EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS

(trešā palāta)

2013. gada 8. maijā

Lieta F‑87/12

Geoffroy Alsteens

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Darba līguma pagarināšana – Daļēja atcelšana – Grozījums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko G. Alsteens būtībā lūdz atcelt “[Eiropas] Komisijas 2011. gada 18. novembra lēmumu ierobežot [viņa] pagaidu darbinieka līguma pagarināšanas periodu līdz 2012. gada 31. martam”

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. G. Alsteens sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Pagaidu darbinieki – Pamati – Prasība atcelt lēmumu par līguma uz noteiktu laiku pagarināšanu – Pamats par netieši izteiktu atteikumu līgumu pārkvalificēt par uz nenoteiktu laiku noslēgtu līgumu – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. un 46. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Priekšmets – Daļēja atcelšana – Pagaidu darbinieka līgums – Noteikuma par nodarbinātības ilgumu neatdalāmība – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Pagaidu darbinieks Savienības tiesā noteiktajā termiņā un pēc iepriekšējas administratīvas sūdzības procedūras var lūgt atcelt viņa līgumu, it īpaši ja viņš uzskata, ka šī līguma kvalificēšana ir kļūdaina. Faktiski no Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta, kurš saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 46. pantu ir piemērojams pagaidu darbiniekiem, izriet, ka civildienesta strīdi ir strīdi par tiesiskumu. Šajā sakarā tiesai, kura konstatē apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, tas ir jāatceļ.

Tā tas ir attiecībā uz lēmumu par līguma uz noteiktu laiku pagarināšanu, ciktāl tajā izteikts attiecīgās iestādes atteikums ieinteresētajai personai piešķirt pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku vai vismaz uz ilgāku laiku nekā piešķirtais līgums un šī persona, pamatojoties tostarp uz Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pantu, apgalvo, ka tai varētu tikt piešķirts labvēlīgāks līgums.

(sal. ar 10.–12. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 9. jūlijs, 329/85 Castagnoli/Komisija, 10.–12. punkts; 1988. gada 23. marts, 289/87 Giubilini/Komisija, 8.–12. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 6. jūlijs, T‑375/00 Dubigh un Zaur-Gora/Komisija, 24. punkts.

Civildienesta tiesa: 2012. gada 13. jūnijs, F‑105/11 Davids/Komisija, 56. punkts.

2.      Savienības tiesību aktu var daļēji atcelt tikai tad, ja noteikumus, kuru atcelšana tiek prasīta, ir iespējams nodalīt no pārējās akta daļas. Šī prasība nav izpildīta, ja akta atcelšanas dēļ tiktu grozīta tā būtība.

Šajā ziņā pagaidu darbinieka līguma ilgums ir tieši no paša līguma nenošķirams elements, tā kā tas nosaka tā kvalifikāciju un laikposmu, kurā līgumslēdzējas puses saista savstarpēji pienākumi. Tādējādi, atceļot iestādes lēmuma daļu par pagaidu darbinieka nodarbinātības laikposmu, tiktu grozīta līguma kvalifikācija un tātad pati šī līguma būtība. Šādi prasījumi par atcelšanu faktiski nozīmē šī līguma grozīšanu un tātad ir acīmredzami nepieņemami.

(skat. 14.–16. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 2012. gada 6. decembris, C‑441/11 P Komisija/Verhuizingen Coppens, 38. punkts; 1998. gada 31. marts, C‑68/94 un C‑30/95 Francija u.c./Komisija, 256.–258. punkts; 2005. gada 24. maijs, C‑244/03 Francija/Parlaments un Padome, 12.–14. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 10. marts, T‑68/89, T‑77/89 un T‑78/89 SIV u.c./Komisija, 320. punkts.