CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 30. novembrī

Lieta F‑80/08

Fritz Harald Wenig

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Disciplinārlieta – Ierēdņa atcelšana no amata uz laiku – Ieturējums no atalgojuma – Apgalvojums par nopietnu pārkāpumu – Tiesības uz aizstāvību – Kompetence – Pilnvaru deleģēšanas nepublicēšana – Apstrīdētā akta autora nekompetence

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru F. H. Wenig lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 18. septembra lēmumu, kas ir pieņemts, piemērojot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu IX pielikuma 23. un 24. pantu, viņu atceļot no amata uz nenoteiktu laiku un izdodot rīkojumu ieturēt no viņa atalgojuma EUR 1000 mēnesī maksimāli sešus mēnešus. Turklāt prasītājs ar atsevišķu prasības pieteikumu lūdz apstrīdētā lēmuma piemērošanas apturēšanu

Nolēmums Atcelt 2008. gada 18. septembra lēmumu, ar kuru Komisija, piemērojot Civildienesta noteikumu IX pielikuma 23. un 24. pantu, atcēla prasītāju no amata uz nenoteiktu laiku un izdeva rīkojumu ieturēt no viņa atalgojuma EUR 1000 mēnesī maksimāli sešus mēnešus. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus pamata instancē. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats pagaidu noregulējuma instancē.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Interese celt prasību – Pensionējies ierēdnis

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 24. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta

(Civildienesta noteikumu IX pielikums)

3.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Sankcija – Atcelšana no amata uz laiku

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamats saistībā ar nelabvēlīgā akta autora nekompetenci – Absolūts pamats

5.      Ierēdņi – Iecēlējinstitūcija – Lēmums par šai iestādei piešķirtās kompetences īstenošanu

(Civildienesta noteikumu 2. pants)

1.      Tā kā lēmums, ar kuru prasītājs ir atcelts no amata uz nenoteiktu laiku un ir izdots rīkojums veikt ieturējumu no viņa atalgojuma maksimāli sešus mēnešus, ir ietekmējis ne tikai viņa materiālo situāciju, bet arī viņa reputāciju, tad nedz prasībai ir zudis priekšmets, nedz prasītājam ir zudusi interese lūgt atcelt visu lēmumu kopumā, lai arī to netieši, bet galīgi atcēla ierēdņa pensionēšanās un vēl pirms prasības celšanas šis lēmums, tā kā ar to tika izdots rīkojums veikt ieturējumus no viņa atalgojuma, vairs nebija spēkā, jo šis ieturējums saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 24. panta 2. punktu bija ierobežots ar sešiem mēnešiem.

(skat. 33.–35. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑198/07 P Gordon/Komisija, Krājums, I‑10701. lpp., 44. un 45. punkts.

2.      Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punktu ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai jebkuras viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību krimināllietā, uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā. Tomēr procedūra par atcelšanu no amata uz laiku un ieturējumu izdarīšanu no atalgojuma ir nevis tiesas, bet administratīvs lēmums, tādējādi Komisiju nevar atzīt par “tiesu” šīs Konvencijas 6. panta izpratnē. Līdz ar to šajā pantā “tiesai” noteikto pienākumu izpildi nevar pieprasīt no Komisijas, kad tā atstādina ierēdni no amata uz laiku un veic ieturējumus no viņa atalgojuma.

(skat. 57.–59. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1998. gada 16. jūlijs, C‑252/97 P N/Komisija, Recueil, I‑4871. lpp., 52. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 17. oktobris, T‑26/89 de Compte/Parlaments, Recueil, II‑781. lpp., 94. punkts; 2000. gada 21. novembris, T‑23/00 A/Komisija, Recueil FP, I‑A‑263. un II‑1211. lpp., 24. punkts.

3.      Kopienu tiesas pārbaude jautājumā par pasākuma saistībā ar ierēdņa atcelšanu no amata uz laiku pamatotību ir tikai ļoti ierobežota, ņemot vērā šāda pasākuma pagaidu raksturu. Tiesai tikai jākontrolē, vai apgalvojumi par nopietnu pārkāpumu ir pietiekami ticami un vai tie nav acīmredzami nepamatoti.

(skat. 67. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 10. februāris, T‑211/98 R Willeme/Komisija, Recueil FP, I‑A‑15. un II‑57. lpp., 30. punkts.

4.      Pamats saistībā ar nelabvēlīga akta autora nekompetenci ir absolūts pamats, kurš katrā ziņā Kopienu tiesai ir jāpārbauda pēc savas ierosmes.

(skat. 83. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2000. gada 13. jūlijs, C‑210/98 P Salzgitter/Komisija, Recueil, I‑5843. lpp., 56. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 13. jūlijs, T‑165/04 Vounakis/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑155. un II‑A‑2‑735. lpp., 30. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 13. decembris, F‑17/05 de Brito Sequeira Carvalho/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑149. un II‑A‑1‑577. lpp., 51. punkts; 2007. gada 18. septembris, F‑10/07 Botos/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 78. punkts.

5.      Lēmumi par iecēlējinstitūcijai piešķirto pilnvaru sadali ir iestādes iekšējās organizācijas normas. Nedz Līguma, nedz Civildienesta noteikumu, it īpaši to 2. panta, normas neparedz, ka šādu lēmumu publicēšana būtu to spēkā stāšanās un tādējādi atsaukšanās uz tiem priekšnoteikums.

Tomēr tiesiskās drošības principa ievērošana, kas pieprasa, lai publiskās varas izdotu aktu nevarētu piemērot attiecībā pret privātpersonām, pirms tām ir radusies iespēja iepazīties ar šo aktu, nosaka, kaut gan neviens rakstveida noteikums to tieši neparedz, ka lēmumiem par to pilnvaru sadali, kas iecēlējinstitūcijai ir piešķirtas ar Civildienesta noteikumiem, un institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, – ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ir jābūt atbilstoši publicētiem saskaņā ar kārtību un formu, kuras nosaka administrācija.

Principā pašai Komisijai ir jānodrošina, ka lēmumi par Civildienesta noteikumu piešķirto pilnvaru iecēlējinstitūcijai un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piešķirto pilnvaru institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, īstenošanu tiek publicēti, jo tos parasti publicē Administratīvās informācijas sadaļā. Turklāt tiesiskās drošības obligātās prasības pieprasa, lai Kopienas tiesiskais regulējums ļautu ieinteresētajām personām precīzi zināt tām noteikto pienākumu apjomu, ciktāl tiem ir jābūt spējīgiem skaidri zināt savas tiesības un pienākumus. Visbeidzot, nepieciešamība nodrošināt adekvātu to lēmumu publicēšanu, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu piešķirto pilnvaru iecēlējinstitūcijai sadali un uz Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piešķirto pilnvaru institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pilnvaru sadali, izriet arī no labas pārvaldības normām personāla vadības jautājumos.

Komisijai noteiktais pienākums nodrošināt adekvātu tāda lēmuma publicēšanu, ar kuru ierēdni uz laiku atceļ no amata, ir jāizpilda ar īpašu rūpību, ja šāda kompetence ir nodota vienai personai, proti, par personāla jautājumiem atbildīgajam Komisijas loceklim, lai gan iepriekš tā bija augstākstāvošas Komisijas struktūras, šajā gadījumā – komisāru kolēģijas, kompetencē. Pasākums, kuru ir noteikusi tikai viena persona, tās adresātam ierēdnim sniedz mazāku aizsardzības pakāpi nekā tā, kuru garantē koleģiālas autoritātes pieņemts pasākums, jo koleģiāla struktūra apspriedē starp tās biedriem ņem vērā lielāku atbilstošās informācijas daudzumu.

(skat. 87., 89.–91., 93., 94. un 96. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1973. gada 30. maijs, 46/72 De Greef/Komisija, Recueil, 543. lpp., 18. punkts; 1979. gada 25. janvāris, 98/78 Racke, Recueil, 69. lpp., 15. punkts; 1979. gada 25. janvāris, 99/78 Weingut Decker, Recueil, 101. lpp., 3. punkts; 2007. gada 21. jūnijs, C‑158/06 ROM-projecten, Krājums, I‑5103. lpp., 25. punkts; 2007. gada 11. decembris, C‑161/06 Skoma-Lux, Krājums, I‑10841. lpp., 37. un 38. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 25. marts, T‑76/98 Hamptaux/Komisija, Recueil FP, I‑A‑59. un II‑303. lpp., 23. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 9. jūlijs, F‑89/07 Kuchta/ECB, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 62. punkts.