Language of document : ECLI:EU:F:2013:26

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2013. gada 28. februārī

Lieta F‑51/11

Dimitrios Pachtitis

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atklāts konkurss – Lēmuma nepielaist kandidātu konkursa nākamajai kārtai atcelšana –Sprieduma izpilde – Lēmums no jauna uzsākt atklātā konkursa procedūru un uzaicināt prettiesiski izslēgto kandidātu atkārtoti kārtot priekšatlases testus

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, kurā D. Pachtitis lūdz atcelt Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumus no jauna uzsākt atklātā konkursa EPSO/AD/77/06 procedūru un uzaicināt viņu atkārtoti kārtot minētā konkursa priekšatlases testus

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas ir radušies Komisijai.

Kopsavilkums

Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Piemērojamība – Gan sprieduma pamatojuma, gan rezolutīvās daļas ņemšana vērā – Atlases komisijas lēmuma nepielaist kandidātu konkursa nākamajai kārtai atcelšana – Konkursa uzsākšana no jauna vienīgi attiecībā uz prasītāju – Atbilstoša īstenošanas kārtība

(LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 27. pants)

Pēc atceļoša sprieduma attiecīgajai iestādei saskaņā ar LESD 266. panta pirmo daļu ir jāveic pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai novērstu konstatētu nelikumību sekas, kas gadījumā, ja akts jau ir izpildīts, varētu ietvert tādas prasītāja tiesiskās situācijas atjaunošanu, kādā viņš bija pirms šā akta.

Tāpēc iestādei, kuras izdotais akts ir atcelts, ir jāievēro ne tikai atceļošā sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī tā pamatojums, kas ir tā vajadzīgais atbalsts, jo tas ir nepieciešams, lai noskaidrotu sprieduma rezolutīvajā daļā izdarīto atzinumu precīzo nozīmi. Tieši šajā pamatojumā, pirmkārt, ir norādīta tieši tā norma, kas atzīta par prettiesisku, un, otrkārt, ir norādīti iemesli, kāpēc rezolutīvajā daļā akts ir atzīts par prettiesisku, un attiecīgajai iestādei tas ir jāņem vērā, aizstājot atcelto tiesību aktu.

Turklāt, kaut arī attiecīgajai iestādei ir jānosaka, kādi pasākumi ir vajadzīgi atceļoša sprieduma izpildei, tai esošo novērtējuma brīvību ierobežo nepieciešamība ievērot gan minētā sprieduma rezolutīvo daļu un pamatojumu, gan Savienības tiesību normas. Tādējādi atbildētājai iestādei ir it īpaši jāizvairās no tā, ka veiktajos pasākumos tiktu izdarīti tādi paši pārkāpumi kā tie, kuri ir atklāti atceļošajā spriedumā.

Šajā ziņā, ja runa ir par atklātu konkursu, kas ir organizēts, lai izveidotu rezervi pieņemšanai darbā, un kurā bija kļūdaini pārbaudījumi, kandidāta tiesības ir atbilstoši aizsargātas, ja iecēlējinstitūcija attiecībā uz šo kandidātu atkārtoti uzsāk konkursu, kura mērķis ir izveidot rezerves sarakstu, turklāt šāda atkārtota uzsākšana aptver tādas situācijas atjaunošanu, kāda bija pirms tiesas nosodīto apstākļu rašanās.

Turpretim risinājumu, kas aptver prasītāja pielaišanu piedalīties konkursa otrajā kārtā, tam atkārtoti nekārtojot priekšatlases testus, atlases komisija nevar pieņemt, nepārkāpjot ne vien vienlīdzīgas attieksmes principu, vērtēšanas objektivitātes principu un paziņojumu par konkursu, bet arī Civildienesta noteikumu 27. pantu.

(skat. 43.–45., 48. un 49. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2000. gada 13. jūlijs, C‑8/99 P Gómez de Enterría y Sanchez/Parlaments, 22. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13. septembris, T‑283/03 Recalde Langarica/Komisija, 51. punkts; 2002. gada 5. decembris, T‑119/99 Hoyer/Komisija, 37. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2012. gada 20. jūnijs, F‑79/11 Menidiatis/Komisija, 30. punkts un tajā minētā judikatūra; 2012. gada 13. decembris, F‑42/11 Honnefelder/Komisija, 45., 46., 50. un 52. punkts un tajos minētā judikatūra.