Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 4. decembrī Fortischem a.s. iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2019. gada 24. septembra spriedumu lietā T-121/15 Fortischem/Komisija

(Lieta C-890/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Fortischem a.s. (pārstāvji: C. Arhold, Rechtsanwalt, P. Hodál, M. Staroň, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, AlzChem AG, iepriekš – AlzChem Trostberg GmbH, iepriekš – AlzChem Hart GmbH

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

atcelt apstrīdētā lēmuma 1 1. un 3.–5. pantu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pirmais pamats – Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, proti, nepareizi interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu, 108. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 659/1999 2 14. panta 1. punktu, nospriezdama, ka šajā gadījumā atbalsta atgūšanas lēmums ir jāattiecina uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, neņemot vērā, ka par atbalsta saņēmēja aktīviem apelācijas sūdzības iesniedzējs bija samaksājis tirgus cenu.

Apelācijas sūdzības otrais pamats – Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriezdama, ka Komisijai nav pienākuma pierādīt, ka atbalsts ir ticis nodots, pārdodot aktīvus apelācijas sūdzības iesniedzējam par summu, kas ir zemāka nekā tirgus cena.

Apelācijas sūdzības trešais pamats – Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu vai arī sagrozījusi faktus, neņemdama vērā vairākus (praktiski neatspēkojamus) pieņēmumus, kuri norāda, ka par aktīviem ir tikusi samaksāta tirgus cena.

Apelācijas sūdzības ceturtais pamats – Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi interpretēdama kritēriju “darījuma apjoms” un “darījuma ekonomiskā loģika” jēdzienus, lai pierādītu saimniecisko pēctecību.

Apelācijas sūdzības piektais pamats – Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piekrizdama, ka secinājumu par saimnieciskās pēctecības esamību Komisija varēja izdarīt, balstoties tikai uz diviem noteiktajiem kritērijiem, lai gan visi pārējie kritēriji ir liecinājuši, ka saimnieciskās pēctecības nav bijis.

Apelācijas sūdzības sestais pamats – Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi interpretēdama un nepareizi piemērodama attiecīgās tiesību akta normas, ar kurām ir aizliegta kolektīvā atlaišana, un juridiski nepareizi kvalificējusi faktus, secinādama, ka kolektīvās atlaišanas aizliegums ir uzskatāms nevis par faktisku trūkumu, kas ir izpaudies kā papildu izmaksas, bet gan par NCHZ priekšrocību, un tādējādi nesamazinādama apgalvotā valsts atbalsta summu proporcionāli papildu izmaksām.

Apelācijas sūdzības septītais pamats – Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, apstrīdētā lēmuma pamatojumu aizstādama ar savu pamatojumu, jo Komisija nebija sniegusi nekādus argumentus vai paskaidrojusi, kā kolektīvās atlaišanas aizliegums ir uzskatāms par NCHZ priekšrocību.

____________

1 Komisijas Lēmums (ES) 2015/1826 (2014. gada 15. oktobris) par valsts atbalstu SA.33797 (2013/C) (ex 2013/NN) (ex 2011/CP), ko Slovākija sniegusi NCHZ (OV 2015, L 269, 71. lpp.).

2 Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.).