CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 7. jūlijā

Lieta F‑39/08

Giorgio Lebedef

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Ikgadējais atvaļinājums – Personāla pārstāvja darbības – Nepilna laika norīkojums, lai pārstāvētu arodbiedrību – Civildienesta noteikumos paredzēta pārstāvja darbība – Neatļauta prombūtne – Dienu atskaitīšana no ikgadējā atvaļinājuma – Civildienesta noteikumu 60. pants

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru G. Lebedef lūdz atcelt 2007. gada 29. maija, 20. jūnija, 28. jūnija un 6. jūlija lēmumus, kā arī divus 2007. gada 26. jūlija lēmumus un 2007. gada 2. augusta lēmumu, kuri visi attiecas uz 32 dienu atskaitīšanu no viņa ikgadējā atvaļinājuma par 2007. gadu

Nolēmums Prasību noraidīt. G. Lebedef atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārstāvība – Personāla komiteja – Norīkojumā neesošu ierēdņu vai darbinieku dalība

2.      Ierēdņi – Neatļauta prombūtne – Vēlāk sniegts apliecinājums – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 60. pants)

3.      Ierēdņi – Pārstāvība – Personāla komiteja – Pienākums saņemt iepriekšēju atļauju par prombūtni

(Civildienesta noteikumu 60. pants)

4.      Ierēdņi – Prombūtne – Kontroles kompetence

1.      Nav ne iespējams, ne arī vēlams, lai personāla pārstāvību nodrošinātu vienīgi norīkoti ierēdņi vai darbinieki uz 50 % vai 100 % no to darba laika. Pastāv skaidra interese, lai daļu no personāla pārstāvības pienākumiem veiktu personas, kas neatrodas norīkojumā. Tomēr sistēma, ar kuru īpaši paredz norīkojuma piešķiršanu noteiktiem personāla pārstāvjiem, nozīmē to, ka ierēdņu vai darbinieku, kuri neatrodas norīkojumā, dalība personāla pārstāvībā ir gadījuma rakstura un tā attiecas uz relatīvi ierobežotu darba laika daļu, ko aprēķina reizi pusgadā vai ceturksnī.

Lai arī precīza dalības personāla pārstāvībā “gadījuma rakstura” noteikšana, kā arī precīza tam veltītā laika noteikšana pati par sevi nav iespējama un to var noteikt tikai katrā atsevišķā gadījumā, akceptējot, ka ierēdnis vai darbinieks, kas neatrodas norīkojumā, personāla pārstāvībai velta gandrīz visu vai pat pilnīgi visu savu darba laiku, līdz ar to savam dienestam viņš velta maz vai pat nemaz no sava darba laika, nozīmētu apiet sistēmu, ko paredz dažādas starp Komisiju un arodbiedrībām un profesionālajām organizācijām noslēgtās vienošanās, un varētu atkarībā no lietas apstākļiem būt pamatā tiesību ļaunprātīgai izmantošanai, par ko Kopienu tiesai var nākties pieņemt sankcijas.

(skat. 49. un 50. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 18. decembris, T‑222/95 Angelini/Komisija, Recueil FP, I‑A‑491. un II‑1277. lpp., 35. un 36. punkts; 1997. gada 18. decembris, T‑57/96 Costantini/Komisija, Recueil FP, I‑A‑495. un II‑1293. lpp., 28. un 29. punkts; 2001. gada 12. jūnijs, T‑95/98 DEP Gogos/Komisija, Recueil FP, I‑A‑123. un II‑571. lpp., 24. punkts.

2.      Ja nav iesniegts lūgums izsniegt iepriekšēju atļauju attiecībā uz prombūtni vai vismaz ja nav iepriekš sniegta informācija par prombūtni, ex post apliecinājumi, kas pamatoja ierēdņa prombūtni, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 60. pantu var notikt tikai saistībā ar slimību vai nelaimes gadījumu. Jebkurā gadījumā, pat pastāvot ex post apliecinājumiem, kompetentajai administrācijai ir jābūt iespējai saglabāt noteiktas kontroles tiesības un izvērtēt vēlāk sniegta prombūtnes, kas bija uzskatīta par neattaisnotu, apstiprinājuma pamatotību.

(skat. 55. punktu)

3.      Kaut arī noteiktos apstākļos praktiskas grūtības vai konfidencialitātes pienākums var traucēt personāla pārstāvjiem ievērot pienākumu no tiešā priekšnieka saņemt iepriekšēju atļauju par prombūtni it īpaši attiecībā uz jautājumu par konfidencialitāti un papildus apstāklim, ka daudzu veidu informācija par personāla pārstāvību nav konfidenciāla, it īpaši oficiālo sanāksmju vieta, laiks un dalībnieki, un ka konfidencialitātes pienākums attiecas tikai uz daļu no tā darbības, personāla pārstāvim vienmēr ir iespēja, pat pastāvot konfidenciālai informācijai, sniegt savam tiešajam priekšniekam nekonfidenciālu informāciju, kā, piemēram, aptuveno sanāksmes ilgumu.

Turklāt dienesta vispārējas un plašas zināšanas par ierēdņa darbībām personāla pārstāvēšanā neatsver iepriekšēju informēšanu, ne arī a fortiori tiešā priekšnieka iepriekšēju atļauju.

(skat. 57. un 58. punktu)

4.      Runājot par ierēdni, kurš atrodas divās hierarhiskās struktūrās, no kurām pirmā ir personāla pārstāvība saistībā ar darbībām arodbiedrības pārstāvja lomā, bet otrā ir darbs savā dienestā, kaut arī personāla pārstāvniecība var kontrolēt viņa prombūtni attiecībā uz norīkojumu arodbiedrībā, tas tomēr neattiecas uz prombūtni darba laikā, kas viņam ir jāpavada savā dienestā, jo šo prombūtni var kontrolēt tikai šis dienests.

(skat. 59. punktu)