CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2011. gada 15. decembrī

Lieta F‑9/11

Verónica Sabbag Afota

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Novērtējums – Paaugstināšana amatā – 2010. gada paaugstināšana amatā – Novērtējuma ziņojuma neesamība

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru V. Sabbag Afota, Padomes ierēdne, lūdz Civildienesta tiesu atcelt viņas novērtējuma ziņojumu par laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 30. jūnijam, kā arī Padomes lēmumu nepaaugstināt viņu amatā 2010. gada paaugstināšanas amatā ietvaros

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāja sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība – Iedarbība – Vēršanās tiesā ar apstrīdēto aktu – Izņēmums – Lēmums, kam nav apstiprinoša rakstura

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi – Novērtējuma ziņojuma ņemšana vērā – Nepilnīga personas lieta – Sekas

(Civildienesta noteikumu 43. un 45. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Apjoms – Elementi, ko var ņemt vērā

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

5.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji – Nopelni – Īstenotās atbildības līmeņa un valodu zināšanu ņemšana vērā – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

6.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzība – Noraidošs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Nepietiekams pamatojums – Trūkumu novēršana procesa laikā – Nosacījums

(Civildienesta noteikumu 25. panta 2. punkts, 45. pants un 90. panta 2. punkts)

1.      No Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta izriet, ka personas, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi, prasība par iecēlējinstitūcijas lēmumu vai par šīs iecēlējinstitūcijas atturēšanos veikt Civildienesta noteikumos paredzētu pasākumu ir pieņemama tikai tad, ja ieinteresētā persona iepriekš iecēlējinstitūcijā ir iesniegusi sūdzību un tā vismaz daļēji ir tikusi tieši vai netieši noraidīta.

Administratīva sūdzība un tās tieša vai netieša noraidīšana ir sarežģītas procedūras neatņemama sastāvdaļa, un tas ir tikai viens no priekšnosacījumiem prasības celšanai tiesā. Šādos apstākļos ar prasību, pat ja tā formāli ir vērsta pret sūdzības noraidījumu, tiesā faktiski izskatīšanai tiek iesniegts nelabvēlīgais akts, par kuru bija iesniegta sūdzība, izņemot gadījumu, kad sūdzības noraidījuma apjoms atšķiras no akta, par kuru šī sūdzība tikusi iesniegta, apjoma. Lēmums par sūdzības tiešu noraidīšanu, ņemot vērā tā saturu, var nebūt prasītāja apstrīdētā akta apstiprinājums. Tā tas ir gadījumā, kad lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir pārskatīta prasītāja situācija, ņemot vērā jaunus tiesiskos un faktiskos apstākļus, vai kad ar to tiek grozīts vai papildināts sākotnējais lēmums. Šādos gadījumos sūdzības noraidījums ir akts, kas ir pakļauts pārbaudei tiesā, kura to ņem vērā, izvērtējot apstrīdētā akta tiesiskumu, vai pat uzskata to par nelabvēlīgu aktu, ar ko tiek aizstāts apstrīdētais akts.

(skat. 24. un 25. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 28. maijs, 33/79 un 75/79 Kuhner/Komisija, 9. punkts; 1989. gada 17. janvāris, 293/87 Vainker/Parlaments, 7. un 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 12. decembris, T‑338/00 un T‑376/00 Morello/Komisija, 35. punkts; 2004. gada 10. jūnijs, T‑258/01 Eveillard/Komisija, 31. punkts; 2004. gada 14. oktobris, T‑389/02 Sandini/Tiesa, 49. punkts; 2005. gada 7. jūnijs, T‑375/02 Cavallaro/Komisija, 63.–66. punkts; 2006. gada 25. oktobris, T‑281/04 Staboli/Komisija, 26. punkts.

Vispārējā tiesa: 2009. gada 9. decembris, T‑377/08 P Komisija/Birkhoff, 50.–59. un 64. punkts; 2011. gada 21. septembris, T‑325/09 P Adjemian u.c./Komisija, 32. punkts.

2.      Novērtējuma ziņojums ir neatņemams novērtējuma elements ikreiz, kad tiek ņemta vērā ierēdņa karjera, lai pieņemtu lēmumu par viņa paaugstināšanu amatā.

Amatā paaugstināšanas procedūra nav tiesiska, ja iecēlējinstitūcija nav varējusi veikt kandidātu nopelnu salīdzinošu izvērtējumu tādēļ, ka viena vai vairāku kandidātu novērtējuma ziņojumi vadības dēļ tika sagatavoti ar būtisku novēlošanos.

Tomēr apstākļos, ja novērtējuma ziņojuma neesamību var kompensēt ar citu informāciju par ierēdņa nopelniem, šāds pārkāpums nav pamats soda uzlikšanai. Turklāt, lai atceltu lēmumu par paaugstināšanu amatā, nepietiek ar to, ka kandidāta personas lieta ir prettiesiska un nepilnīga, vēl ir jāpierāda, ka šim apstāklim varēja būt izšķiroša ietekme uz amatā paaugstināšanas procedūru.

(skat. 42.–44. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 18. decembris, 156/79 un 51/80 Gratreau/Komisija, 22. un 24. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 19. septembris, T‑386/94 Allo/Komisija, 38. punkts; Morello/Komisija, minēts iepriekš, 84. punkts un tajā minētā judikatūra; 2006. gada 8. marts, T‑289/04 Lantzoni/Tiesa, 62. punkts.

3.      Atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktam, lai veiktu paaugstināšanu amatā, iecēlējinstitūcija, veicot salīdzinošo nopelnu izvērtējumu, īpaši ņem vērā ziņojumus par ierēdņiem, citu valodu lietošanu savu pienākumu izpildē, nevis tās valodas lietošanu, par kuru ierēdnis ir sniedzis pierādījumus, ka viņam ir labas zināšanas, un, ja nepieciešams, īstenotās atbildības līmeni. Amatā paaugstināmo ierēdņu salīdzinošo nopelnu izvērtējums iecēlējinstitūcijai ir jāveic, ņemot vērā šos trīs elementus. Ja, pamatojoties uz trim Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā tieši minētajiem elementiem, amatā paaugstināmo ierēdņu nopelni ir vienādi, minētā institūcija var ņemt vērā citus elementus, piemēram, kandidātu vecumu un viņu darba stāžu pakāpē vai dienestā.

Tomēr iecēlējinstitūcijai piešķirto plašo rīcības brīvību ierobežo nepieciešamība salīdzinošo kandidātu izvērtēšanu veikt rūpīgi un objektīvi, dienesta interesēs un atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam. Praktiski šis izvērtējums ir jāveic uz vienlīdzīga pamata un izmantojot salīdzināmus informācijas avotus un ziņas.

(skat. 53., 55. un 60. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, 53. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 7. novembris, F‑57/06 Hinderyckx/Padome, 45. punkts; 2010. gada 5. maijs, F‑53/08 Bouillez u.c./Padome, 50. punkts.

4.      Iecēlējinstitūcijai, lai veiktu to ierēdņu salīdzinošo nopelnu izvērtējumu, kas ir kandidāti paaugstināšanai amatā, ir plaša rīcības brīvība, un Savienības tiesas kontrolei ir jāaprobežojas ar jautājumu, vai, ņemot vērā iespējas un līdzekļus, kas var palīdzēt administrācijai veikt izvērtēšanu, tā ir ievērojusi neapstrīdamas robežas un nav izmantojusi savas pilnvaras acīmredzami kļūdainā veidā. Tādējādi tiesa nevar ar savu kandidātu kvalifikācijas un nopelnu vērtējumu aizstāt iecēlējinstitūcijas vērtējumu.

(skat. 54. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: Casini/Komisija, minēts iepriekš, 52. punkts un tajā minētā judikatūra.

5.      Saistībā ar īstenotās atbildības līmeņa kritēriju, veicot amatā paaugstināmo ierēdņu salīdzinošo nopelnu izvērtējumu, šo līmeni nevajadzētu noteikt, galvenokārt ņemot vērā vadoša amata pienākumu svarīgumu, jo ierēdnim var būt augstāks atbildības līmenis, pat ja viņa pakļautībā nav vairāku padoto, un, otrādi, ierēdņa pakļautībā var būt vairāki padotie, pat ja viņš neīsteno īpašu atbildības līmeni.

Tāpat arī saistībā ar valodu zināšanu kritēriju, ja ierēdnis norāda, ka viņš zina vairākas darba valodas, tomēr, kā tas arī izriet no paša Civildienesta noteikumu 45. panta formulējuma, veicot salīdzinošo nopelnu izvērtēšanu, ir jāņem vērā valodu lietošana, nevis to zināšanas.

(skat. 58. un 59. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2010. gada 16. decembris, T‑175/09 P Padome/Stols, 48. punkts.

6.      Lai gan iecēlējinstitūcijai lēmumos par paaugstināšanu amatā nav jānorāda pamatojums attiecībā uz ierēdņiem, kas nav paaugstināti amatā, tai savukārt ir jāpamato lēmums noraidīt amatā nepaaugstināta ierēdņa sūdzību, jo šī lēmuma noraidīt sūdzību pamatojums tiek uzskatīts par to pašu, kas ietverts lēmumā, par kuru iesniegta sūdzība. Turklāt tas, vai pamatojums ir pietiekams, ir jāizvērtē, ņemot vērā visus būtiskos tās argumentācijas elementus, uz kuru iestāde atbild.

Šajā ziņā, ja iecēlējinstitūcija ir norādījusi vismaz kaut kādu pamatojumu, papildu precizējumus var iesniegt tiesā.

(skat. 62., 63. un 65. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1990. gada 7. februāris, C‑343/87 Culin/Komisija, 13. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 3. oktobris, T‑171/05 Nijs/Revīzijas palāta, 42. punkts; 2007. gada 4. jūlijs, T‑502/04 Lopparelli/Komisija, 77. punkts.

Civildienesta tiesa: Hinderyckx/Padome, minēts iepriekš, 32. punkts.