Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. jūlijā iesniedza Amtsgericht Kehl (Vācija) – Kriminālprocess pret FU
(Lieta C-554/19)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Amtsgericht Kehl
Pamata kriminālprocesa dalībnieki
Staatsanwaltschaft Offenburg
pret
FU
Prejudiciālie jautājumi
Vai LESD 67. panta 2. punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 1 , 22. un 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, ar kuru, lai kavētu vai nepieļautu nelikumīgu ieceļošanu vai uzturēšanos šīs dalībvalsts teritorijā vai novērstu konkrētus noziedzīgus nodarījumus, kas ir vērsti pret robežas drošību, attiecīgās dalībvalsts policijas iestādēm tiek piešķirtas pilnvaras pārbaudīt jebkuras personas identitāti – neatkarīgi no tās uzvedības un īpašiem apstākļiem – 30 km plašā teritorijā no šīs dalībvalsts sauszemes robežas ar citām valstīm, kuras ir 1990. gada 19. jūnijā Šengenā (Luksemburga) parakstītās Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, līgumslēdzējas valstis, un šis tiesiskais regulējums ir papildināts ar šādu ministra rīkojumu:
“a) Pārrobežu noziedzība notiek dinamiski (attiecībā uz laiku, vietu un dažādu transportlīdzekļu izmantošanu), tāpēc policijai ir vajadzīgas elastīgas pilnvaras tās apkarošanai. Minēto pilnvaru īstenošanas mērķis būtībā ir kavēt vai nepieļaut pārrobežu noziedzību;
b) Kontroles pasākumi ir jāveic saskaņā ar iepriekš minēto Šengenas Robežu kodeksa 21. panta a) punktā ietverto kritēriju pamatnosacījumiem, kas ir stingri noteikti. Tie ir jāorganizē tā, lai tie nepārprotami atšķirtos no sistemātiskām personu kontrolēm pie ārējām robežām un tiem nebūtu robežkontrolēm līdzvērtīga iedarbība. Savukārt šo kontroles pasākumu veikšanai ir jāpiemēro pamatnosacījumi, kas nodrošina, lai intensitātes un biežuma ziņā tie nelīdzinātos robežpārbaudēm.
c) Šie pamatnosacījumi ir šādi:
Kontroles pasākumi nav pastāvīgi, bet notiek neregulāri dažādos laikos, dažādās vietās un izlases veidā, ņemot vērā ceļotāju plūsmu.
Kontroles pasākumi notiek ne tikai saistībā ar robežas šķērsošanu. Tie notiek, pamatojoties uz nepārtraukti atjauninātu informāciju par situāciju un/vai (robež)policijas pieredzi, ko federālās policijas dienesti iegūst, pamatojoties uz savu vai citu iestāžu informāciju par situāciju. Tāpēc vispārīga vai konkrēta policijas informācija un/vai pieredze pārrobežu noziedzības jomā – piemēram, par bieži izmantotiem transportlīdzekļiem un ceļiem, konkrētu uzvedību – un tādas pieejamās informācijas par pārrobežu noziedzību, kas ir gūta no saviem avotiem vai citām iestādēm, analīze ir policijas pasākumu veikšanas, kā arī to intensitātes un biežuma pamatā.
Kontroles pasākumu organizēšana ir regulāras dienesta un administratīvās uzraudzības priekšmets. Pamatnoteikumus veido Gemeinsame Geschäftsordnung der Bundesministerien [Federālo ministriju Kopīgā reglamenta] (GGO) 3. panta 1. punkta ceturtais teikums un Grundsätze zur Ausübung der Fachaufsicht der Bundesministerien über den Geschäftsbereich [Federālo ministriju resoru administratīvās uzraudzības īstenošanas principi]. Federālās policijas jomā tie ir precizēti ar “Ergänzende Bestimmungen zur Ausübung der Dienst- und Fachaufsicht des BMI über die Bundespolizei [Papildnoteikumiem par Federālās iekšlietu ministrijas dienesta un administratīvās uzraudzības īstenošanu pār Federālo policiju]”. Federālās policijas Galvenā pārvalde un tai pakļautās iestādes un dienesti dienesta un administratīvās uzraudzības veikšanu ir reglamentējuši savās organizatoriskajās struktūrās un īsteno atbilstoši savām koncepcijām.
d) Lai izvairītos no vairākkārtējām kontrolēm, kontroles pasākumi pēc iespējas ir jāsaskaņo ar citām iestādēm vai ir jāveic kopīgu operāciju/sadarbības formu ietvaros.”?
Vai Eiropas Savienības tiesības, it īpaši LESD 4. panta 3. punkta otrā daļa, 197. panta 1. punkts un 291. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tās automātiski vai pēc tam, kad ir izvērtētas kriminālvajāšanas intereses un apsūdzētā intereses, liedz izmantot informāciju vai pierādījumus kriminālprocesā, ja tie ir iegūti policijas kontrolē, kas attiecībā pret apsūdzēto ir veikta, pārkāpjot LESD 67. panta 2. punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 22. un 23. pantu?
____________
1 OV 2016, L 77, 1. lpp.