Lieta C‑619/18

Eiropas Komisija

pret

Polijas Republiku

“Paātrinātā tiesvedība”

Kopsavilkums – Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 15. novembra rīkojums

Tiesvedība – Paātrinātā tiesvedība – Nosacījumi – Apstākļi, kas pamato ātru izskatīšanu – Šaubas par dalībvalsts augstākās tiesas instances neatkarību – Šīs procedūras piemērošanas pieļaujamība

(LES 2. pants, LESD 267. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Tiesas Reglamenta 133. panta 1. punkts)

Saistībā ar pieteikumu par lietas izskatīšanu paātrinātā tiesvedībā, kurš iesniegts saistībā ar prasību konstatēt pienākumu neizpildi, kas celta saistībā ar Komisijas šaubām attiecībā uz pašu dalībvalsts Augstākās tiesas spēju – pēc tiesību aktu grozījumiem, kas attiecas uz tā vecuma samazināšanu, kādā Augstākās tiesas locekļus pensionējas, un apstākļiem, kādos šie tiesneši var, vajadzības gadījumā, pēc šā vecuma sasniegšanas saņemt atļauju turpināt veikt savas funkcijas, – turpināt spriest tiesu, ievērojot ikvienas personas pamattiesības piekļūt neatkarīgai tiesai, kā noteikts Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, prasība par tiesnešu neatkarību ietilpst pamattiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu saturā, kurām ir kardināla nozīme kā garantijai visu tiesību aizsardzībai, kuras indivīdiem izriet no Savienības tiesībām, un dalībvalstu kopējo vērtību, kas izklāstītas LES 2. pantā, tostarp tiesiskuma, saglabāšanai.

Turklāt šādas šaubas par strīdīgajām valsts tiesību normām var ietekmēt arī tās tiesu sadarbības sistēmas darbību, ko ietver lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nosūtīšanas mehānisms, kas paredzēts LESD 267. pantā, kurš ir Eiropas Savienības tiesu sistēmas stūrakmens, kam ir būtiska valstu tiesu, it īpaši pēdējās instances tiesu, neatkarība.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Tiesas atbilde īsā termiņā tiesiskās drošības interesēs ir tāda, kas gan Savienības, gan attiecīgās dalībvalsts interesēs varētu novērst neskaidrības par būtiskiem Savienības tiesību jautājumiem un it īpaši par iespējamas iejaukšanās esamību Savienības tiesībās garantēto pamattiesību īstenošanā, kā arī par sekām, kas var būt šo tiesību interpretācijai attiecībā uz pašu minētās dalībvalsts augstākās tiesas sastāvu un darbības nosacījumiem.

(skat. 19.–22. un 25. punktu)