CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2011. gada 20. janvārī

Lieta F‑132/07

Guido Strack

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Statūtu 17., 17.a un 19. pants – Lūgums atļaut izsniegt dokumentus – Lūgums atļaut publicēt tekstu – Lūgums atļaut izmantot konstatējumus valsts tiesās – Pieņemamība

Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam un ar kuru G. Strack lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 20. jūlija, 9. augusta, 11. septembra un 9. novembra lēmumus, ar kuriem noraidīti prasītāja lūgumi atļaut publiskot un izmantot kriminālprocesa vajadzībām dažādus dokumentus, kas attiecas uz dažiem Komisijas locekļiem un ierēdņiem, un piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus EUR 10 000 apmērā, kas prasītājam radušies saistībā ar šiem lēmumiem

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Procedūra – Iebildumu raksta iesniegšana – Termiņš – Pagarināšana

(Civildienesta tiesas Reglamenta 39. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Vārda brīvība – Izpilde – Ierobežojumi

(LES 6. panta 3. punkts; Civildienesta noteikumu 17.a pants)

3.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Vārda brīvība – Ar Savienības darbību saistītu tekstu publicēšana – Pienākuma sniegt informāciju neesamība bijušajiem ierēdņiem – Dienesta informācijas izpaušana – Iepriekšējas atļaujas prasība bijušajiem ierēdņiem

(Civildienesta noteikumu 17. un 17.a pants)

4.      Ierēdņi – Prasība – Lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)

5.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Dienesta informācijas izpaušana – Iepriekšējas atļaujas prasība – Pastāvēšanas iemesls

(LESD 339. pants; Civildienesta noteikumu 17. pants)

6.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Dienesta informācijas izpaušana – Iepriekšējas atļaujas prasība – Nepieciešamība vērsties iestādē ar pietiekami skaidru lūgumu

(Civildienesta noteikumu 17. pants)

7.      Ierēdņi – Principi – Labas pārvaldības princips – Piemērojamība

8.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Dienesta informācijas izpaušana – Liecināšana valsts tiesā – Iepriekšējas atļaujas prasība

(Civildienesta noteikumu 11. panta pirmā daļa un 17. un 19. pants)

1.      Civildienesta tiesas Reglamenta 39. panta 2. punktā ir atļauts Civildienesta tiesas priekšsēdētājam pagarināt termiņu, kurā atbildētājam jāiesniedz iebildumu raksts. Šajā ziņā apstāklis, ka termiņš ir ticis vairākkārt pagarināts bez abpusējas apspriedes, nav pretrunā prasītāja tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, ja lietas dalībnieku situācija nav būtiski mainījusies. Procedūras taisnīgums tiek novērtēts, skatot to kopumā.

(skat. 31. punktu)

2.      Pienākums informēt iecēlējinstitūciju par nodomu publicēt jebkādu tekstu, kas ir saistīts ar Savienības darbību, ir iejaukšanās ierēdņa vārda brīvības īstenošanā. Šī iejaukšanās līdz ar to ir jāizvērtē saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, kas nodrošina pamattiesības, kuras saskaņā ar LES 6. panta 3. punktu kā vispārējie principi ir iekļautas Savienības tiesībās, 10. panta 2. punktu. Saskaņā ar minētās konvencijas 10. panta 2. punkta noteikumiem vārda brīvības īstenošana, “tā kā tā ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem”, kas paredzēti likumā. Turklāt tiesību norma nevar likumīgi ierobežot vārda brīvību, ja vien tā nav pietiekami skaidri formulēta, lai ļautu pilsonim rīkoties, kā to pieprasa tiesiskās drošības princips.

(skat. 59. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2011. gada 6. marts, C‑274/99 P Connolly/Komisija, 40.–42. punkts; 2008. gada 3. jūnijs, C‑308.06 Intertanko u.c., 69. punkts.

3.      Tā kā Civildienesta noteikumu 17. pants nav piemērojams bijušajiem ierēdņiem, tie var publicēt ar Savienības darbību saistītus tekstus, par to iepriekš neinformējot iecēlējinstitūciju, turpretī tiem ir jālūdz atļauja Civildienesta noteikumu 17. panta izpratnē ne tikai pirms tādas informācijas izpaušanas, ar kuru tie ir iepazinušies savos pienākumos, bet arī pirms tādu tekstu publicēšanas, kurus tie ir sagatavojuši vai kuru sagatavošanā tie ir piedalījušies un kuros ir ietverta šāda informācija, izņemot gadījumus, ja šādi teksti jau ir darīti pieejami sabiedrībai.

(skat. 62.–64. punktu)

4.      Lūguma, kas balstīts uz Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, priekšmetam jābūt norādītam pietiekami skaidri, tā, lai attiecīgā iestāde var pieņemt lēmumu, apzinoties apstākļus, un, ja skaidrs aicinājums nepastāv, nolemt, ka lūgums šīs normas izpratnē nav iesniegts. Lūguma mērķi nevar sasniegt, ja iecēlējinstitūcija nespēj pietiekami skaidri saprast tā priekšmetu.

(skat. 69. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1975. gada 12. marts, 23/74 Küster/Parlaments, 11. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 11. jūnijs, T‑110/94 Sánchez Mateo/Komisija, 26. punkts; 1996. gada 11. jūnijs, T‑111/94 Ouzounoff Popoff/Komisija, 28. punkts.

5.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 17. pantu ierēdņiem principā ir aizliegts izpaust informāciju, ko tie saņēmuši, veicot savus pienākumus, šāda izpaušana ir pakļauta iepriekšējas atļaujas prasībai. Šādas atļaujas sistēmas mērķis ir ļaut iecēlējinstitūcijai nodrošināties, ka šāda izpaušana neapdraud Savienības intereses, it īpaši ietekmējot tās darbību un reputāciju. Tās mērķis ir arī savlaicīgi nodrošināt, lai ierēdņi rīkojas, ievērojot iestāžu intereses un pienākumus, kas tiem paredzēti LESD 339. pantā. Civildienesta noteikumu 17. pantā ieviestās sistēmas mērķis tātad it īpaši ir aizsargāt uzticības attiecības, kurām ir jāpastāv starp iestādēm un to darbiniekiem.

(skat. 71. punktu)

6.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 17. pantā ieviesto sistēmu ierēdnim, kurš vēlas izpaust informāciju, ar kuru tas iepazinies, veicot savus pienākumus, vai izmantot šajā ziņā izdarītos konstatējumus valsts tiesās, ir jāiesniedz pietiekami skaidrs lūgums iecēlējinstitūcijai.

Šādas sistēmas īstenošana nozīmē, ka jautājums par to, vai ir jāļauj izpaust informācija, ir jāizvērtē, ņemot vērā visus lietas konkrētos apstākļus un to, kā tie ietekmē iestādi un publiskā dienesta darbību. Īstenojot šādu sistēmu, ir nepieciešams sabalansēt dažādas esošās intereses, lai noteiktu, kuras no interesēm ir primārās – Savienības vai sabiedrības intereses – saņemt informāciju. Turklāt citādi nevar būt, jo vārda brīvība ietver brīvību izpaust informāciju un atteikums ļaut šādu izpaušanu, kas pamatots ar vispārīgu un abstraktu vērtējumu, nebūtu saderīgs ar nosacījumiem, ar kuriem iejaukšanās šādā brīvībā būtu pieņemama.

Turklāt jebkuras personas tiesības vērsties tiesā, kas ir nodrošinātas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā, varētu tikt ietekmētas pēc būtības, pat ja iecēlējinstitūcijai, neveicot pirms tam pilnīgu un detalizētu pārbaudi, būtu jālemj vispārēji un abstrakti.

(skat. 72.–75. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1992. gada 18. februāris, C‑54/90 Weddel/Komisija, ģenerāladvokāta G. van Gervena [G. Van Gerven] secinājumi, 11. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 13. jūnijs, T‑74/01 Ferrer de Moncada/Komisija, 58. punkts.

7.      Labas pārvaldības princips neatbrīvo indivīdu no pienākuma sniegt informāciju un būt lojālam pret iestādēm, vēršoties tajās ar lūgumu.

(skat. 79. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 23. janvāris, T‑386/00 Gonçalves/Parlaments, 74. punkts; 2002. gada 17. oktobris, T‑180/00 Astipesca/Komisija, 93. punkts; 2003. gada 11. marts, T‑186/00 Conserve Italia/Komisija, 50. punkts.

8.      Civildienesta noteikumu 17. un 19. pantā, protams, ierēdnim nav noteikts pienākums ierobežot to dokumentu skaitu, attiecībā uz kuriem viņš lūdz atļauju tos izsniegt vai iesniegt tiesā, ja tas uzskata, ka katra šī dokumenta izsniegšana vai iesniegšana tiesā ir pamatota. Tomēr saskaņā ar pienākumu lojāli sadarboties, kas šim ierēdnim ir jāievēro saskaņā ar Civildienesta noteikumu 11. panta pirmo daļu, tam ir pienākums atvieglot administrācijas uzdevumu. Šādā kontekstā vēl vairāk tiek pastiprināts tam paredzētais pienākums iesniegt pietiekami skaidras norādes it īpaši saistībā ar attiecīgo dokumentu priekšmetu un attiecīgajām interesēm salīdzinājumā ar izvirzīto vispārējo mērķi. Ierēdnim var arī lūgt klasificēt dokumentus pēc atbilstošiem un saskaņotiem kritērijiem, lai atvieglotu pārbaudi, un vajadzības gadījumā iesniegt dokumenta kopsavilkumu.

(skat. 78. un 81. punktu)