Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 8. maijā iesniedza Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) – BOSOLAR EOOD/CHEZ ELEKTRO BULGARIA AD
(Lieta C-366/19)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Sofiyski rayonen sad
Pamatlietas puses
Prasītāja: BOSOLAR EOOD
Atbildētāja: CHEZ ELEKTRO BULGARIA AD
Prejudiciālie jautājumi
Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pants, kurā ir noteikta darījumdarbības brīvība Savienības tiesību sistēmā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā Prehodni i zaklyuchitelni razporedbi na Zakona za izmenenie i dopalnenie na zakona za energetikata (Likuma par Enerģētikas likuma grozījumiem un papildinājumiem pārejas un nobeiguma noteikumi, turpmāk tekstā – “PZR ZIDZE”) 18. pants, saskaņā ar kuru, neņemot vērā noslēgtu līgumu un pastāvošas līgumattiecības, uz ko attiecas spēkā esošās speciālās tiesību normas, ar leģislatīvu aktu par labu vienai līgumslēdzējai pusei tiek grozīta viena no līguma būtiskajām sastāvdaļām (cena)?
Vai tiesiskās drošības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj jaunu tādu tiesisko attiecību regulējumu, kuras saskaņā ar speciālām tiesību normām ir jau radušās starp privātpersonām vai starp valsti un privātpersonām, ja šis jaunais regulējums negatīvi ietekmē privāttiesību subjektu tiesisko paļāvību un to jau iegūtās tiesības?
Vai tiesiskā paļāvība kā Savienības tiesību pamatprincips, ņemot vērā Tiesas 2009. gada 10. septembra spriedumu Plantanol (C-201/08, EU:C:2009:539), ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to dalībvalstij, pietiekami negarantējot paredzamību, ir aizliegts grozīt spēkā esošu tiesisko regulējumu par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, priekšlaikus atceļot likumā paredzētus pasākumus, ar ko veicina elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un kas ir saistīti ar ilgtermiņa līgumiem par elektroenerģijas iegādi, pretēji nosacījumiem, ar kuriem privātie ekonomikas dalībnieki ir veikuši investīcijas elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamajiem energoresursiem un noslēguši ilgtermiņa līgumus par elektroenerģijas iegādi ar valsts regulētiem elektroapgādes uzņēmumiem?
Vai Direktīvas 2009/28/EK 1 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu 3. un 4. pants, ņemot vērā šīs direktīvas 8. un 14. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos dalībvalstīm ir noteikts pienākums ar valsts pasākumiem direktīvas transponēšanai garantēt investoriem tiesisko drošību elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem jomā, ieskaitot saules enerģiju?
Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai saskaņā ar Direktīvas 2009/28 3. un 4. pantu apvienojumā ar tās 8. un 14. apsvērumu ir pieļaujama tāda valsts tiesību norma kā PRZ ZIDZE 18. pants, ar kuru būtiski tiek grozīti preferenciālie nosacījumi no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas iegādei arī attiecībā uz jau noslēgtiem ilgtermiņa līgumiem par no šādiem resursiem iegūtas elektroenerģijas iegādi atbilstoši sākotnēji noteiktajiem valsts pasākumiem direktīvas transponēšanai?
Kā, piemērojot Savienības tiesības valsts līmenī, ir jāinterpretē jēdziens “dalībvalsts”? Vai, ņemot vērā 1990. gada 12. jūlija Tiesas spriedumu Foster u.c. (C-188/89, EU:C:1990:313) un vēlākus Tiesas spriedumus šajā judikatūras virzienā, šis jēdziens ietver arī tādu pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (elektroapgāde) sniedzēju kā atbildētājs uzņēmums izskatāmajā tiesvedībā, kuram ar likumā regulētiem nosacījumiem ir uzticēts sniegt šo pakalpojumu saskaņā ar valsts iestādes aktu un šīs iestādes uzraudzībā?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV 2009, L 140, 16. lpp.).