Prasība, kas celta 2020. gada 26. oktobrī – Polijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-553/20)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1054 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem transportlīdzekļa ikdienas un iknedēļas vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību 1 , 1. panta 6. punkta d) apakšpunktu;
piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pakārtoti, ja Tiesa uzskata, ka apstrīdētā Regulas 2020/1054 tiesību norma nevar tikt nodalīta no pārējās regulas, nemainot tās būtību, Polijas Republika lūdz atcelt Regulu (ES) 2020/1054 pilnībā.
Pamati un galvenie argumenti
Polijas Republika attiecībā uz apstrīdētajām Regulas 2020/1054 tiesību normām izvirza šādus pamatus:
1) pamats par samērīguma principa pārkāpumu (LES 5. panta 4. punkts) tādēļ, ka esot patvaļīgi noteiktas vietas, kurās transportlīdzekļa vadītājiem ir jāizmanto atpūtas laikposmi;
2) pamats par LESD 91. panta 2. punkta pārkāpumu tādēļ, ka tika noteikti pasākumi, neņemot vērā to ietekmi uz dzīves līmeni un nodarbinātību atsevišķos reģionos, kā arī transportlīdzekļu ekspluatāciju;
3) pamats par LESD 94. panta pārkāpumu, jo pasākumi esot paredzēti, neņemot vērā pārvadātāju ekonomisko stāvokli;
4) pamats par tiesiskās drošības principa pārkāpumu, formulējot tiesību normu neprecīzi un tā, ka no tā nav skaidri izsecināmi pienākumi;
5) pamats par LESD 11. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. panta pārkāpumu tādēļ, ka nav ievērotas vides aizsardzības prasības.
Polijas Republika it īpaši apgalvo, ka ar apstrīdēto tiesību normu ir pārkāpts samērīguma princips. Nosakot neatbilstošus kritērijus tam, lai noteiktu, kādās vietās transportlīdzekļu vadītājiem ir jāizmanto atpūtas laikposmi, esot pārkāpts no Regulas 561/2006 izrietošais princips, ka transportlīdzekļu vadītāji var brīvi izmantot savu atpūtas laiku. Tai pat laikā autopārvadātājiem esot uzlikti pārmērīgi pienākumi, kas negatīvi ietekmējot ne tikai konkrēto uzņēmēju (it īpaši mazo un vidējo) situāciju, kā arī transporta pakalpojumu tirgu, bet arī vidi. Apstrīdētās tiesību normas piemērošanas negatīvo ietekmi it īpaši izjūtot uzņēmēji valstīs, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības centra. Vienlaikus izvēlētais risinājums neesot objektīvi pamatots, ņemot vērā transportlīdzekļu vadītāju situāciju. Tāpat tas arī neatspoguļojot regulēto pakalpojumu īpašo raksturu.
____________
1 OV 2020, L 249, 1. lpp.