Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 22. oktobrī iesniedza Tribunal de grande instance de Paris (Francija) – FA/BNP Paribas Personal Finance SA, Procureur de la République

(Lieta C-782/19)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de grande instance de Paris

Pamatlietas puses

Prasītāja: FA

Atbildētāja: BNP Paribas Personal Finance SA, Procureur de la République

Prejudiciālie jautājumi

1)    Vai ar Direktīvu 93/13 1 , kas ir interpretēta, ņemot vērā efektivitātes principu, tādā lietā kā pamatlieta netiek pieļauta noteikumu par noilgumu piemērošana sekojošos gadījumos: (a) [līguma] noteikuma atzīšanas par negodīgu gadījumā, (b) iespējamas [samaksāto summu] atmaksas gadījumā, (c) ja patērētājs ir prasītājs un (d) ja patērētājs ir atbildētājs, tostarp pretprasībā?

2)    Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta pilnībā vai daļēji noliedzoša atbilde, vai ar Direktīvu 93/13, kas ir interpretēta, ņemot vērā efektivitātes principu, tādā lietā kā pamatlieta netiek pieļauta valsts judikatūras piemērošana, kurā noilguma termiņa sākums ir noteikts dienā, kad tiek akceptēts aizdevuma piedāvājums, nevis dienā, kad rodas nopietnas finanšu grūtības?

3)    Vai tādi noteikumi kā pamatlietā aplūkotie, ar kuriem ir konkrēti noteikts, ka Šveices franks ir norēķinu valūta un euro ir maksājuma valūta, kā rezultātā valūtas maiņas kursa risks gulstas uz aizņēmēju, ietilpst līguma galvenajā priekšmetā Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkta izpratnē, ja valūtas maiņas izdevumu apmērs netiek apstrīdēts un, ja pastāv noteikumi, ar kuriem aizņēmējam ir paredzēta iespēja noteiktos datumos izmantot iespēju veikt konvertēšanu euro valūtā saskaņā ar iepriekš noteiktu formulu?

4)    Vai ar Direktīvu 93/13, kas ir interpretēta, ņemot vērā Kopienas tiesību efektivitātes principu, netiek pieļauta valsts judikatūra, saskaņā ar kuru tāds līguma noteikums vai noteikumu kopums kā pamatlietā aplūkotais ir “vienkāršs un skaidri saprotams” direktīvas izpratnē, pamatojoties uz to, ka:

- pirms aizdevuma sagatavotajā piedāvājumā ir sīki izklāstīti valūtas maiņas darījumi aizdevuma visas pastāvēšanas laikā un ir precizēts, ka izmantotais euro valūtas maiņas kurss pret Šveices frankiem būs tas, kuru piemēro divas darba dienas pirms notikuma, kas nosaka darījumu un kurš ir publicēts Eiropas Centrālās bankas tīmekļa vietnē;

- piedāvājumā ir minēts, ka aizņēmējs piekrīt valūtas maiņas darījumiem no Šveices frankiem euro un no euro Šveices frankos, kas nepieciešami aizdevuma darbībai un atmaksāšanai, un ka aizdevējs konvertēs ikmēneša atmaksas maksājumu, kas veikti euro valūtā, atlikumu Šveices frankos pēc ar aizdevumu saistīto papildu izdevumu samaksas;

- piedāvājumā ir norādīts, ka, ja valūtas maiņas darījuma rezultātā maksājamā summa Šveices frankos atmaksas termiņa beigās ir mazāka, kapitāla amortizācija būs lēnāka un konkrētā atmaksas termiņa iespējamā neamortizētā kapitāla daļa tiks iegrāmatota kā debeta atlikums Šveices franku kontā, un ir precizēts, ka aizdevuma kapitāla amortizācija mainīsies atkarībā no valūtas maiņas kursa, ko piemēro ikmēneša atmaksas maksājumiem, svārstībām uz augšu vai uz leju, [un] ka šīs izmaiņas var izraisīt aizdevuma amortizācijas ilguma pagarināšanos vai samazināšanos un, iespējams, grozīt kopējo atmaksas apmēru;

- punktos “iekšējais euro konts” un “iekšējais Šveices franku konts” ir sīki izklāstītas darbības, kas tiek veiktas katra atmaksas maksājuma brīdī katra konta kredītā un debetā, un līgumā pārskatāmi ir izklāstīts konkrētais ārvalstu valūtas maiņas mehānisma darbības veids, lai gan piedāvājumā konkrēti nav skaidri minēts “valūtas maiņas kursa risks”, kas ir jāuzņemas aizņēmējam, ņemot vērā, ka viņš nesaņem ienākumus norēķinu valūtā, kā arī nav skaidri minēts “procentu likmes risks”?

5)    Ja uz ceturto jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai ar Direktīvu 93/13, kas ir interpretēta, ņemot vērā Kopienu tiesību efektivitātes principu, netiek pieļauta valsts judikatūra, kurā tiek uzskatīts, ka tāds noteikums vai noteikumu kopums kā pamatlietā aplūkotais ir “vienkāršs un skaidri saprotams” direktīvas izpratnē, ja ceturtajā jautājumā minētos elementus papildina tikai simulācija, saskaņā ar kuru līgumā, kura sākotnējais termiņš ir 25 gadi, maksājuma valūtas vērtība attiecībā pret norēķinu valūtu samazinās par no 5 līdz 6 %, un kurā nav minēti tādi vārdi kā “risks” vai “grūtības”?

6)    Vai pienākums pierādīt noteikuma “vienkāršo un skaidri saprotamo” raksturu Direktīvas 93/13 izpratnē, tostarp attiecībā uz līguma noslēgšanas apstākļiem, gulstas uz pārdevēju vai piegādātāju vai uz patērētāju?

7)    Ja pienākums pierādīt noteikuma vienkāršo un skaidri saprotamo raksturu gulstas uz pārdevēju vai piegādātāju, vai ar Direktīvu 93/13 netiek pieļauta tāda valsts judikatūra, saskaņā ar kuru, ja pastāv dokumenti, kas attiecas uz pārdošanas paņēmieniem, tiek uzskatīts, ka aizņēmējiem ir jāpierāda, pirmkārt, ka viņi ir bijuši šajos dokumentos ietvertās informācijas saņēmēji, un, otrkārt, ka viņiem tos ir adresējusi tieši banka vai, gluži pretēji, ar [šo direktīvu] tiek prasīts, ka šie elementi rada prezumpciju, ka šajos dokumentos ietvertā informācija ir nodota aizņēmējiem, tostarp mutiski, proti, vienkāršu prezumpciju, kas pārdevējam vai piegādātājam, kuram ir jāatbild par informāciju, ko snieguši tā izvēlētie starpnieki, ir jāatspēko?

8)    Vai ievērojama nelīdzsvarotība var pastāvēt tādā līgumā kā pamatlietā aplūkotais, kurā abas puses ir pakļautas valūtas maiņas kursa riskam, ja, pirmkārt, pārdevēja vai piegādātāja rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz tos, kas ir patērētāja rīcībā, lai paredzētu valūtas maiņas kursa risku, un, otrkārt, risks, kam pakļauts pārdevējs vai piegādātājs, ir ierobežots, bet patērētājs ir pakļauts neierobežotam riskam?

____________

1     Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).