EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2014. gada 10. septembrī

Lieta F‑122/13

Maria José Carneiro

pret

Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)

Civildienests – Eiropola personāls – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pārkvalificēšana par darba līgumu uz nenoteiktu laiku – Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, ar kuru M. J. Carneiro lūdz atcelt lēmumus, ar kuriem Eiropas Policijas birojs (Eiropols) atteicās atzīt, ka viņas pagaidu darbinieka līgums bija ticis noslēgts uz nenoteiktu laiku, un atteicās pagarināt uz nenoteiktu laiku minēto līgumu, kurš beidzās 2013. gada 31. oktobrī

Nolēmums      Prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu. M. J. Carneiro sedz savus un atlīdzina Eiropas Policijas biroja tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Termiņa sākums – Diena, kurā parakstīts pagaidu darbinieka līgums

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums – Pamati un argumenti, kas nav iekļauti sūdzībā, bet kas ar to ir cieši saistīti – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Apstākļi – Administrācijas sniegti konkrēti solījumi

4.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Administrācijas rūpības pienākums – Attiecīgā darbinieka interešu ņemšana vērā – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Eiropola Civildienesta noteikumu 6. pants un 57. panta 3. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 88. pants)

1.      Runājot par brīža, kad ir pieņemts nelabvēlīgais akts, noteikšanu, tas ir, nosakot datumu, no kura ir aprēķināms sūdzības iesniegšanas termiņš, ir jānorāda, ka [darba] līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas datuma un tādējādi spēj nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo pagaidu darbinieku, tādēļ termiņš, kurā sūdzība ir iesniedzama noteiktā laikā atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, principā ir jāaprēķina, skaitot no minētā parakstīšanas datuma.

(skat. 36. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedumi Scheefer/Parlaments, F‑105/09, EU:F:2011:41, 48. punkts un tajā minētā judikatūra, un Davids/Komisija, F‑105/11, EU:F:2012:84, 54. punkts.

2.      Ierēdņu celtās prasībās prasījumos Savienības tiesā var būt ietverti tikai tādi apstrīdēšanas pamati, kuriem ir tāds pats pamatojums kā sūdzībā minētajiem, tomēr šos apstrīdēšanas pamatus var attīstīt Savienības tiesā, iesniedzot pamatus un argumentus, kam nav obligāti jābūt minētiem sūdzībā, bet kas ir ar to cieši saistīti. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka, pirmkārt, tā kā pirmstiesas procedūrai nav formāla rakstura un ieinteresētās personas šajā procesa stadijā parasti rīkojas bez advokāta starpniecības, administrācija nedrīkst sūdzības interpretēt šauri, bet, gluži pretēji, sūdzības tai ir jāizskata paplašināti, un, otrkārt, Civildienesta noteikumu 91. panta mērķis nav precīzi un galīgi ierobežot iespējamo tiesvedības posmu, ja vien prasība tiesā negroza ne sūdzības pamatu, ne priekšmetu. Tomēr ir tiesa arī, ka, lai tiktu sasniegts Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punktā paredzētās pirmstiesas procedūras mērķis, iecēlējinstitūcijai vai iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, ir jābūt iespējai pietiekami precīzi zināt iebildumus, kurus ieinteresētās personas ir formulējušas pret apstrīdēto lēmumu.

(skat. 41. un 42. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: spriedums Komisija/Moschonaki, T‑476/11 P, EU:T:2013:557, 73., 76. un 77. pants un tajos minētā judikatūra.

3.      Tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību ir katram indivīdam, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka administrācija ir viņam radījusi pamatotas cerības, sniedzot viņam konkrētus solījumus precīzas, beznosacījumu un saskaņotas informācijas formā no pilnvarotiem un uzticamiem avotiem.

Tādējādi darbinieks nevar juridiski korekti pārmest administrācijai, ka tā ir ņēmusi vērā budžeta ierobežojumus, jo tie ir viens no faktoriem, kas administrācijai ir jāievēro personāla politikas jomā.

(skat. 48. un 56. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedumi Bellantone/Revīzijas palāta, F‑85/06, EU:F:2007:171, 64. punkts, un Mendes/Komisija, F‑125/11, EU:F:2013:35, 62. punkts.

4.      Administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība līgumu pagarināšanas jomā un šajā kontekstā Tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā administrācijas vērtējumam izmantotās metodes un līdzekļus, tai nevar tikt pārmesta saprātīgu robežu pārsniegšana un vai tā savu novērtējuma brīvību nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

Šajā ziņā Civildienesta tiesai var lūgt pārbaudīt, vai administrācija savu lēmumu nav pamatojusi ar neprecīziem vai nepilnīgiem faktiem. Šajā sakarā tai ir jāpārbauda, vai [administrācija] ir efektīvi izmantojusi tai esošo kompetenci, lai konstatētu faktus, kuri ir lēmuma pamatā, tādā veidā, lai tiktu ņemti vērā visi atbilstošie elementi. Šai tiesai var būt arī jāpārbauda, vai administrācija ir veikusi detalizētu vai konkrētu atbilstošo lietas elementu pārbaudi tādā veidā, lai šī pārbaude būtu veikta rūpīgi un objektīvi.

Turklāt rūpības pienākums nozīmē, ka kompetentajai iestādei, kad tā lemj par darbinieka situāciju un to dara, īstenojot savu plašo novērtējuma brīvību, ir jāņem vērā visa informācija, kurai var būt ietekme uz tās lēmumu; to darot, tās pienākums ir ņemt vērā ne vien dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa vai darbinieka intereses. Ņemot vērā tieši plašo novērtējuma brīvību, kāda ir iestādēm dienesta interešu novērtēšanā, Savienības tiesas kontrole tomēr attiecas tikai uz jautājumu, vai kompetentā iestāde ir ievērojusi saprātīgas robežas un nav izmantojusi savu novērtējuma brīvību kļūdaini.

(skat. 50., 51. un 60. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums Komisija/Tetra Laval, C‑12/03 P, EU:C:2005:87, 39. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedumi Caravelis/Parlaments, T‑182/99, EU:T:2001:131, 32. punkts; Brendel/Komisija, T‑55/03, EU:T:2004:316, 60. punkts; BUPA u.c./Komisija, T‑289/03, EU:T:2008:29, 221. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums Gheysens/Padome, F‑8/10, EU:F:2010:151, 75. punkts.