EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2014. gada 15. oktobrī

Lieta F‑23/11 RENV

AY

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Lietas nodošana atpakaļ Civildienesta tiesai pēc atcelšanas – Paaugstināšana amatā – 2010. gada paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Lēmums nepaaugstināt prasītāju amatā

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko AY ir lūdzis atcelt Eiropas Savienības Padomes lēmumu nepaaugstināt viņu amatā AST 9 pakāpē, veicot 2010. gada paaugstināšanu amatā, un atlīdzināt zaudējumus, kas tam, viņaprāt, nodarīti

Nolēmums      Prasību noraidīt. AY pats sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas tam radušies, attiecīgi, lietās F‑23/11, T‑167/12 P un F‑23/11 RENV, kā arī atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas Eiropas Savienības Padomei radušies lietā F‑23/11. Eiropas Savienības Padome pati sedz tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies lietās T‑167/12 P un F‑23/11 RENV.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji – Nopelni – Darba stāža attiecīgajā pakāpē ņemšana vērā – Pakārtots raksturs – Ilgstoša nopelnu pastāvīguma ņemšana vērā – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Izvērtējot tās dienesta intereses, kā arī kandidātu kvalifikāciju un nopelnus, kas ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu par paaugstināšanu amatā atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam, iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība, un šajā jomā Savienības tiesas pārbaudei ir jāaprobežojas ar jautājumu par to, vai, ņemot vērā līdzekļus un pamatus, kuru dēļ administrācija varēja nonākt pie sniegtā vērtējuma, tā nav pārsniegusi saprātīgās robežas un nav izmantojusi savas pilnvaras acīmredzami kļūdaini. Tādējādi Savienības tiesa nevar iecēlējinstitūcijas kandidātu kvalifikācijas un nopelnu vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu.

Saglabājot iecēlējinstitūcijas rīcības brīvības lietderīgo iedarbību, kāda ir jāatzīst, kļūda ir acīmredzama, ja tā ir viegli pamanāma un skaidri nosakāma pēc kritērijiem, kurus likumdevējs ir vēlējies izvirzīt lēmumiem attiecībā uz paaugstināšanu amatā.

Iecēlējinstitūcijai ir Civildienesta noteikumos paredzētas pilnvaras veikt Civildienesta noteikumu 45. pantā paredzēto salīdzinošo nopelnu izvērtējumu, izmantojot tādu procedūru vai metodi, ko tā uzskata par piemērotāko.

(skat. 38.–40. punktu)

Atsauces:

Tiesa: spriedums Bouteiller/Komisija, 324/85, EU:C:1987:59, 6. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedums Komisija/Dittert, T‑51/08 P, EU:T:2011:702, 54. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums Canga Fano/Padome, F‑104/09, EU:F:2011:29, 35. punkts.

2.      Lai gan no Civildienesta noteikumu 45. panta nevar secināt principu, saskaņā ar kuru ierēdnis būtu jāpaaugstina amatā, ja viņš nav zaudējis nopelnus, vai principu par regulāru karjeras virzību, ar kuru administrācijai būtu noteikts pienākums automātiski paaugstināt amatā ierēdni tikai tādēļ, ka viņš pakāpē ir sasniedzis konkrētu darba stāžu, šī tiesību norma tomēr neliedz, paaugstinot amatā, ņemt vērā ierēdņu nopelnus visā laika posmā, kurš pavadīts attiecīgajā pakāpē.

Ilgstoša nopelnu pastāvīguma kritērijs nav kritērijs, kas būtu nošķirts no Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā tieši noteiktajiem trijiem kritērijiem, kuri galvenokārt jāņem vērā, salīdzinoši izvērtējot nopelnus, bet tas tieši attiecas uz pirmo no šiem kritērijiem, kas balstīts uz ziņojumiem par ierēdņiem. Konkrētāk, šis vērtējuma elements ļauj labāk ņemt vērā visus amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnus, vērtējot tos saistībā ar šo pirmo kritēriju.

Starp citu, daudzskaitļa lietojums Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā izmantotajā formulējumā “ziņojumi par ierēdņiem” norāda, ka iecēlējinstitūcijai principā ir jāņem vērā visi ziņojumi par ierēdņiem kopš viņi sākuši strādāt attiecīgajā pakāpē, tādējādi noteikti ir jāņem vērā ilgstoša nopelnu pastāvīguma kritērijs.

(skat. 50., 58. un 59. punktu)

Atsauces:

Vispārējā tiesa: spriedums Stols/Padome, T‑95/12 P, EU:T:2014:3, 41. un 42. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi Barbin/Parlaments, F‑68/09, EU:F:2011:11, 90. punkts, un Canga Fano/Padome, EU:F:2011:29, 68. punkts.