Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 4. decembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2019. gada 24. septembra spriedumu lietā T-500/17 Hubei Xinyegang Special Tube/Komisija

(Lieta C-891/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Maxian Rusche un N. Kuplewatzky)

Pārējie lietas dalībnieki: Hubei Xinyegang Special Tube Co. Ltd, ArcelorMittal Tubular Products Roman SA, Válcovny trub Chomutov a.s., Vallourec Deutschland GmbH

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

noraidīt prasības pieteikumā pirmajā instancē izvirzīto pirmo un otro pamatu kā nepamatotus;

attiecībā uz prasības pieteikumā pirmajā instancē izvirzīto trešo un ceturto pamatu nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā līdz Vispārējās tiesas galīgā sprieduma pasludināšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija izvirza sešus apelācijas sūdzības pamatus.

Pirmkārt, sprieduma 59.–67. punktā esot vairākas tiesību kļūdas. Konkrēti, Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi Pamatregulas 1 1. panta 2. punktu, 1. panta 4. punktu, 3. panta 2. punktu, 3. panta 3. punktu, 3. panta 8. punktu un 4. pantu, pēdējās divas tiesību normas interpretējot tā, it kā tajās būtu paredzēta prasība, ka Komisijai cenu ietekmes analīzē ir jāņem vērā aplūkotā izstrādājuma tirgus segmentācija. Tomēr Pamatregulas 3. panta 2. punktā un 3. punktā esot prasīts salīdzinājums līdzīga izstrādājuma līmenī, kā tas ir definēts Pamatregulas 1. panta 4. punktā, nevis tāda veida detalizēts novērtējums, kādu pieprasa Vispārējā tiesa tirgus segmentu līmenī. Tiesu iestādes, uz kurām ir pamatojusies Vispārējā tiesa, neatbalstot Vispārējās tiesas viedokli, un Vispārējā tiesa sagrozot faktus, uz ko ir balstījušās šīs iestādes, un faktus, uz kuriem ir balstīta Pamatregula 2 . Visbeidzot un katrā ziņā neesot konkrētu elementu, kas pamatotu analīzi pa tirgus segmentiem.

Otrkārt, sprieduma 59.–67. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi apstrīdēto regulu vai sagrozījusi faktus attiecībā uz produktu kontroles numuru (PKN) lietojumu Komisijas veiktajā cenu ietekmes analīzē. PKN lietojums sevī ietverot noteiktas pazīmes, tādas kā tirgus segmentācija (un daudzi citi faktori), dabiski izraisot to, ka cenu ietekmes analīzē, kas ir balstīta uz šādu PKN struktūru, tiekot ņemti vērā šie faktori. Papildu cenu ietekmes analīzi pa segmentiem tādējādi neesot bijis jāveic.

Treškārt, sprieduma 77.–79. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, interpretējot LESD 296. pantu, un sagrozījusi pierādījumus saistībā ar izmeklēšanā un apstrīdētajā regulā veikto, uz tirgus segmentiem balstīto analīzi.

Ceturtkārt, sprieduma 68.–76. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi Pamatregulas 3. panta 2. punktu un 3. panta 3. punktu, kuros esot prasīts vienīgi noteikt importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Atšķirībā no Vispārējās tiesas paustā uzskata to izstrādājuma veidu pārdošanas apjoma ietekmei, kurus neeksportē izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, neesot nozīmes.

Piektkārt, sprieduma 67.–76. punktā neesot ņemta vērā Pamatregulas 17. panta, kas attiecas uz pārbaudi izlases veidā, iedarbība un tam esot atņemta lietderīgā iedarbība. Šajos punktos ietvertajos konstatējumos esot ignorēts, ka pārbaudes izlases veidā loģiskā iedarbība ir tāda, ka Komisija analizē tikai importu no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc esot leģitīmi, ka ir pārdošanas apjomi, kas netiek aplūkoti, jo tiek izmantota pārbaude izlases veidā. Tomēr šī blakusiedarbība nemazinot tādas cenu ietekmes analīzes leģitimitāti, kas ir veikta, balstoties uz saskaņā ar Pamatregulas 17. pantu izveidotu reprezentatīvu izlasi.

Sestkārt, sprieduma 34., 35. un 45. punktā Vispārējā tiesa esot pārkvalificējusi tajā izvirzīto pirmo un otro pamatu un tātad lēmusi ultra petita. Vispārējā tiesa arī esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi definējot tajā izvirzītajam pirmajam un otrajam pamatam piemērojamās pārbaudes tiesā apjomu. Pat tad, ja Vispārējās tiesas noteikts pārbaudes standarts pastāvētu, kas tā neesot, šī tiesa esot nepareizi kvalificējusi vai pat sagrozījusi Komisijas analīzei pamatā esošos faktus.

____________

1  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).

2 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/804 (2017. gada 11. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, importam (OV 2017, L 121, 3. lpp.).