EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2012. gada 13. decembrī
Lieta F‑42/11
Stephanie Honnefelder
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Atklāts konkurss – Konkursa atlases komisijas lēmuma atcelšana – Res judicata izpilde – Tiesiskuma princips – Iebilde par prettiesiskumu, kas vērsta pret lēmumu atkārtoti uzsākt atklātā konkursa procedūru
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru S. Honnefelder lūdz atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas 2011. gada 11. februāra lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā.
Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja sedz divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem pati. Komisijas sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina vienu trešdaļu no S. Honnefelder tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Ierēdņu celta prasība – Prasība par personai nelabvēlīgu aktu, kas izdots darbā pieņemšanas procedūras laikā – Pamats, kas attiecas uz agrāka nelabvēlīga akta kas izdots tās pašas procedūras laikā, prettiesiskumu – Pieļaujamība – Nosacījumi
(Civildienesta noteikumu 91. pants)
2. Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Piemērojamība – Gan sprieduma pamatojuma, gan rezolutīvās daļas ņemšana vērā – Konkursa atlases komisijas lēmuma neiekļaut kandidātu rezerves sarakstā atcelšana – Konkursa atkārtota uzsākšana tikai attiecībā uz prasītāju – Pienācīgas izpildes kārtība
(LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 27. pants)
3. Ierēdņi – Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Administrācijas novērtējuma brīvība – Iespēja uzsākt sarunas ar cietušo
(LESD 266. pants)
4. Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Pienākuma sniegt informāciju neizpilde – Dienesta kļūda, kas neizraisa tiesību akta atcelšanu
1. Prasītājs tādas prasības ietvaros, kas vērsta pret individuālu lēmumu noraidīt viņa kandidatūru, ir tiesīgs atsaukties uz konkursa organizācijas kārtības pārkāpumiem un viņam nevar pārmest, ka tas noteiktajā termiņā nav iesniedzis nedz sūdzību, nedz prasību par lēmumu, kurā ir precizēta konkursa organizācijas kārtība.
Nevienā Civildienesta noteikumu normā nav paredzēts, ka prasītajam, kurš izņēmuma kārtā vēlas apstrīdēt administrācijas tiesību akta tiesiskumu, ir jāiesniedz sūdzība tieši par šo tiesību aktu, un tas ir pat tad, ja prasība atbilst pieņemamības nosacījumiem. Turklāt iebilde par prettiesiskumu nav nepieņemama tikai tādēļ, ka tā nav tikusi iepriekš izvirzīta sūdzībā.
(skat. 34. un 37. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1995. gada 11. augusts, C‑448/93 P Komisija/Noonan, 17.–19. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 16. septembris, T‑60/92 Noonan/Komisija, 21. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 121. punkts.
2. Pēc sprieduma, ar kuru atcelts tiesību akts, attiecīgajai iestādei saskaņā ar LESD 266. pantu ir pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatēto nelikumību sekas, kas jau izpildīta tiesību akta gadījumā ietver tādas prasītāja tiesiskās situācijas atjaunošanu, kādā viņš bija pirms šī tiesību akta.
Lai izpildītu tai ar LESD 266. pantu noteikto pienākumu, iestādei ir jāveic konkrēti pasākumi, ar kuriem var tikt novērsts attiecībā uz konkrēto personu pieļautais pārkāpums. Tādējādi iestāde, lai izvairītos no šī pienākuma izpildes, nevar atsaukties uz praktiskām grūtībām, kādas varētu rasties prasītāja tiesiskās situācijas, kādā viņš bija pirms tiesību akta, kurš ir atcelts, atjaunošanas dēļ. Tikai pakārtoti, ja sprieduma, ar kuru atcelts tiesību akts, izpildei ir būtiski šķēršļi, attiecīgā iestāde var izpildīt savu pienākumu, pieņemot tādu lēmumu, ar kuru tiek taisnīgi kompensētas nelabvēlīgs sekas, kādas ieinteresētai personai izrietēja no atceltā lēmuma.
Šajā ziņā, lai gan attiecīgajai iestādei ir jānosaka, kādi ir nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru atcelts tiesību akts, tai piešķirto novērtējuma brīvību ierobežo vajadzība ievērot rezolutīvo daļu un pamatojumu spriedumā, kurš tai ir jāizpilda, kā arī Savienības tiesību normas. Tādējādi atbildētājai iestādei ir it īpaši jāizvairās no tā, ka veiktajos pasākumos tiktu izdarīti tādi paši pārkāpumi, kā tie, kuri ir atklāti spriedumā, ar kuru ir atcelts tiesību akts.
Tomēr, runājot par atklātu konkursu, kas organizēts, lai izveidotu rezervi pieņemšanai darbā, administrācija var meklēt prettiesiski noraidīta kandidāta īpašajai situācijai atbilstošu risinājumu. Tādējādi, ja runa ir par atklātu konkursu, kas organizēts, lai izveidotu rezervi pieņemšanai darbā, un kurā bija kļūdaini pārbaudījumi, kandidāta tiesības ir atbilstoši aizsargātas, ja iecēlējinstitūcija attiecībā uz šo kandidātu atkārtoti uzsāk konkursu, kura mērķis ir izveidot rezerves sarakstu, turklāt šāda atkārtota uzsākšana aptver tādas situācijas atjaunošanu, kāda bija pirms tiesas nosodīto apstākļu rašanās. Turpretī risinājumu, kas aptver prasītāja iekļaušanu konkursa rezerves sarakstā, tam atkārtoti nekārtojot pārbaudījumu[, kurš iepriekš bija] kļūdains, nevar pieņemt, nepārkāpjot ne tikai vienlīdzīgas attieksmes principu, konkursa jēdziena un paziņojuma par konkursu objektivitātes principu, bet arī Civildienesta noteikumu 27. pantu.
(skat. 44.–46., 49. un 52. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1983. gada 14. jūlijs, 144/82 Detti/Tiesa, 33. punkts; 1993. gada 6. jūlijs, C‑242/90 P Komisija/Albani u.c., 13. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 8. oktobris, T‑84/91 Meskens/Parlaments, 78. punkts; 1996. gada 26. jūnijs, T‑91/95 De Nil un Impens/Padome, 34. punkts; 2002. gada 23. aprīlis, T‑372/00 Campolargo/Komisija, 109. punkts un tajā minētā judikatūra; 2002. gada 5. decembris, T‑119/99 Hoyer/Komisija, 37. punkts; 2005. gada 13. septembris, T‑283/03 Recalde Langarica/Komisija, 50. un 51. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 24. jūnijs, F‑15/05 Andres u.c./ECB, 132. punkts un tajā minēta judikatūra.
3. Tā kā administrācijas darbība notiek vienpusēji, tai ir jānosaka kādi ir nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu spriedumu, ar kuru atcelts tiesību akts. Administrācijai turklāt ir izvēles iespēja, nevis pienākums, uzsākt sarunas ar personu, kas cietusi no pārkāpuma, lai vienotos, piedāvājot pēdējai minētajai personai taisnīgu kompensāciju.
(skat. 53. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: Meskens/Parlaments, minēts iepriekš, 80. punkts; De Nil un Impens/Padome, minēts iepriekš, 34. punkts.
4. Administrācijai nelabvēlīgs arguments, ka tā nav izpildījusi savu pienākumu sniegt informāciju, lai arī tas būtu pamatots, nevarētu izraisīt apstrīdētā tiesību akta atcelšanu, bet vienīgi administrācijas ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanos dienesta kļūdas dēļ.
(skat. 62. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2010. gada 9. decembris, F‑83/05 Ezerniece Liljeberg u.c./Komisija, 105. un nākamie punkti.