Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. novembrī iesniedza Cour administrative (Luksemburga) – B, C, D/Administration des contributions directes

(Lieta C-749/18)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative

Pamatlietas puses

Prasītājas: B, C, D

Atbildētāja: Administration des contributions directes

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu par fiskālo integrācijas režīmu, kas, no vienas puses, ļauj konsolidēt peļņu un zaudējumus vienā grupā ietilpstošām sabiedrībām un kas atzīst vienīgi vertikālo fiskālo integrāciju starp mātesuzņēmumu rezidentu vai mātesuzņēmuma nerezidenta vietējo pastāvīgo uzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem rezidentiem, un, no otras puses, tādā pašā veidā nepieļauj vienīgi horizontālu fiskālo integrāciju tikai starp mātesuzņēmuma nerezidenta, kam nav vietējā pastāvīgā uzņēmuma, gan tikai starp mātesuzņēmuma rezidenta vai nerezidenta, kam ir vietējais pastāvīgais uzņēmums, meitasuzņēmumiem?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj minēto dalībvalsts tiesisko regulējumu par fiskālo integrācijas režīmu, un it īpaši no šī tiesiskā regulējuma izrietošo stingro nodalījumu starp vertikālo (starp galveno mātesuzņēmumu un tās tiešajiem vai netiešajiem meitasuzņēmumiem) un horizontālo (starp diviem vai vairākiem galvenā meitasuzņēmuma, uz ko fiskālā integrācija neattiecas, meitasuzņēmumiem rezidentiem) integrācijas režīmu, un no tā izrietošo pienākumu vispirms izbeigt iepriekš pastāvējušo vertikālo fiskālo integrāciju, lai varētu tikt izveidota horizontāla fiskālās integrācijas grupa, gadījumā,

ja vertikāla fiskālā integrācija ar valsts līmenī integrējošu galveno mātesuzņēmumu, kas ir attiecīgās dalībvalsts rezidents (kurš vienlaicīgi pārstāv starpniecības meitasuzņēmumu attiecībā pret galveno mātesuzņēmumu, kas ir citas dalībvalsts rezidents), un galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem rezidentiem iepriekš tika ieviesta tāpēc, ka atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesiskajam regulējumam bija atļauta tikai vertikālā fiskālā integrācija, lai neraugoties uz to, ka galvenais mātesuzņēmums ir citas dalībvalsts rezidents, būtu iespējams izmantot attiecīgo režīmu;

ja attiecīgās dalībvalsts integrējošā galvenā mātesuzņēmuma māsasuzņēmumiem (tādējādi arī galvenā mātesuzņēmuma, kas ir citas dalībvalsts rezidents, meitasuzņēmumiem) ir liegta piekļuve pastāvošajai fiskālajai integrācijai, pamatojoties uz to, ka abi vertikālās un horizontālās fiskālās integrācijas režīmi nav saderīgi, un

ja šo māsasuzņēmumu iekļaušana sabiedrību grupas peļņas un zaudējumu konsolidācijas tvērumā nozīmē, ka iepriekš pastāvējusī vertikālā fiskālā integrācija ir atcelta – ar no tā izrietošajam negatīvajām fiskālajām sekām, jo nav ievērots valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais minimālais integrācijas pastāvēšanas ilgums – un tiek ieviesta jauna horizontāla fiskālā integrācija, lai gan integrējošā sabiedrība rezidente (kurā tiek konsolidēta fiskāli integrēto sabiedrību peļņa un zaudējumi) nemainās?

Ja atbilde arī uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai LESD 49. un 54. pants kopā ar Savienības tiesību lietderīgas iedarbības principu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj minēto dalībvalsts tiesisko regulējumu par fiskālās integrācijas režīmu, un it īpaši tāda termiņa piemērošanu, atbilstoši kuram ikviens pieteikums par pievienošanos fiskālās integrācijas režīmam ir obligāti jāiesniedz kompetentajai iestādei pirms pirmā finanšu gada beigām, attiecībā uz kuru šī režīma piemērošana tiek pieprasīta, gadījumā,

ja, ņemot vērā uz pirmajiem diviem jautājumiem sniegtās apstiprinošās atbildes, šis tiesiskais regulējums ar brīvību veikt uzņēmējdarbību nesaderīgā veidā nepieļauj horizontālo fiskālo integrāciju tikai starp viena mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem un izmaiņas pastāvošā vertikālā fiskālā grupā, kad tiek pievienoti integrējošās sabiedrības māsasuzņēmumi;

ja attiecīgās dalībvalsts administratīvajā praksē un judikatūrā pirms EST 2014. gada 12. jūnija sprieduma (apvienotās lietas C-39/13, C-40/13 un C-41/13) publicēšanas bija atzīta minētā tiesiskā regulējuma spēkā esamība;

ja vairākas sabiedrības pēc 2014. gada 12. jūnija sprieduma publicēšanas un vēl pirms 2014. gada beigām iesniedza pieteikumu par pievienošanos pastāvošai fiskāli integrētai grupai, pamatojoties uz horizontālās fiskālās integrācijas atļauju ar integrējošo sabiedrību, kas ietilpst pastāvošā grupā, atsaucoties uz 2014. gada 12. jūnija spriedumu, un

ja šāds pieteikums attiecas ne tikai uz 2014. finanšu gadu, kas vēl nebija beidzies pieteikuma iesniegšanas brīdī, bet arī uz iepriekšējo 2013. finanšu gadu, sākot no kura iesaistītās sabiedrības atbilda visiem pamatnosacījumiem, kas ir saderīgi ar Savienības tiesībām, lai pievienotos fiskālās integrācijas režīmam?

____________