VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2019. gada 6. jūnijā (*)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Starptautiskā reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo transportlīdzekli “VW Caddy” – Agrāks Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības pamats – Individuāls raksturs – Informēts lietotājs – Atšķirīgs vispārējais iespaids – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja pierādīšanas pienākums – Prasības saistībā ar agrāka dizainparauga attēlu
Lietā T‑192/18,
Rietze GmbH & Co. KG, Altdorfa [Altdorf] (Vācija), ko pārstāv M. Krogmann, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv S. Hanne, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Volkswagen AG, Volfsburga [Wolfsburg] (Vācija), ko pārstāv C. Klawitter, advokāts,
par prasību par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2018. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 1244/2016‑3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Rietze un Volkswagen,
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. M. Kolinss A. M. Collins] (referents), tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] un G. De Bāre [G. De Baere],
sekretāre: R. Ūkelīte [R. Ūkelytė], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 16. martā,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 31. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 29. maijā,
pēc 2019. gada 24. janvāra tiesas sēdes,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Persona, kas iestājusies lietā, Volkswagen AG ir dizainparauga starptautiskās reģistrācijas, ko attiecina uz Eiropas Savienību, īpašniece; šī reģistrācija ir pieteikta Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Starptautiskajā birojā 2010. gada 1. februārī, tajā pašā dienā ir veikta reģistrācija ar atsauces numuru DM/073118‑3, un 2010. gada 31. oktobrī tā ir publicēta WIPO Bulletin du bureau international de l’OMPI [Starptautiskā Biroja Biļetenā] (turpmāk tekstā – “apstrīdētais dizainparaugs”).
2 Preces, attiecībā uz kurām paredzēts izmantot apstrīdēto dizainparaugu, ietilpst 12‑08. klasē atbilstoši grozītajam 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu un atbilst šādam aprakstam: “Mehāniskie transportlīdzekļi”. Apstrīdētais dizainparaugs ir attēlots šādi:
|
|
|
Attēls 1 | Attēls 2 | Attēls 3 |
|
|
|
Attēls 4 | Attēls 5 | Attēls 6 |
|
|
|
Attēls 7 | Attēls 8 | Attēls 9 |
|
Attēls 10 |
3 2015. gada 5. janvārī prasītāja Rietze GmbH & Co. KG, kas pārdod mazizmēra transportlīdzekļus, iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga tiesisko seku atzīšanu par spēkā neesošām Eiropas Savienībā, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 106. panta f) punktu, lasot kopā ar minētās regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, apstrīdētā dizainparauga novitātes neesamības dēļ atbilstoši šīs regulas 5. pantam un individuālas būtības [rakstura] neesamības dēļ atbilstoši šīs regulas 6. pantam.
4 Pamatojot savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, prasītāja apgalvoja, ka apstrīdētais dizainparaugs ir dizainparaugs, kas attēlo vienvietīgu transportlīdzekli “VW Caddy”, ko persona, kas iestājusies lietā, laidusi apgrozībā tirgū 2011. gadā. Lai pierādītu agrāka dizainparauga izpaušanu sabiedrībai, prasītāja atsaucās uz iepriekšējo šī transportlīdzekļa modeli, proti, “VW Caddy (2K) Life” modeli, ko persona, kas iestājusies lietā, laidusi apgrozībā tirgū 2004. gadā. Prasītāja savu prasību arī pamatoja ar Kopienas dizainparaugu Nr. 49895‑0002, kura reģistrācija, ko persona, kas iestājusies lietā, pieteica 2003. gada 7. jūlijā, tikusi publicēta 2003. gada 9. decembrī (turpmāk tekstā – “agrākais dizainparaugs”).
5 Ar 2016. gada 20. jūnija lēmumu EUIPO Anulēšanas nodaļa atzina apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu, pamatojot ar tā individuālā rakstura neesamību atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 6. pantam.
6 2016. gada 7. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu iesniedza apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
7 Ar 2018. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 1244/2016‑3 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas trešā padome apmierināja šo apelācijas sūdzību, atceļot Anulēšanas nodaļas lēmumu un noraidot pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu. Tā nolēma, ka apstrīdētais dizainparaugs ir jauns Regulas Nr. 6/2002 5. panta izpratnē un ka tam ir individuāls raksturs šīs regulas 6. panta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
8 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– atzīt apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamību;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
9 EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
10 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu un 6. pantu, pārkāpumu. Būtībā tā pārmet Apelācijas padomei, ka tā ir uzskatījusi, ka apstrīdētajam dizainparaugam piemīt individuāls raksturs tāpēc, ka vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no vispārējā iespaida, ko šim lietotājam rada agrākais dizainparaugs.
11 Šis vienīgais pamats ir iedalīts četrās daļās. Pirmkārt, Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, vienkārši uzskaitot apgalvotās atšķirības starp konfliktējošiem dizainparaugiem, neizsverot tās un nenošķirot estētiskās iezīmes no tehniskām. Otrkārt, tā esot izvēlējusies pārmērīgi augstu informētā lietotāja uzmanības pakāpi un tādēļ esot piešķīrusi pārāk lielu nozīmi konfliktējošo dizainparaugu atšķirībām. Treškārt, tā esot pieļāvusi kļūdas attiecībā uz autora brīvības novērtēšanu. Ceturtkārt un visbeidzot, tā neesot ņēmusi vērā dažus pierādījumu elementus.
12 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
13 Vispirms ir jāatgādina, ka ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1891/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 6/2002 un (EK) Nr. 40/94, lai nodrošinātu, ka stājas spēkā Eiropas Kopienas pievienošanās Hāgas Vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas Aktam (OV 2006, L 386, 14. lpp.), Regulā Nr. 6/2002 ir ieviesta XIA sadaļa, kurā ir ietverts 106.a–106.f pants.
14 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 106.a pantu, visiem tādas starptautiskās reģistrācijas ierakstiem, kurā norādīta Kopiena un kurus izdara Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas [WIPO] Starptautiskajā reģistrā, ir tādas pašas tiesiskas sekas kā ierakstiem EUIPO Kopienas dizainparaugu reģistrā, un visām tādas starptautiskās reģistrācijas publikācijām Bulletin du bureau international de l’OMPI, kurā norādīta Kopiena, ir tādas pašas tiesiskas sekas kā publikācijām Bulletin des dessins ou modèles communautaires [Kopienas Dizainparaugu Biļetenā].
15 Regulas Nr. 6/2002 106.f pantā paredzēts, ka starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas Savienībā EUIPO var atzīt par spēkā neesošām daļēji vai kopumā saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 VI un VII sadaļā paredzēto procedūru.
16 Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka Kopienas dizainparaugu var pasludināt [atzīt] par spēkā neesošu, ja tas neatbilst šīs regulas 4.–9. panta prasībām.
17 Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 4. pantam dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs, ja tas ir jauns un tam ir individuāla būtība [raksturs].
18 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu uzskata, ka dizainparaugam ir individuāla būtība [raksturs], ja vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai, attiecībā uz reģistrētu Kopienas dizainparaugu – līdz tam datumam, kad ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums, vai, ja attiecina prioritāti, pirms prioritātes datuma. Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punktā ir precizēts, ka, novērtējot individuālo raksturu, ņem vērā dizainparauga autora radošo pieeju [brīvību], izveidojot dizainparaugu.
19 Tādējādi dizainparauga individuālais raksturs izriet no vispārējā iespaida par atšķirīgumu vai “déjà vu” [jau redzēts] sajūtas neesamības informēta lietotāja uztverē salīdzinājumā ar jebkuru agrāku objektu dizainparaugu kopumā, neņemot vērā atšķirības, kas, lai gan nav tikai nenozīmīgas detaļas, tomēr nav pietiekami izteiktas, lai ietekmētu šo kopējo iespaidu, savukārt ņemot vērā atšķirības, kas ir pietiekami izteiktas, lai radītu atšķirīgu vispārējo iespaidu (skat. spriedumu, 2013. gada 7. novembris, Budziewska/ITSB – Puma (Lecošs kaķu dzimtas dzīvnieks), T‑666/11, nav publicēts, EU:T:2013:584, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 Vērtējot dizainparauga individuālo raksturu salīdzinājumā ar jebkuru agrāku objektu dizainparaugu kopumā, ir jāņem vērā ražojuma, saistībā ar kuru dizainparaugs ir izmantots vai kurā tas ir iekļauts, raksturs un it īpaši ražošanas nozare, kurai tas piederīgs, autora brīvības pakāpe dizainparauga izveidošanā, iespējamā radošuma līmeņa piesātinātība, kas var paaugstināt informēta lietotāja spēju pamanīt atšķirības starp salīdzinātajiem dizainparaugiem, kā arī attiecīgā ražojuma izmantošanas veids, it īpaši atkarībā no darbībām, kas ar to parasti tiek veiktas šajā ziņā (skat. spriedumu, 2013. gada 7. novembris, Lecošs kaķu dzimtas dzīvnieks, T‑666/11, nav publicēts, EU:T:2013:584, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).
21 Visbeidzot ir jāatzīmē, ka apelācijas padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē tikai uz Regulas Nr. 6/2002 pamata, kā to ir interpretējusi Savienības Tiesa, nevis pamatojoties uz valsts judikatūru, pat ja tā ir balstīta uz šīs regulas normām analogām normām (skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, Murphy/EUIPO – Nike Innovate (Elektroniskā pulksteņa aproce), T‑90/16, nav publicēts, EU:T:2017:464, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).
22 Prasītājas argumenti ir jāizvērtē šo apsvērumu gaismā.
23 Ir jāizanalizē vienīgā pamata otrā daļa attiecībā uz informēta lietotāja uzmanības pakāpi, pirms izvērtēt pirmo daļu attiecībā uz to, kāds no šī lietotāja skatpunkta ir konfliktējošo dizainparaugu radītā vispārējā iespaida vērtējums, lai pēc tam izvērtētu vienīgā pamata trešo un ceturto daļu.
Par vienīgā pamata otro daļu attiecībā uz informēta lietotāja uzmanības pakāpi
24 Pēc prasītājas domām, Apelācijas padome esot izvēlējusies pārmērīgi augstu informēta lietotāja uzmanības pakāpi un līdz ar to piešķīrusi pārāk lielu nozīmi konfliktējošo dizainparaugu atšķirībām.
25 Vispirms prasītāja apgalvo, ka informēts lietotājs nespējot – ārpus savas pieredzes, kas uzkrāta, izmantojot preci, kurā ietverts apstrīdētais dizainparaugs, – nošķirt tos veidola aspektus, kurus nosaka tehniskā funkcija, no tiem aspektiem, kuri ir patvaļīgi. Apelācijas padomes minētās konfliktējošo dizainparaugu atšķirības attiecas uz tehniskām detaļām, kuras nevarot uztvert persona, kurai ir zināmas pakāpes zināšanas par elementiem, ko parasti ietver autotransportlīdzekļi. Tas it īpaši attiecas uz buferiem, lukturiem, pagrieziena signāliem un bagāžas nodalījuma durvīm.
26 Turpinājumā prasītāja apgalvo, ka informēts lietotājs mazāk ievēro atšķirības starp dažādiem tā paša ražotāja tieši secīgiem automobiļu modeļiem nekā atšķirības starp dažādu ražotāju transportlīdzekļu modeļiem. Attiecībā uz tā paša ražotāja automobiļu modeļiem informēts lietotājs esot mazāk uzmanīgs attiecībā uz dizainu nekā tehniskiem jauninājumiem un pilnveidojumiem drošības, veiktspējas un braukšanas komforta ziņā. Turklāt, pirmkārt, pircējs nebalstītu savu lēmumu par “VW Caddy” iegādi uz salīdzinājumu ar iepriekšējām sērijām, bet gan uz salīdzinājumu ar citu ražotāju transportlīdzekļiem. Šī argumenta pamatojumam prasītāja atsaucas uz Anulēšanas nodaļas 2016. gada 13. septembra lēmumu spēkā neesamības atzīšanas procesā, kas reģistrēts ar atsauces numuru ICD 9742. Otrkārt, “VW Caddy” panākumi neesot balstīti uz tā veidolu, bet gan tā uzticamību.
27 Visbeidzot prasītāja atsaucas uz rakstu Vācijas automobiļu presē, kurā uzsvērta atšķirību neesamība starp attiecīgajiem konfliktējošajiem dizainparaugiem. Tā pārmet Apelācijas padomei, ka tā neesot ņēmusi vērā tā saturu, norādot, ka šajā rakstā esot ietverti konkrēti pierādījumi par informēta lietotāja uztveri.
28 Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru “lietotāja” statuss nozīmē, ka attiecīgā persona lieto ražojumu, kurā iekļauts dizainparaugs, atbilstoši šā ražojuma mērķim. Īpašības vārds “informēts” norāda uz to, ka lietotājam, kas nav projektētājs vai tehniskais eksperts, ir pazīstami attiecīgajā nozarē esošie dažādie dizainparaugi, ka viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un ka viņš, ņemot vērā viņa ieinteresētību attiecīgajos ražojumos, to lietošanas laikā demonstrē relatīvi augstu uzmanības līmeni (skat. spriedumu, 2011. gada 20. oktobris, PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, C‑281/10 P, EU:C:2011:679, 59. punkts un tajā minētā judikatūra, un spriedumu, 2010. gada 22. jūnijs, Shenzhen Taiden/ITSB – Bosch Security Systems (Sakaru iekārta), T‑153/08, EU:T:2010:248, 46. un 47. punkts).
29 No judikatūras izriet, ka informēta lietotāja jēdziens ir jāsaprot kā starpposma jēdziens starp preču zīmju jomā piemērojamo vidusmēra patērētāja jēdzienu, no kura netiek prasītas nekādas īpašas zināšanas un kurš parasti nenodarbojas ar konfliktējošu preču zīmju tiešu salīdzināšanu, un pazinēja eksperta, kam ir padziļinātas tehniskas zināšanas, jēdzienu. Tātad informēta lietotāja jēdzienu var saprast kā tādu, ar ko apzīmē nevis lietotāju ar vidēju uzmanības līmeni, bet gan lietotāju, kurš ir īpaši uzmanīgs, neatkarīgi no tā, vai tas tā ir viņa personīgās pieredzes vai plašu zināšanu attiecīgajā nozarē dēļ (spriedums, 2011. gada 20. oktobris, PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, C‑281/10 P, EU:C:2011:679, 53. punkts).
30 Visbeidzot Tiesa ir nospriedusi, ka pats informēta lietotāja raksturs paredz, ka tad, kad tas ir iespējams, tas veic agrākā dizainparauga un apstrīdētā dizainparauga tiešu salīdzinājumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 18. oktobris, Neuman un Galdeano del Sel/Baena Grup, C‑101/11 P un C‑102/11 P, EU:C:2012:641, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Konkrētajā gadījumā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 18. un 20. punktā ir aprakstījusi informētu lietotāju kā personu, kura, nebūdama dizaineris vai tehniskais eksperts, pārzina mehānisko transportlīdzekļu nozarē esošos dažādos dizainparaugus, kurai ir noteiktas pakāpes zināšanas par iezīmēm, kas parasti raksturīgas šiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un kura, ņemot vērā savu interesi par attiecīgajām precēm, demonstrē paaugstinātu uzmanības pakāpi to lietošanā. Mehānisko transportlīdzekļu informēts lietotājs esot persona, kurai ir interese par šiem transportlīdzekļiem, kura tos vada un lieto un, balstoties uz attiecīgo laikrakstu lasīšanu, kā arī biežiem automobiļu izstāžu un koncesionāru apmeklējumiem, ir iepazinusies ar tirgū pieejamajiem modeļiem. Lietotājs apzinoties, ka ražotāji regulāri modernizē tirgū jau esošos modeļus gan tehniskā, gan veidola ziņā. Tas arī zinot, ka šī “modeļu uzturēšana” ir noderīga, lai īstenotu dažas aktuālas tendences, tomēr pilnībā neatsakoties no attiecīgā transportlīdzekļa modeļa veidola iezīmēm. Apelācijas padomes ieskatā, šādi aprakstītam informētam lietotājam nepaliks nepamanīta neviena no 40.–42. punktā uzskaitītajām atšķirībām.
32 Ir jākonstatē, ka ar prasītājas argumentiem netiek apstrīdēts Apelācijas padomes vērtējums par iepriekš minētā informētā lietotāja uzmanības pakāpi.
33 Vispirms ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru informēts lietotājs nevar uztvert Apelācijas padomes konstatētās atšķirības attiecībā uz buferiem, priekšējiem lukturiem, pagrieziena signāliem un bagāžas nodalījuma durvīm tāpēc, ka tās esot saistītas ar tehniskām detaļām. Pirmkārt, Apelācijas padome nav minējusi nekādas atšķirības attiecībā uz konfliktējošo dizainparaugu pagriezienu rādītājiem. Otrkārt, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelācijas padomes konstatētās atšķirības attiecībā uz buferiem, priekšējiem lukturiem un bagāžas nodalījuma durvīm attiecas uz to veidolu, nevis tehniskajām detaļām. Tāpēc informēts lietotājs ir spējīgs tās uztvert. Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka dažu šo automobiļu daļām veiktajiem pārveidojumiem varētu būt arī tehniska ietekme.
34 Turpinot – nevar atbalstīt prasītājas nākamo argumentu, saskaņā ar kuru informēts lietotājs piešķir mazāku nozīmi atšķirībām starp dažādiem tā paša ražotāja tieši secīgiem automobiļu modeļiem nekā atšķirībām starp dažādu ražotāju transportlīdzekļu modeļiem. Prasītāja nav iesniegusi nevienu faktisku vai juridisku elementu šī argumenta pamatojumam, kas varētu likt apšaubīt Apelācijas padomes vērtējumu par informēta lietotāja uzmanības pakāpi iepriekš minēto konfliktējošo dizainparaugu salīdzinājuma ietvaros. Anulēšanas nodaļas 2016. gada 13. septembra lēmuma daļa, uz kuru prasītāja atsaucas šī argumenta pamatojumam, šajā ziņā nav būtiska, jo tā neattiecas uz informēta lietotāja uzmanības pakāpi, ko tas piešķir viena un tā paša ražotāja secīgiem modeļiem salīdzinājumā ar uzmanības pakāpi, kas attiecas uz dažādu ražotāju modeļiem. Turklāt, ņemot vērā iepriekš 28. un 29. punktā minēto judikatūru, ir jākonstatē, ka prasītājas argumentam attiecībā uz lēmumu par iegādi pamatojumu un apstāklim, ka, tās ieskatā, VW Caddy panākumi ir saistīti nevis ar tā veidolu, bet gan uzticību, nav nozīmes.
35 Visbeidzot ir jānoraida arguments, saskaņā ar kuru Apelācijas padomei esot bijis jāņem vērā Vācijas automobiļu presē izteiktais viedoklis. Nevar izslēgt, ka raksti presē var tikt ņemti vērā, bet Apelācijas padomei tas nav jādara, ja tā uzskata, kā tas ir šajā gadījumā, ka izteiktajam viedokli nav nozīmes lietā, jo tas neatspoguļo vispārējo iespaidu, kas radies informētam lietotājam.
36 No tā izriet, ka vienīgā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par vienīgā pamata pirmo daļu – vispārējo iespaidu uz informētu lietotāju
37 Prasītāja apgalvo, ka no judikatūras izriet, ka EUIPO ir jāizsver konfliktējošo dizainparaugu iezīmes, ciktāl dažādām iezīmēm var būt lielāka vai mazāka ietekme uz dizainparauga veidolu. Pirmkārt, Apelācijas padomei esot bijušas jāizanalizē konfliktējošo dizainparaugu kopīgās iezīmes. Šāda analīze būtu ļāvusi secināt, ka konfliktējošie dizainparaugi ir gandrīz identiski attiecībā uz virsbūves pamatformu, siluetu, logu izkārtojumu un formu, vējstiklu un priekšējo daļu, radiatora režģi un lukturiem. Otrkārt, tai bija jānošķir estētiskās iezīmes no tehniskām iezīmēm, jo, ņemot vērā to, ka lukturu galvenā funkcija ir tehniska, kā arī atšķirības, kas saistītas tikai ar buferu un radiatora režģu krāsām, informēts lietotājs tām piešķirtu vien nelielu nozīmi savā kopējā skatījumā. Turpretim, vienīgi uzskaitot apgalvotās atšķirības starp konfliktējošajiem dizainparaugiem, kā to darījusi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 24. un nākamajos un 33. un nākamajos punktos, tas neļauj tai spriest par to, vai informētiem lietotājiem atšķirsies kopējais iespaids.
38 Jāatzīmē, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 23.–31. punktā ir novērtējusi apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu salīdzinājumā ar agrāko dizainparaugu. Kā novērtējuma pamatu tā izmantoja šādus konfliktējošo dizainparaugu attēlus:
Apstrīdētais dizainparaugs | Agrākais dizainparaugs |
|
2/5 
1/5 
3/5 
5/5 
4/5
|
39 Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 24.–29. punktā secināja, ka konfliktējošajiem dizainparaugiem ir skaidras atšķirības.
40 Pirmkārt, Apelācijas padome, balstoties uz sānskatu, priekšskatu un aizmugures skatu to kopumā, konstatēja, ka apstrīdētā dizainparauga priekšējā daļa ir īsāka un ka transportlīdzekļa radītais kopējais iespaids ir lielāks un plašāks, turpretim agrākajam dizainparaugam atbilstošais transportlīdzeklis šķiet šaurāks un kastes formā.
41 Otrkārt, Apelācijas padome, pamatojoties uz priekšskatu, konstatēja, ka ir atšķirības attiecībā uz priekšējo lukturu un priekšējo buferu formu un izvietojumu. Apstrīdētajā dizainparaugā šaurais, tumšais radiatora režģis harmoniski pagarinās, ietiecoties priekšējos lukturos, kas izceļas uz āru, tādējādi atgādinot kaķa acis. Priekšējā bufera augšējā daļa ir tādā pati krāsā kā automašīna, bet apakšējā daļa ir tumša, ar diviem maziem papildu apaļajiem lukturiem, kuru nav agrākajā dizainparaugā. Agrākā dizainparauga priekšējiem lukturiem ir gandrīz taisnstūra forma, un tie skaidri atšķiras no tāda paša augstuma tumšā radiatora režģa, kas kopā ar tāpat tumšo buferi veido kompaktu vienību, kuras krāsas ir kontrastā ar pārējo virsbūvi (attēls 1/5). Nedaudz slīpo lukturu dēļ apstrīdētā dizainparauga priekšskats atgādina stilizētu kaķa seju, radot iespaidu, kāda nav, skatoties uz agrāko dizainparaugu. Turpinot – apstrīdētā dizainparaugā sānu spoguļi ir tādā pašā krāsā kā automašīna, saliekami un kupolveidīgie, savukārt agrākajā dizainparaugā tie ir līdzeni un tumši un tādējādi kontrastē ar automašīnas krāsu.
42 Treškārt, Apelācijas padome, balstoties uz aizmugures skatiem, konstatēja, ka apstrīdētajā dizainparaugā ir redzamas bagāžas nodalījuma durvis un tādas pašas krāsas buferi kā automašīnai. Agrākajā dizainparaugā bagāžas nodalījuma durvis atrodas virs numura plāksnes un tumšais buferis vizuāli atšķiras no automašīnas krāsas. Tā kā buferis vizuāli ir iekļauts virsbūvē, apstrīdētā dizaina aizmugures skats kopumā ir “blīvāks” nekā agrākajam dizainparaugam. Apstrīdētā dizainparaugā sānskatā (skat. 3.3. un 3.7. attēlu) ir skaidri redzama priekšējā un aizmugurējā bufera, kā arī priekšējā luktura krāsa. Turpretī agrākā dizainparauga sānskatā tumšie buferi skaidri izceļas salīdzinājumā ar automašīnas krāsu un priekšējie lukturi ir tikai nedaudz redzami.
43 Apelācijas padome secināja, ka informētam lietotājam nepaliks nepamanīta neviena no iepriekš 40.–42. punktā minētajām atšķirībām. Tās rada vispārēju iespaidu par transportlīdzekli, kas atbilst apstrīdētajam dizainparaugam, kurš atšķiras no iespaida, ko rada transportlīdzeklis, kas atbilst agrākajam dizainparaugam. Konkrēti, tā konstatēja, ka atšķirīgā priekšējo lukturu forma un izkārtojums piešķir transportlīdzeklim vēl vienu aspektu, kas ietekmē vispārējo iespaidu.
44 Ir jākonstatē, ka ar prasītājas argumentiem netiek atspēkots Apelācijas padomes vērtējums, kas formulēts apstrīdētā lēmuma 24.–31. punktā un pārņemts šā sprieduma 40.–43. punktā.
45 Vispirms ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelācijas padome nav vienkārši uzskaitījusi atšķirības starp attiecīgajiem konfliktējošiem dizainparaugiem. Pirmkārt, no apstrīdētā lēmuma 24. punkta izriet, ka tā ir ņēmusi vērā konfliktējošo dizainparaugu sakritību attiecībā uz kastes formas korpusu un logu, durvju, priekšējo lukturu, aizmugurējo lukturu un sānu spoguļu skaitu un izvietojumu. Otrkārt, no apstrīdētā lēmuma 25.–31. punkta izriet, ka tā ir novērtējusi apstrīdēto dizainparaugu radīto vispārējo iespaidu, analizējot to priekšskatus, sānskatus un aizmugures skatus, aplūkotus atsevišķi un kopā.
46 Lai pamatotu savu argumentu, saskaņā ar kuru Apelācijas padomei esot bijušas jāanalizē konfliktējošo dizainparaugu kopīgās iezīmes, prasītāja atsaucas uz apstākli, ka 2010. gada 22. jūnija spriedumā “Sakaru iekārta” (T‑153/08, EU:T:2010:248, 73. punkts) Tiesa uzskatīja, ka apstrīdētajā dizainparaugā ietvertais stilizētais zīmējums nevar līdzsvarot konstatētās līdzības un tātad nav pietiekams, lai piešķirtu minētajam dizainparaugam individuālu raksturu. Šajā ziņā ir jānorāda, ka minētais apsvērums ir konkrētajai lietai raksturīgs faktu konstatējums, nevis juridiska prasība attiecībā uz dizainparauga individuālā rakstura novērtēšanas veidu.
47 Tālāk ir jākonstatē, ka iepriekš 19. un 20. punktā minētajā Tiesas pastāvīgajā judikatūrā netiek prasīta iezīmju izsvēršana, lai spriestu, vai apstrīdētais dizainparaugs informētam lietotājam rada atšķirīgu vispārēju iespaidu nekā tas, ko rada agrākais dizainparaugs. Šādos apstākļos, kad, kā tas ir šajā gadījumā, pietiekami izteiktu atšķirību starp konfliktējošajiem dizainparaugiem novērtējums pietiekami skaidri norāda, ka apstrīdētais dizainparaugs informētam lietotājam rada atšķirīgu vispārējo iespaidu nekā tas, ko rada agrākais dizainparaugs, no EUIPO nevar prasīt, lai tas veiktu katras konfliktējošo dizainparaugu iezīmes izsvēršanu.
48 Visbeidzot nevar atbalstīt argumentu, saskaņā ar kuru Apelācijas padomei esot bijis jānošķir estētiskās un tehniskās iezīmes. Pirmkārt, ir jākonstatē, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu faktisku vai juridisku elementu, lai pamatotu savu apgalvojumu, saskaņā ar kuru informēts lietotājs savā kopējā skatījumā piešķir vien nelielu nozīmi lukturiem to galvenokārt tehniskās funkcijas dēļ un atšķirībām attiecībā uz buferu un radiatoru režģu krāsu. Otrkārt, pat ja šīm iezīmēm ir tehniska funkcija, tās nav tikai funkcionālas un to veidols ir maināms tādā veidā, ka jebkuras to formas un izvietojuma atšķirības var ietekmēt ražojuma, kurā tās ir ietvertas, vispārējo iespaidu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, Elektroniskā pulksteņa aproce, T‑90/16, nav publicēts, EU:T:2017:464, 61. punkts).
49 No tā izriet, ka vienīgā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par vienīgā pamata trešo daļu attiecībā uz autora brīvību
50 Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 17. punktā ir aprakstījusi tūrisma transportlīdzekļu autora brīvību. Tā konstatēja, ka šo brīvību ierobežo mehāniskā transportlīdzekļa, ko izmanto cilvēku un kravu pārvadāšanai, tehniskā funkcija. Turklāt pastāv juridiskas prasības, it īpaši ceļu satiksmes drošības jomā. Turpretim autora brīvība nevar tikt pakļauta nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz tehnisko un juridisko iezīmju koncepciju. Potenciālās tirgus gaidas vai noteiktas dizaina tendences nerada būtiskus ierobežojumus autora brīvībai.
51 Prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka vienīgā pamata pirmajās divās daļās izvirzītie argumenti ir vēl jo svarīgāki, ja autoram ir plaša brīvība. Otrkārt, tā apgalvo, ka, izvērtējot apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu, nav jāņem vērā jebkādi tirgus noteiktie ierobežojumi autoram.
52 EUIPO atbild, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu iebildumu un tāpēc tā nevar izteikt nekādus apsvērumus šajā ziņā.
53 Jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu, kas atbilstoši šo statūtu 53. panta pirmajai daļai un Vispārējās tiesas Reglamenta 177. panta 1. punkta d) apakšpunktam ir piemērojama tiesvedībās Vispārējā tiesā, prasības pieteikumā ir jābūt ietvertam izvirzīto pamatu kopsavilkumam. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot aizstāvību un Vispārējā tiesa varētu lemt par prasību. Tas pats attiecas uz visiem prasījumiem, kuriem ir jāpievieno izvirzītie pamati un argumenti, kas ļautu gan atbildētājam, gan tiesai vērtēt to pamatotību. Līdz ar to būtiskajiem faktu un tiesību elementiem, uz kuriem ir balstīta prasība, vismaz kopumā ir jābūt saskaņotiem un saprotamiem no paša prasības pieteikuma teksta. Analogas prasības ir izvirzītas gadījumā, kad iebildums vai arguments ir izvirzīts kāda pamata atbalstam (skat. spriedumu, 2013. gada 13. marts, Biodes/ITSB – Manasul Internacional (“FARMASUL”), T‑553/10, nav publicēts, EU:T:2013:126, 22. punkts un tajā minētā judikatūra].
54 Jānorāda, ka prasītāja neapstrīd Apelācijas padomes konstatējumus, saskaņā ar kuriem autora brīvību ierobežo, pirmkārt, mehāniskā transportlīdzekļa, kas paredzēts pasažieru un kravu pārvadāšanai, tehniskā funkcija, otrkārt, juridisko prasību esamība, it īpaši ceļu satiksmes drošības jomā. Turklāt EUIPO un prasītāja ir vienisprātis, ka iespējamās tirgus gaidas vai dažas dizaina tendences nerada būtiskus ierobežojumus autora brīvībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 4. februāris, Premium‑Outdoor Furniture/ITSB – Gandia Blasco (Krēsls), T‑357/12, nav publicēts, EU:T:2014:55, 23. un 24. punkts un tajos minētā judikatūra).
55 Turklāt ir jānorāda, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu faktisku vai juridisku elementu, lai pamatotu šo vienīgā pamata daļu. Tā nav paskaidrojusi, kāda ir Apelācijas padomes pieļautā kļūda, kas esot pieļauta autora brīvības pakāpes novērtējumā.
56 No tā izriet, ka vienīgā pamata trešā daļa ir jānoraida kā nepieņemama.
Par vienīgā pamata ceturto daļu – to, ka Apelācijas padomei esot bijis jāņem vērā atsevišķi pierādījumu elementi
57 Prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padomei esot bijis jāņem vērā, pirmkārt, ilustrācija “VW Caddy Life (2004–2010)”, kas iekļauta Vikipēdijas tiešsaistes enciklopēdijas rakstā, un, otrkārt, ilustrācija, kas ir ietverta lietotā transportlīdzekļa piedāvājumā, kurš ir pievienots pieteikumam par spēkā neesamības atzīšanu. Šo ilustrāciju ņemšana vērā esot nozīmīga, jo tajos attēlotajam transportlīdzeklim ir tādas pašas krāsas buferi kā pārējai automašīnai. Līdz ar to apstrīdētajā lēmumā vairākkārt norādītajai atšķirībai krāsu ziņā attiecībā uz buferiem neesot nozīmes.
58 Prasītāja arī iebilst, ka Apelācijas padome nav ņēmusi vērā rakstu tiešsaistē, jo tas netika pievienots. Tās ieskatā, šis raksts tika pievienots Apelācijas padomei adresētajam 2017. gada 13. janvāra atbildes rakstam.
59 Jākonstatē, ka Apelācijas padome pamatoti ir izslēgusi šo Vikipēdijas enciklopēdijas rakstā esošo ilustrāciju no savas analīzes. Ir jāatgādina, ka, lai vērtētu dokumenta pierādījuma spēku, vispirms ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas ticamība. It īpaši ir jāņem vērā dokumenta izcelsme, tā sagatavošanas apstākļi un adresāts, kā arī jānoskaidro, vai atbilstoši tā saturam tas šķiet saprātīgs un uzticams (skat. spriedumu, 2012. gada 9. marta Coverpla/ITSB – Heinz‑Glas (Flakons), T‑450/08, nav publicēts, EU:T:2012:117, 26. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā gadījumā, ņemot vērā faktu, ka Vikipēdija ir tiešsaistes enciklopēdija, kuras saturu jebkurā laikā var mainīt jebkurš lietotājs, ir jāuzskata, ka minētajam attēlam ir ļoti ierobežota pierādījuma vērtība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 10. februāris, O2 (Germany)/ITSB (“Homezone”), T‑344/07, EU:T:2010:35, 46. punkts).
60 Attiecībā uz iebildumu, ka Apelācijas padome nav ņēmusi vērā lietotas automašīnas piedāvājumā ietverto ilustrāciju, ir jāatzīmē, ka ir būtiski, lai EUIPO instanču rīcībā būtu agrākā dizainparauga attēls, kas ļauj uztvert ražojuma, kurā dizainparaugs ir iekļauts, veidolu un precīzi un konkrēti identificēt agrāko dizainparaugu, lai atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 5.–7. pantam veiktu apstrīdētā dizainparauga novitātes un individuālā rakstura vērtējumu un attiecīgo dizainparaugu salīdzinājumu, ko ietver šis vērtējums. Lai izvērtētu, vai apstrīdētajam dizainparaugam tiešām nepiemīt novitāte vai individuāls raksturs, ir jāiegūst precīzs un konkrēts agrākā dizainparauga attēls (spriedums, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 64. punkts).
61 Lietas dalībniekam, kas iesniedzis spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu, ir jāsniedz EUIPO nepieciešamās norādes, it īpaši apgalvotā agrākā dizainparauga precīza un pilnīga identifikācija un attēls, lai pierādītu, ka apstrīdētais dizainparaugs tiesiski nevar tikt reģistrēts (spriedums, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 65. punkts).
62 EUIPO nevar tikt pieprasīts, lai tas tostarp apstrīdētā dizainparauga novitātes vērtējumā veiktu agrākā dizainparauga dažādo elementu kombināciju, jo spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz pilnīgs šī agrākā dizainparauga attēls. Jebkura eventuālā kombinācija ietvertu nepilnības, jo tā noteikti ietvertu neprecizitātes (spriedums, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 69. punkts). Tas pats attiecas uz apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējumu. Faktiski, lai kādu dizainparaugu varētu uzskatīt par tādu, kam piemīt savdabīgums, kopiespaidam, ko šis dizainparaugs rada informētam lietotājam, ir jāatšķiras no kopiespaida, ko šādam lietotājam rada nevis vairāku agrāku dizainparaugu atsevišķu iezīmju apvienojums, bet gan viens vai vairāki agrāki dizainparaugi atsevišķi (spriedums, 2014. gada 19. jūnijs, Karen Millen Fashions, C‑345/13, EU:C:2014:2013, 35. punkts).
63 Šajā gadījumā prasītāja no EUIPO sagaida, lai tas ne vien kombinē dažādus ražojuma, kuros ir iekļauts agrākais dizainparaugs, attēlus, bet arī to, lai tas aizstāj elementu, kas parādās lielākajā daļā no attēliem, proti, buferi, kuru krāsa atšķiras no transportlīdzekļa krāsas, ar elementu, kas parādās tikai vienā no attēliem, proti, tādas pašas krāsas buferi, kādi ir transportlīdzeklim. Līdz ar to prasītāja nav sniegusi EUIPO precīzu un pilnīgu tā dizainparauga identifikāciju un attēlu, kura agrākās tiesības tiek apgalvotas izvirzītajā pamatā. No tā izriet, ka Apelācijas padome, nepieļaujot kļūdu, nav ņēmusi vērā to, ka ražojumam, kurā ir iekļauts agrākais dizainparaugs, kas attēlots lietotas automašīnas piedāvājumā, ir tādas pašas krāsas buferi kā transportlīdzeklim.
64 Attiecībā uz tiešsaistes rakstu, ko Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā, ir jāatzīmē, ka tai tas nebija jāņem vērā tāpēc, ka tam nav nozīmes lietā, jo, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 34. punkta, tas nesniedz informāciju par vispārējo iespaidu, kas radies informētam lietotājam. Turklāt apstrīdētā lēmuma 34. punktā minētais apsvērums, saskaņā ar kuru attiecīgais raksts faktiski nav ticis pievienots prasītājas apsvērumiem, ir formulēts pilnīguma labad, tāpēc prasītājas iebildums par to, ka Apelācijas padomei tas esot bijis jāņem vērā, jo tas patiešām ir pievienots, nav iedarbīgs.
65 No visa iepriekš minētā izriet, ka vienīgā pamata ceturtā daļa un līdz ar to arī prasība kopumā ir jānoraida, nelemjot par otrā prasījuma pieņemamību, ar kuru Vispārējai tiesai lūdz atzīt apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamību.
Par tiesāšanās izdevumiem
66 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Rietze GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
CollinsKanchevaDe Baere
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 6. jūnijā.
[Paraksti]