības pieteikumā sākotnēji izvirzītajiem pamatiem vai iebildumiem, lai to varētu uzskatīt par dabisku diskusijas attīstības tiesvedības ietvaros rezultātu.
(sal. ar 32. un 33. punktu)
2. No Regulas Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu 4. panta un II pielikuma izriet, ka Komisija pārbauda organizatoru sniegto informāciju, lai novērtētu, vai ierosinātā iniciatīva atbilst šīs pašas regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem reģistrācijas nosacījumiem. Šajā ziņā, kas attiecas uz organizatoru pienākumu sniegt regulas “II pielikumā norādīto informāciju”, uz kuru ir atsauce šīs pašas regulas 4. pantā, tad šī informācija nav ierobežota ar obligāto informāciju, kas saskaņā ar šo pašu pielikumu ir jānorāda reģistrā.
Regulas Nr. 211/2011 II pielikumā atzītajām ierosinātās iniciatīvas organizatoru tiesībām sniegt papildu informāciju par šī ierosinājuma priekšmetu, mērķiem un priekšvēsturi vai pat iesniegt Savienības tiesību akta projektu atbilst Komisijas pienākums pārbaudīt šo informāciju, tāpat kā jebkuru citu atbilstoši šim pielikumam sniegto informāciju, atbilstoši labas pārvaldības principam, ar kuru ir saistīts kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un neatkarīgi izvērtēt visus apstākļus, kam ir nozīme lietā. Tādējādi neatkarīgi pat no tā, vai prasītā un reģistrā sniegtā informācija ir pietiekama, lai novērtētu, vai ierosinājums atbilst Regulas Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem reģistrācijas nosacījumiem, Komisijai ir jāpārbauda papildu informācija.
Turklāt pilsoņu iniciatīvas organizatoriem katrā lietā ir jānovērtē, vai viņu interesēs ir izmantot tiem Regulas Nr. 211/2011 II pielikumā atzītās tiesības sniegt šo papildu informāciju, ņemot vērā atbilstošo Komisijas pienākumu to pārbaudīt nolūkā tostarp novērtēt, vai ierosinātā pilsoņu iniciatīva ir jāreģistrē. Tomēr pēc tam, kad organizatori ir nolēmuši izmantot savas tiesības sniegt šādu papildu informāciju, Komisijai tā jāņem vērā un tā nevar – un tai tas arī nav jādara – aplūkot jautājumu, vai šīs informācijas vērā ņemšana ir vai nav organizatoru interesēs.
(sal. ar 47.–50. un 56. punktu)
3. No Regulas Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta formulējuma izriet, ka Komisijai ir jāveic tās rīcībā esošo faktu pirmā pārbaude, lai novērtētu, vai ierosinātā pilsoņu iniciatīva nav acīmredzami ārpus tās pilnvarām, precizējot, ka pilnīgāka pārbaude ir paredzēta iniciatīvas reģistrācijas gadījumā. Regulas Nr. 211/2011 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka, saņemot Eiropas pilsoņu iniciatīvu, Komisija trīs mēnešu laikā paziņojumā izklāsta savus juridiskos un politiskos secinājumus par šo iniciatīvu, rīcību, ko tā plāno veikt, ja tāda tiek plānota, un šādas rīcības veikšanas vai neveikšanas iemeslus.
Šajā ziņā Komisijai nevar pārmest, ka tā būtu pārkāpusi Eiropas Savienības pamattiesību hartas 41. [panta 1. punktā nostiprināto labas pārvaldības principu, jo tā pamatoti atteicās reģistrēt ierosināto pilsoņu iniciatīvu, kurš neatbilda Regulas Nr. 211/2011 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem reģistrācijas nosacījumiem.
(sal. ar 60., 124. un 125. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 66. punktu)
5. No LESD 174.–178. panta, tos skatot kopā, izriet, ka Savienības likumdevējs ir tiesīgs veikt pasākumus, lai veicinātu visas Savienības harmonisku attīstību un, it īpaši, mazinātu dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, šajā ziņā īpašu uzmanību veltot lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salām un pārrobežu un kalnu reģioniem.
Šajā ziņā LESD 174.–178. pants nevar būt juridiskais pamats tāda tiesību akta pieņemšanai, ar kuru tiktu no jauna definēts reģiona jēdziens šo tiesību normu izpratnē, piešķirot reālu statusu nacionālo minoritāšu reģioniem, neņemot vērā attiecīgajās dalībvalstīs pastāvošo politisko, administratīvo un institucionālo situāciju. Saskaņā ar LES 4. panta 2. punktu Savienībai kohēzijas politikas ietvaros ir jāņem vērā dalībvalstīs pastāvošā politiskā, administratīvā un institucionālā situācija. Tādējādi, kad – tikai ar mērķi nodrošināt reģionālo statistikas datu salīdzināmību – Regulas Nr. 1059/2003 2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas izveidi 3. panta 5. punktā ir paredzēts ņemt vērā tādus kritērijus kā ģeogrāfiskie, sociālekonomiskie, vēsturiskie, kultūras vai vides apstākļi, tas tā ir tikai tāpēc, lai iedzīvotāju skaita ziņā pietiekami lielā neadministratīvā vienībā apvienotu attiecīgajās dalībvalstīs pastāvošās administratīvās vienības, un vienīgi ar mērķi nodrošināt statistikas par šo dažādo administratīvo vienību attīstības līmeni salīdzināmību.
No tā izriet, ka savienības likumdevējs, nepārkāpdams LES 4. panta 2. punktu, nevarētu pieņemt tiesību aktu, kurā, būtu definēti nacionālo minoritāšu reģioni, kuri varētu gūt īpašu uzmanību Savienības kohēzijas politikas ietvaros, pamatojoties uz autonomiem kritērijiem un tādējādi – neraugoties uz attiecīgajās dalībvalstīs pastāvošo politisko, administratīvo un institucionālo situāciju. Turklāt, pat pieņemot, ka nacionālo minoritāšu reģioni var atbilst attiecīgajās dalībvalstīs pastāvošajām administratīvajām vienībām vai šādu vienību apvienojumiem, šo reģionu etnisko, kultūras, reliģijas vai lingvistisko īpatnību saglabāšana nav mērķis, kas varētu pamatot Savienības tiesību akta pieņemšanu, pamatojoties uz LESD 174., 176., 177. un 178. pantu.
(sal. ar 69., 72. un 74.–77. punktu)
6. Saskaņā ar LES 2. pantu Savienība ir balstīta uz cieņu pret cilvēktiesībām, tostarp minoritātēm piederošo personu tiesībām. Turklāt Eiropas Savienības pamattiesību hartas 21. panta 1. punktā ir aizliegta jebkāda diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes. Savukārt LESD 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti Hartā, kurai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem, un šīs Hartas 51. panta 1. punktā ir precizēts, ka tās noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. No tā izriet, ka, īstenojot savu dalīto kompetenci ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā, Savienība un dalībvalstis nedrīkst diskriminēt personas un iedzīvotājus to piederības nacionālajai minoritātei dēļ.
Šajā ziņā ne LES 2. pants, ne Pamattiesību hartas 21. panta 1. punkts, nedz arī kāda cita Savienības tiesību norma par cīņu pret diskrimināciju, it īpaši tiesību normas par piederību nacionālajai minoritātei, nevarēja Komisijai ļaut Savienības kohēzijas politikas ietvaros iesniegt tāda Savienības tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir novērst jebkādas nacionālo minoritāšu reģionu ekonomikas attīstības atšķirības vai atpalicību salīdzinājumā ar apkārtējiem reģioniem to nelabvēlīgo apstākļu dēļ, ko šiem pirmajiem reģioniem rada to etniskās, kultūras, reliģijas vai valodu īpašās iezīmes. Precīzāk, lai gan LESD 174. panta trešajā daļā ir atzīts, ka galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni cieš no būtiskas vai pastāvīgas ekonomiskas vai demogrāfiskas atpalicības, kas atbilst to izolētībai, pārrobežu raksturam, reljefam, mazajam vai ļoti mazajam iedzīvotāju blīvumam, tajā nav minēti reģioni, kuru etniskās, kultūras, reliģijas vai lingvistiskās īpatnības atšķiras no apkārtējo reģionu īpatnībām.
(sal. ar 82.–84. un 86. punktu)
7. No LESD 167. panta – precīzāk – no šī panta 2. un 5. punkta izriet, ka – Savienības kultūras politikas ietvaros un lai veicinātu dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam, – Savienības likumdevējs ir tiesīgs paredzēt veicināšanas pasākumus, kas neietver dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu, vai pieņemt ieteikumus, kuriem ir konkrēts mērķis, proti, pirmkārt, zināšanu par Eiropas tautu kultūru un vēsturi uzlabošana un popularizēšana, otrkārt, Eiropas nozīmes kultūras mantojumu glabāšana un sargāšana, treškārt, nekomerciāli kultūras sakari un, ceturtkārt, jaunrade mākslā un literatūrā, arī audiovizuālā jomā.
Tāds Savienības tiesību akta priekšlikums, ar kuru būtu Savienības kohēzijas politikas ietvaros jāīsteno noteiktas garantijas nacionālo minoritāšu reģionu etnisko, kultūras, reliģijas vai lingvistisko īpatnību saglabāšana, nesekmē nevienu no LESD 167. pantā minētās Savienības kultūras politikas mērķiem. Nacionālo minoritāšu reģionu saglabāšana ar to šo īpatnību palīdzību, ieskaitot šādu reģionu autonomijas atzīšanu, lai īstenotu Savienības kohēzijas politiku, ir mērķis, kas, pirmkārt, ievērojami pārsniedz vienkāršu dalībvalstu kultūru uzplaukuma veicināšanu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības, vai vienkāršu uzmanības pievēršanu kopīgajam kultūras mantojumam un, otrkārt, nav tieši saistīts ar kādu no LESD 167. panta 2. punktā konkrēti minētajiem mērķiem. Ne LES 3. panta 3. punkts, ne LESD 167. panta 1. punkts, ne Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. pants šajā lietā neļāva Komisijai Savienības kohēzijas politikas ietvaros iesniegt tāda tiesību akta projektu, kura mērķis būtu aizsargāt nacionālo minoritāšu pārstāvēto kultūru daudzveidību.
(sal. ar 98.–102. punktu)
8. Neskarot citus Līgumu noteikumus un atbilstīgi tai kompetencei, kas ar tiem piešķirta Savienībai, LESD 19. panta 1. punktā Savienības likumdevējs ir pilnvarots noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes dēļ, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tādējādi šī tiesību norma nevar būt atbilstošs juridiskais pamats tāda Savienības tiesību akta priekšlikuma iesniegšanai, kas nav vērsts uz cīņu pret diskrimināciju, kuru to piederības nacionālajai minoritātei dēļ pieredz personas un iedzīvotāji, kas dzīvo nacionālo minoritāšu reģionos, bet gan uz to, lai novērstu jebkādas nacionālo minoritāšu reģionu ekonomikas attīstības atšķirības vai atpalicību salīdzinājumā ar apkārtējiem reģioniem to nelabvēlīgo apstākļu dēļ, ko šiem pirmajiem reģioniem rada to etniskās, kultūras, reliģijas vai valodu īpašās iezīmes.
(sal. ar 111.–113. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 118. punktu)