Language of document : ECLI:EU:F:2011:41

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2011. gada 13. aprīlī


Lieta F‑105/09


Séverine Scheefer

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pārkvalificēšana par darba līgumu uz nenoteiktu laiku – Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmā daļa

Priekšmets Prasība, kura celta atbilstoši LESD 270. pantam, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru S. Scheefer būtībā lūdz atcelt Parlamenta 2009. gada 12. februāra lēmumu, ar kuru apstiprināts, ka viņas pagaidu darbinieka līgums beidzas 2009. gada 31. martā, un atcelt 2009. gada 12. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīta viņas sūdzība, kā arī piespriest atlīdzināt kaitējumu, kas viņai esot nodarīts Parlamenta rīcības rezultātā

Nolēmums Atcelt lēmumu, kas ietverts 2009. gada 12. februāra vēstulē, ar kuru Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs informēja prasītāju, ka, pirmkārt, nav bijis iespējams rast nevienu juridiski pieņemamu risinājumu, kas viņai ļautu turpināt darbu ārstu praksē Luksemburgā (Luksemburga), un ka, otrkārt, viņas pagaidu darbinieka darba līgums beidzas 2009. gada 31. martā. Piespriest Eiropas Parlamentam izmaksāt prasītājai starpību starp atalgojumu, kāds viņai pienāktos, ja viņa būtu turpinājusi darba attiecības, un atalgojumu, honorāriem, bezdarbnieka pabalstu un citiem pabalstiem, ko viņa faktiski ir saņēmusi pēc 2009. gada 1. aprīļa, tā atalgojuma vietā, ko viņa saņēma kā pagaidu darbiniece. Pārējā daļā prasību noraidīt. Parlaments sedz savus un atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Priekšmets – Pagaidu darbinieka līguma pārkvalificēšana – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

2.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Termiņa sākums – Pagaidu darbinieka līguma parakstīšanas datums

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

3.      Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība; Padomes Direktīva 1999/70)

4.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pagaidu darbinieki, kam piemērojams Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) apakšpunkts – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma atkārtota pagarināšana pēc tā pirmās pagarināšanas – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pārkvalificēšana par darba līgumu uz nenoteiktu laiku

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts un 8. panta pirmā daļa; Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzulas 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkta b) apakšpunkts]

5.      5.     Ierēdņi – Pārsūdzība – Neierobežota kompetence – Strīdi, kas saistīti ar finansēm Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība)

6.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Lai arī tiesību aktu juridiski kvalificēt var vienīgi Savienības tiesa, nevis lietas dalībnieki pēc saviem ieskatiem, tā var atcelt vienīgi nelabvēlīgus tiesību aktus, nevis atcelt kvalifikāciju, ko autors tiem kļūdaini piešķīris. Prasījumi, kuros prasīts, lai Civildienesta tiesa sprieduma rezolutīvajā daļā pārkvalificētu pagaidu darbinieka darba līgumu, līdz ar to ir nepieņemami.

(skat. 24 un 25. punktu)

2.      Runājot par brīdi, kad ir pieņemts nelabvēlīgais akts, tas ir, nosakot datumu, no kura ir aprēķināms sūdzības iesniegšanas termiņš, ir jānorāda, ka darba līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas datuma un tādējādi spēj nelabvēlīgi ietekmēt darbinieku, tādēļ termiņš, kurā sūdzība ir iesniedzama noteiktā laikā atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, principā ir jāaprēķina, skaitot no minētā parakstīšanas datuma.

(skat. 48. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 11. jūlijs, T‑137/99 un T‑18/00 Martínez Páramo u.c./Komisija, 56. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 30. aprīlis, F‑65/07 Aayhan u.c./Parlaments, 43. punkts.

3.      Apstāklis, ka direktīva pati par sevi nav saistoša Savienības iestādēm, neizslēdz to, ka šīm pēdējām to vajadzētu netieši ņemt vērā savās attiecībās ar saviem ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Tādējādi attiecībā uz Direktīvu 1999/70 par darbu uz noteiktu laiku un tās pielikumā ietverto pamatnolīgumu iestādēm kā darba devējam saskaņā ar tām saistošo lojalitātes pienākumu, cik vien iespējams, ir jāinterpretē Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības normas atbilstoši pamatnolīguma tekstam un mērķim.

(skat. 54. punktu)

4.      Direktīvas 1999/70 par darbu uz noteiktu laiku pielikumā ietvertais pamatnolīgums sekmē nodarbinātības stabilitāti, kas ir viens no galvenajiem mērķiem darba attiecībās Eiropas Savienībā. Konkrētāk, 5. klauzulas 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts maksimālais šādu līgumu vai darba attiecību uz noteiktu laiku atjaunojumu skaits. Šīs pašas klauzulas 2. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, ja nepieciešams, var uzskatīt par uz nenoteiktu laiku slēgtiem darba līgumiem vai darba attiecībām.

Saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmo daļu jebkādas turpmākas atjaunošanas ietekmē, kas saskaņā ar 2. panta a) apakšpunktu sekojušas pirmajam pagaidu darbinieka darba līguma pagarinājumam uz noteiktu laiku, darba attiecības uz noteiktu laiku pārvēršas nenoteikta laika darba attiecībās un minētā pārkvalificēšana ir jāuzskata par automātiski notikušu. Ciktāl tas attiecas uz iestādēm, šī norma ir jāinterpretē tādējādi, lai tai būtu plaša piemērošanas joma, un tā ir stingri jāpiemēro, jo tās mērķis ir it īpaši ierobežot pagaidu darbinieku secīgu darba līgumu, kas noslēgti uz noteiktu laiku, pielietojumu, uzskatot trešo noteikta laika darba līgumu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Iestādes iekšējie noteikumi ir mazāk saistoši nekā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, un tie nevar liegt īstenot 8. panta pirmās daļas noteikumus.

(skat. 54.–56. un 60. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: Aayhan/Parlaments, minēts iepriekš, 119. un 120. punkts.

5.      Lūgums par to, lai iestāde vienam no saviem darbiniekiem izmaksātu summu, ko tas uzskata par sev pienākošos saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ietilpst jēdzienā “strīdi, kas saistīti ar finansēm” Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē, jo tas ir pilnībā nošķirams no darbinieku uzsāktām tiesvedībām pret savu iestādi, lai konstatētu atbildību un lai pieprasītu zaudējumu kompensāciju. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punktu Civildienesta tiesai šajās lietās ir neierobežota jurisdikcija, kas piešķir tai uzdevumu tās izskatāmajās lietās rast galīgo risinājumu, tas ir, spriest par visām darbinieka tiesībām un pienākumiem, izņemot sprieduma daļu nosūtīšanu attiecīgajai iestādei izpildei, ko veic, ievērojot Civildienesta tiesas noteiktus precīzus nosacījumus un tai pārbaudot.

(skat. 68. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2007. gada 18. decembris, C‑135/06 P Weißenfels/Parlaments, 65., 67. un 68. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 2. jūlijs, F‑49/08 Giannini/Komisija, 39.–42. punkts.

6.      Savienības tiesai atceļot aktu, šis akts ar atpakaļejošu spēku tiek izņemts no tiesību sistēmas un, ja atceltais akts jau ir izpildīts, tā seku likvidēšana liek atjaunot juridisko stāvokli, kurā prasītāja atradās pirms akta pieņemšanas.

(skat. 69. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2006. gada 26. oktobris, F‑1/05 Landgren/EIF, 92. punkts.