PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2004. gada 16. septembrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Pārbaudes pienākuma apjoms – Pārvēršana valsts preču zīmes pieteikumā – Regulas (EK) Nr. 40/94 58. pants
Lieta T‑342/02
Metro‑Goldwyn‑Mayer Lion Corp., Santa Monica, Kalifornija (ASV), ko pārstāv F. de Višers [F. de Visscher], E. Kornu [E. Cornu], E. de Grīss [E. De Gryse] un D. Moro [D. Moreau], avocats,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv S. Laitinena [S. Laitinen], pārstāve un D. Botis [D. Botis], pārstāvis,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks –
Moser Grupo Media, SL, Santeulalija del Rio [Santa Eulalia del Rio] (Spānija),
par prasību atcelt ITSB Apelāciju trešās padomes 2002. gada 5. septembra lēmumu lietā R 437/2001‑3, ar ko atzīta par nepieņemamu apelācija par iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz iebildumu procesu starp Moser Grupo Media, SL un Metro‑Goldwyn‑Mayer Lion Corp.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši V. Tīli [V. Tiili] un M. Vilars [M. Vilaras],
sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 8. novembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu uz prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 7. maijā,
pēc tiesas sēdes 2004. gada 28. aprīlī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1996. gada 7. novembrī Moser Grupo Media, SL, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāda grafiska preču zīme:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9., 16., 38., 39. un 41. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– “eksponētas filmas; kompaktdiski (audio‑video); kinematogrāfiskie, optiskie un fotogrāfiskie aparāti un instrumenti”, kas ietilpst 9. klasē;
– “žurnāli, fotogrāfijas, afišas, iespieddarbi un publikācijas”, kas ietilpst 16. klasē;
– “televīzijas un radio programmu raidīšanas pakalpojumi”, kas ietilpst 38. klasē;
– “visu veidu publikāciju, video un filmu izplatīšanas pakalpojumi”, kas ietilpst 39. klasē;
– “filmu uzņemšanas pakalpojumi; filmu uzņemšanas pakalpojumi uz videolentēm; piegādes pakalpojumi uzņēmumiem, kas nodarbojas ar videokasešu un kinofilmu nomu; radio un televīzijas programmu montāža; piegādes pakalpojumi kinostudiju ietvaros”, kas ietilpst 41. klasē.
4 1998. gada 9. martā šis reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 16/1998.
5 1998. gada 9. jūnijā Metro‑Goldwyn‑Mayer Lion Corp. (turpmāk tekstā – “prasītāja”), pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju un attiecībā uz visām reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem. Iebildumi bija pamatoti ar agrāku valsts preču zīmi “MGM”, kas reģistrēta Dānijā (9., 16. un 41. klase), Somijā (9. un 41. klase), Francijā (9., 15., 16., 35., 38. un 41. klase), Vācijā (9. klase), Itālijā (9., 15., 16., 35., 38. un 41. klase), Portugālē (9. klase), Spānijā (9. klase), Zviedrijā (9. klase), Beniluksa valstīs (9., 15., 16., 20. un 41. klase), Grieķijā (9., 15. un 16. klase), Apvienotajā Karalistē (9., 35. un 41. klase) un Austrijā (9., 16. un 41. klase), kā arī, ar Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 141820, kas iesniegts 1996. gada 1. aprīlī un aptver 9., 38. un 41. klasē ietilpstošās preces un pakalpojumus.
6 Iebildumu nodaļa ar 2001. gada 19. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “Iebildumu nodaļas lēmums”) apmierināja iebildumus attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem. Lietas izskatīšanas laikā Iebildumu nodaļa neņēma vērā ne atsevišķas agrākās valsts preču zīmes, proti, tiesības, kas atzītas Austrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē, ne Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Kas attiecas uz iepriekš minētajām valsts preču zīmēm, tās tika noraidītas šādu iemeslu dēļ: pirmkārt, no dokumenta, kas tika iesniegts, lai pierādītu valsts līmenī veiktu reģistrāciju Austrijā, izrietēja, ka attiecīgo tiesību īpašniece nebija prasītāja, bet Metro‑Goldwyn‑Mayer Film Corp.; otrkārt, tulkojums, kas attiecas uz valsts līmenī veiktu reģistrāciju Grieķijā, nebija ne pareizs, ne pietiekams, un tāpēc netika pieņemts; treškārt, pierādījums par valsts līmeņa reģistrācijas faktiem Apvienotajā Karalistē pamatojās vienīgi uz informāciju, kas iegūta no privātām datu bāzēm, un tāpēc bija nepietiekams.
7 Iebildumu nodaļas lēmums bija pamatots ar argumentu, ka pastāv iespēja maldināt [pastāv sajaukšanas iespēja] Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē un konkretizēja, ka, tā kā iebildumi bija apmierināti, pamatojoties uz iepriekš minēto normu, tad būtu lieki pārbaudīt argumentus, kas balstīti uz citiem 8. panta 4. un 5. punktā norādītajiem iebildumu iemesliem.
8 2001. gada 4. aprīlī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju ITSB. Prasītāja apgalvoja, ka Iebildumu nodaļai bija jāņem vērā agrākās valsts tiesības, kas iegūtas Austrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē, kā arī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, un bija jānoraida Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecībā uz visu Eiropas Savienību, lai nepieļautu iespēju, ka Kopienas preču zīmes pieteikums tiek pārvērsts valsts preču zīmes pieteikumā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 108. pantu.
9 Ar 2002. gada 5. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) Apelāciju trešā padome atzina apelāciju par nepieņemamu, argumentējot ar to, ka Iebildumu nodaļa bija apmierinājusi prasītājas pretenzijas Regulas Nr. 40/94 58. panta izpratnē. Prasītāja ne tieši, ne netieši nebija lūgusi, lai tiktu pieņemts lēmums, kas neļautu Moser Grupo Media, SL pārvērst Kopienas preču zīmes pieteikumu valsts preču zīmes pieteikumā. Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 40/94 42. pantam, iebildumu procesa mērķis nav risināt konfliktus starp preču zīmēm valsts līmenī, bet gan nepieļaut tādas Kopienas preču zīmes reģistrāciju, kas ir konfliktā ar agrākām tiesībām. Apelāciju padome uzskata, ka pienākums pārbaudīt iebildumus plašākā apjomā par to, vai Kopienas preču zīme ir reģistrējama, būtu pretrunā iebildumu procesa pamata funkcijai un procesuālās ekonomijas principam.
10 2002. gada 7. oktobrī vārdiskais apzīmējums “MGM” tika reģistrēts kā prasītājas Kopienas preču zīme.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
11 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 8. novembrī, prasītāja cēla šo prasību.
12 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– apstiprināt Iebildumu nodaļas lēmumu tā, ka tiktu apmierināti iebildumi attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, ko aptver Moser Grupo Media, SL, pieteikums un noraida reģistrācijas pieteikumu pilnā tā apjomā, pamatojoties uz to, ka preču zīmes “MGM” ir reģistrētas kā valsts preču zīmes;
– daļēji atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu: pēc būtības – daļā, kurā nav ņemts vērā prasītājas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums un pakārtoti – daļā, kurā nav ņemtas vērā agrākās valsts preču zīmes, kas reģistrētas Austrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
14 Prasītāja pēc būtības izvirza vienu pamatu – apgalvojumu par Regulas Nr. 40/94 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 2. punkta, kā arī 58. panta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
15 Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome pieļāva kļūdu, uzskatot, ka Iebildumu nodaļas lēmums viņai nebija nelabvēlīgs. Tā uzsver, ka Iebildumu nodaļas lēmums neapmierināja visas viņas pretenzijas, liedzot viņai tiesības uz lietas detalizētu pārbaudi. Šajā sakarā tā norāda – tādēļ, ka Iebildumu nodaļa neņēma vērā ne agrākās valsts preču zīmes, kas iegūtas Austrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē, ne Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kas tobrīd bija izskatīšanas procesā, Moser Grupo Media, SL joprojām var pārvērst savu Kopienas preču zīmes pieteikumu valsts preču zīmes pieteikumā dalībvalstīs, attiecībā uz kurām Iebildumu nodaļa nenoraidīja tās pieteikumu Kopienas preču zīmes reģistrācijai, pamatojoties uz prasītājas agrākām tiesībām atbilstoši Regulas Nr. 40/94 108. pantam. Šāda iespēja būtu izslēgta, ja Iebildumu nodaļa būtu pienācīgi pamatojusi savu lēmumu vai nu ar visām prasītājas agrākām valsts tiesībām, vai nu ar tās pieteikumu Kopienas preču zīmes reģistrācijai. Tādējādi Iebildumu nodaļas lēmuma pamatā esošie argumenti ierobežo sekas, ko rada Moser Grupo Media, SL pieteikuma noraidīšana.
16 Kas attiecas uz apgalvojumu, saskaņā ar ko prasītāja nebija tieši lūgusi, lai noraidījumam būtu visplašākās iespējamās sekas, prasītāja apgalvo, ka Regula Nr. 40/94 nedz pieprasa, nedz nosaka, ka šāds lūgums ir nepieciešams. Prasītāja uzskata – tā kā viņas iebildumi bija pamatoti ar vairākām agrākām valsts tiesībām un Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punktam, viņas lūguma mērķis bija panākt, lai Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma noraidījumam ir visplašākās iespējamās sekas.
17 Prasītāja apgalvo, ka, piemērojot 20. noteikuma 6. punktu Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2868/95, ar kuru tiek ieviesta Padomes Regula Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), Iebildumu nodaļai bija jāaptur iebildumu process, sagaidot Kopienas preču zīmes “MGM” galīgu reģistrāciju, lai pēc tam pamatotu savu lēmumu ar reģistrēto preču zīmi.
18 Turklāt Iebildumu nodaļas lēmums neņemt vērā agrākas valsts tiesības, kas iegūtas Austrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē, nebalstījās ne uz vienu leģitīmu argumentu.
19 Pierādījums preču zīmes “MGM” reģistrācijai Austrijā tika noraidīts tāpēc, ka reģistrācija bija veikta Metro‑Goldwyn‑Mayer Film Corp., un nevis prasītājas vārdā. Tomēr, runa ir par vienu un to pašu juridisko personu. Šajā sakarā prasītāja atsaucas uz tās meitas sabiedrību un un ar to saistīto sabiedrību sarakstu, kas ir pievienots prasības pieteikumam kā 6. pielikums.
20 Prasītāja norāda, ka Grieķijas preču zīmes reģistrācija netika ņemta vērā tāpēc, ka tulkojumā norādītais numurs nebija identisks reģistrācijas apliecības numuram. Tas ir pārpratums, jo strīdus numurs nav pat minēts tulkojumā, kas pievienots pirmajiem apsvērumiem, ar ko ir pamatoti iebildumi.
21 Visbeidzot, Apvienotajā Karalistē reģistrētā preču zīme netika ņemta vērā tādēļ, ka iesniegtie dokumenti bija no privātām datu bāzēm iegūtas kopijas. Tomēr dokumenti, ko prasītājas advokāti, pamatojoties uz ITSB pieprasījumu par papildu informācijas sniegšanu, iesniedza 2000. gada 20. februārī (pagarināšanas apliecības), bija no Apvienotās Karalistes Patentu biroja datu bāzes, un saistībā ar vietējo preču zīmju birojiem tie ir akceptējami.
22 Kas attiecas uz argumentu, saskaņā ar ko iebildumu process neparedz risināt preču zīmju konfliktus valsts līmenī, Apelāciju padome neņēma vērā faktu, ka pārvēršanas process izriet no pašas Regulas Nr. 40/94, it īpaši no tās 108. panta.
23 Tādējādi Apelāciju padomei, kā arī Iebildumu nodaļai būtu jāņem vērā Moser Grupo Media, SL iespēja pārvērst tās Kopienas preču zīmes pieteikumu valsts preču zīmes pieteikumā un, attiecīgi, būtu jāpamato atteikums reģistrēt pieteikto preču zīmi ar visām agrākajām valsts preču zīmēm, uz ko atsaucas prasītāja, un uz prasītājas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
24 Prasītāja piebilst, ka līdz ar “MGM” preču zīmes reģistrācijas galīgu pabeigšanu 2002. gada 7. oktobrī, procesu vairs nav nepieciešams apturēt, un Pirmās instances tiesa var ņemt vērā reģistrācijas faktu. Prasītāja uzskata – tā kā Iebildumu nodaļa pamatoti nolēma, ka pastāv prasītājas preču zīmes “MGM” un Moser Grupo Media, SL, grafiskās preču zīmes sajaukšanas iespēja, tāds pats pamatojums ir piemērojams Kopienas preču zīmei “MGM”, kas šobrīd ir reģistrēta.
25 ITSB uzskata, ka prasītāja ne tieši, ne netieši nebija lūgusi pieņemt lēmumu, kas neļautu Kopienas preču zīmes pieteicējam pārvērst viņa pieteikumu valsts preču zīmes pieteikumā.
26 Kas attiecas uz jautājumu, vai ITSB bija pienākums veikt iebildumu pārbaudi iespējami plašā veidā un apjomā, ITSB apgalvo, ka iebildumu procesa pamata mērķis ir nodrošināt agrāko tiesību īpašniekiem iespēju nepieļaut to, ka tiek reģistrētas Kopienas preču zīmes, kuras ir konfliktā ar viņu agrākajām tiesībām, un nevis aizsargāt preču zīmju tiesības vai risināt preču zīmju konfliktus valsts līmenī.
27 ITSB uzskata, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta b) apakšpunkts nozīmē vienkārši to, ka iebildumus nevar noraidīt, pamatojoties uz to, ka preču zīme vēl nav reģistrēta. Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 6. punkts nekādā gadījumā neuzliek ITSB pienākumu apturēt iebildumu procesu.
28 Turklāt Regulas Nr. 40/94 108.–110. punkts, kas paredz noteikumus par Kopienas preču zīmes pieteikuma pārvēršanu valsts preču zīmes pieteikumā, nav pamats iebildumu pieteicēja tiesiski pamatotām interesēm prasīt, lai jautājumi attiecībā uz pārvēršanu par valsts preču zīmi tiktu regulēti iebildumu procesa laikā. ITSB uzskata, ka tiesiskajām interesēm, uz ko atsaucas prasītāja, bija jābūt tiešām un aktuālām jau iebildumu procesa laikā.
29 ITSB atgādina, ka faktiski Iebildumu nodaļa cenšas ņemt vērā iespējami vairāk agrāku tiesību vai, pakārtoti, pieņemt lēmumus ar pēc iespējas plašāku teritoriālo piemērojamību, ar nosacījumu, ka tas neapgrūtina procesu.
30 Visbeidzot, kas attiecas uz faktu, ka Iebildumu nodaļa neņēma vērā valstu preču zīmes, ko prasītāja bija reģistrējusi Austrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē, ITSB atgādina, ka Austrijas preču zīmi nebija ieguvusi prasītāja, bet tā paša koncerna sabiedrība, kas ir atšķirīga juridiska persona. Kas attiecas uz Grieķijas preču zīmi, tad uz reģistrācijas apliecības esošais numurs nebija identisks tulkojumā esošajam numuram. Saistībā ar Apvienotās Karalistes preču zīmēm – pierādījums par to piederību prasītājai bija iegūts no privātām datu bāzēm. Tātad nebija garantijas par to, ka informācija ir patiesa un aktuāla. Turklāt ITSB uzskatīja, ka Iebildumu nodaļa pamatoti neņēma vērā attiecīgās valsts preču zīmes.
Pirmās instances tiesas vērtējums
31 Prasītāja pēc būtības pārmet ITSB to, ka Moser Grupo Media, SL jebkurā laikā var pārvērst tās Kopienas preču zīmes pieteikumu valsts preču zīmes pieteikumā tajās dalībvalstīs, attiecībā uz kurām Iebildumu nodaļa nenoraidīja tās Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz prasītājas agrākajām tiesībām atbilstoši Regulas Nr. 40/94 108. pantam, jo Iebildumu nodaļa neņēma vērā ne prasītājas agrākās valsts preču zīmes, kas iegūtas Austrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē, ne prasītājas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kas tolaik bija izskatīšanas procesā.
32 Saistībā ar šo tūlīt ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 58. pants paredz, ka “apelāciju var iesniegt jebkura puse, kas iesaistīta procesā un ko lēmums ietekmējis nelabvēlīgi”.
33 Šajā lietā netiek apšaubīts tas, ka saskaņā ar Apstrīdēto lēmumu, apelācija Apelāciju padomē tika atzīta par nepieņemamu tādēļ, ka Iebildumu nodaļas lēmums prasītāju nebija ietekmējis nelabvēlīgi Regulas Nr. 40/94 58. panta izpratnē.
34 Saistībā ar šo ir jānorāda, ka iebildumu procesa mērķis ir nepieļaut to Kopienas preču zīmju reģistrāciju, kas ir konfliktā ar agrākām preču zīmēm vai tiesībām. Šāda interpretācija ir vienīgā, kas pilnībā ļauj sasniegt Regulas Nr. 40/94 mērķi. Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 preambulas otro apsvērumu Kopienas preču zīmju sistēma piešķir uzņēmumiem tiesības ar vienotu procedūru [procesu] iegūt Kopienas preču zīmes, kam ir piešķirta vienāda aizsardzība, un kuras ir spēkā visā Kopienas teritorijā, un ka šādi noteikto Kopienas preču zīmes vienotības principu piemēro, ja vien minētajā regulā nav noteikts citādi.
35 Tātad ir jāuzskata, ka iebildumu procesa mērķis ir sniegt uzņēmumiem iespēju viena procesa ietvaros iebilst pret pieteikumiem reģistrēt Kopienas preču zīmes, kas varētu radīt sajaukšanas iespēju ar viņu preču zīmēm vai viņu agrākām tiesībām, un nevis jau iepriekš atrisināt iespējamos konfliktus valsts līmenī.
36 Šajā lietā netiek apstrīdēts, ka prasītājas iebildumi tika apmierināti attiecībā uz visām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un ka Moser Grupo Media, SL Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika noraidīts. Tātad Iebildumu nodaļas lēmums prasītājai bija labvēlīgs.
37 Vēl ir jāizskata prasītājas arguments, saskaņā ar ko faktam, ka Iebildumu nodaļa nepārbaudīja ne prasītājas valsts preču zīmes, kas iegūtas Austrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē, ne viņas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, bija negatīvas tiesiskas sekas attiecībā uz prasītāju neatkarīgi no lietas iznākuma.
38 Saistībā ar šo ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 2868/95 15. noteikuma 1. punkts patiešām nosaka, ka “[i]ebildumus var iesniegt, pamatojoties uz vienu vai vairākām agrākām zīmēm Regulas 8. panta 2. punkta nozīmē (“agrākas zīmes”) vai, pamatojoties uz vienu vai vairākām citām agrākām tiesībām, kā norādīts Regulas 8. panta 4. punktā (“agrākas tiesības”)”.
39 Turklāt no Regulas Nr. 40/94, it īpaši no tās 108. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kas bija spēkā šīs lietas faktu rašanās laikā, izriet, ka “[p]ieteikuma par Kopienas preču zīmi iesniedzējs vai tās īpašnieks var lūgt pārvērst tā Kopienas preču zīmes pieteikumu vai Kopienas preču zīmi valsts preču zīmes pieteikumā [..], ja Kopienas preču zīmes pieteikums ir atteikts, atsaukts vai uzskatāms par atsauktu”.
40 Tāpat netiek apstrīdēts, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atteikuma pamatojums nosaka, vai pieteikumu var reģistrēt valsts līmenī. Regulas Nr. 40/94 108. panta 2. punkta b) apakšpunkts paredz, ka pārvēršana nenotiek aizsardzības nolūkos dalībvalstī, kurā saskaņā ar ITSB lēmumu vai valsts tiesas lēmumu uz Kopienas preču zīmes pieteikumu vai Kopienas preču zīmi attiecas reģistrācijas atteikuma, atcelšanas, vai spēkā neesamības pamatojums.
41 Tomēr nav šaubu par to, ka process Kopienas preču zīmes pieteikuma pārvēršanai valsts preču zīmes pieteikumā ir tikai Kopienas preču zīmes pieteicēja iespēja. Turklāt šis process nekādā ziņā nepiešķir pieteicējiem tiesības uz to, ka kompetentās valsts iestādes akceptē viņu pieteikumus. Gluži pretēji, lēmums par iespējamu reģistrāciju valsts līmenī ir kompetento valsts iestāžu ziņā. Turklāt iebildumu pieteicējiem minētajās valsts iestādēs ir iespēja atsaukties uz savām tiesībām.
42 Turklāt pieteicējam, kura pieteikums Kopienas preču zīmes reģistrācijai ir noraidīts iebildumu procesa rezultātā, nav nekādu šķēršļu iesniegt līdzīgus pieteikumus valsts iestādēs, neizmantojot pārvēršanas procesu.
43 Tādējādi ir jāsecina, ka intereses, uz ko atsaucas prasītāja, attiecas uz nākotnē iespējamu un nenoteiktu juridisku situāciju.
44 Šajā sakarā ir jāatgādina – no pastāvīgās judikatūras izriet, ka prasība atcelt tiesību aktu, ko cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir nepieņemama, ja apstrīdētais akts neskar prasītāja intereses (Pirmās instances tiesas 1995. gada 14. septembra spriedumi lietās T‑480/93 un T‑483/93 Antillean Rice Mills u.c./Komisija, Recueil, II‑2305. lpp., 59. punkts; 1999. gada 25. marta spriedums lietā T‑102/96 Gencor/Komisija, Recueil, II‑753. lpp., 40. punkts, un 2002. gada 30. janvāra spriedums lietā T‑212/00 Nuove Industrie Molisane/Komisija, Recueil, II‑347. lpp., 33. punkts). Šīm interesēm ir jāpastāv un jābūt aktuālām (Pirmās instances tiesas 1992. gada 17. septembra spriedums lietā T‑138/89 NBV un NVB/Komisija, Recueil, II‑2181. lpp., 33. punkts), un tās novērtē prasības celšanas dienā (Tiesas 1963. gada 16. decembra spriedums lietā 14/63 Forges de Clabecq/Augstā iestāde, Recueil, 719. lpp., 748. lpp., un Pirmās instances tiesas 2001. gada 24. aprīļa spriedums lietā T‑159/98 Torre u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑83. lpp. un II‑395. lpp., 28. punkts). Ja intereses, uz ko atsaucas prasītājs, attiecas uz nākotnē iespējamu juridisku situāciju, tam ir jāpierāda, ka šīs situācijas aizskārums jau šobrīd ir neapšaubāms. Tādējādi prasītājs nevar atsaukties uz nākotnē iespējamu un nenoteiktu situāciju, lai pamatotu savas intereses pieprasīt atcelt apstrīdēto aktu (iepriekš minētais spriedums lietā NBV un NVB/Komisija, 33. punkts).
45 Tādējādi ir jāatzīst, ka Iebildumu nodaļas lēmums, apmierinot prasītājas iebildumus saistībā ar visām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, prasītājai bija labvēlīgs, lai gan iebildumi netika apmierināti, pamatojoties uz visām iebildumu pamatā esošajām preču zīmēm.
46 Kas attiecas uz šķietamo nepieciešamību ņemt vērā prasītājas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, tad ITSB pamatoti izvirzīja apsvērumus par procesuālo ekonomiju. Tā kā iebildumu pieteikumu varēja apmierināt, pamatojoties uz vairākām agrākām valsts preču zīmēm, nebija vajadzības vēl vairāk pagarināt procesu, apturot to saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 6. punktu, lai sagaidītu Kopienas preču zīmes reģistrāciju. Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 6. punkts paredz, ka “Birojs var apturēt jebkuras iebildumu procedūras [jebkurus iebildumu procesus], ja iebildumi pamatoti uz pieteikumu reģistrāciju, ievērojot Regulas 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu, līdz šajā procesā pieņem galīgo lēmumu vai citi apstākļi ir tādi, ka šāda apturēšana ir atbilstīga”. Attiecīgi, procesa apturēšana ir ITSB iespēja, ko tas izmanto tikai gadījumā, kad uzskata to par pamatotu.
47 Akceptēt prasītājas viedokli, saskaņā ar ko ITSB ir pienākums apturēt visus iebildumu procesus, ja iebildumi pamatoti ar reģistrācijas pieteikumu, kā to paredz Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta b) apakšpunkts, līdz šajā procesā tiks pieņemts galīgais lēmums, nozīmētu izraisīt ķēdes reakciju. Ir iespējams, ka Regulas 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais reģistrācijas pieteikums pats kļūst par iebildumu priekšmetu attiecībā uz citu reģistrācijas pieteikumu, kura reģistrāciju, kā to uzskata prasītāja, savukārt būtu jāaptur.
48 Kas attiecas uz jautājumu par to, vai prasītāja ir tieši vai netieši lūgusi, lai noraidījumam būtu visplašākās iespējamās sekas – proti, lai noraidījums aptvertu visas agrākās valsts preču zīmes, ar kurām prasītāja pamatoja savus iebildumus, kā arī, Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu – prasītājas argumentācija nav pieņemama. Tā kā Iebildumu nodaļai, pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, nekādā gadījumā nebija pienākums pārbaudīt visas preču zīmes vai agrākās tiesības, tad jautājumam par iebildumu pieteikuma apjomu attiecībā uz minēto pienākumu nav nozīmes.
49 Šo pašu iemeslu dēļ nav nepieciešams arī izskatīt jautājumu par to, vai pieteikums par preču zīmes “MGM” reģistrāciju Kopienas līmenī un Austrijas, Grieķijas un Apvienotās Karalistes preču zīmju esamība būtu bijis pietiekams pamats, lai iesniegtu iebildumu pieteikumu.
50 Tāpēc prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
51 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar atbildētāja prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 16. septembrī.