ĢENERĀLADVOKĀTA DŽERARDA HOGANA
[GERARD HOGAN]
SECINĀJUMI,
sniegti 2019. gada 14. martā (1)
Lieta C‑226/18
Krohn & Schröder GmbH
pret
Hauptzollamt Hamburg‑Hafen
(Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Muitas Savienība – Importa un eksporta procedūras – Muitas parāds – Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 – 212.a pants – Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1238/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu – Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013, ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu – Atbrīvojumi
I. Ievads
1. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 212.a pantu (2), redakcijā, kas bija piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem (turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”), Regulas (ES) Nr. 1238/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu, 3. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktu (3) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas, 2. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktu (4).
2. Tiesvedības starp Krohn & Schröder GmbH un Hauptzollamt Hamburg‑Hafen (Hamburgas ostas Galvenā muitas pārvalde) (turpmāk – “Galvenā muitas pārvalde”) ietvaros iesniegtais lūgums attiecas uz tāda antidempinga un kompensācijas maksājumu piemērošanu, kura pamatā ir jauna preču muitošanas vai izmantošanas režīma nenodrošināšana pēc preču uzglabāšanas termiņa beigām.
3. Šī lieta dod Tiesai iespēju precizēt saikni starp Muitas kodeksu un Īstenošanas regulu, kas uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgo kompensācijas maksājumu, jo īpaši attiecībā uz atbrīvojumu nosacījumiem.
II. Atbilstošās tiesību normas
A. Muitas kodekss
4. Muitas kodeksa 4. panta 7. punktā “Kopienas preces” tiek definētas kā preces, kuras ir “ievestas no valstīm vai teritorijām, kas neveido Kopienas muitas teritoriju, un ir laistas brīvā apgrozībā”.
5. Muitas kodeksa 4. panta 20. punktā ir noteikts, ka “preču izlaišana” nozīmē “darbību, ar kuru muitas dienesti atļauj izmantot preces tiem nolūkiem, kas paredzēti muitas procedūrā, kura tām tiek piemērota”.
6. Muitas kodeksa 49. panta 1. punktā ir noteikts:
“Ja precēm ir iesniegta kopsavilkuma deklarācija, formalitātes, kas vajadzīgas to nodošanai muitošanas vai izmantošanas režīmā, ir jāizpilda:
a) 45 dienu laikā pēc kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas pa jūru pārvadātām precēm;
b) 20 dienu laikā pēc kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas precēm, kas nav pārvadātas pa jūru.”
7. Muitas kodeksa 53. panta 1. punktā ir noteikts:
“Muitas dienesti nekavējoties veic visus pasākumus, ieskaitot preču pārdošanu, kas vajadzīgi, lai nokārtotu tādu preču stāvokli, ar kurām 49. pantā noteiktajos termiņos nav sāktas preču muitošanai vai izmantošanai nepieciešamās formalitātes.”
8. Muitas kodeksa 74. panta 2. punktā ir noteikts:
“Ja saskaņā ar noteikumiem par tās muitas procedūras piemērošanu, kurai preces ir deklarētas, muitas dienesti pieprasa nodrošinājuma sniegšanu, minētās preces neatlaiž attiecīgās muitas procedūras piemērošanai, kamēr šāds nodrošinājums nav dots.”
9. Muitas kodeksa 204. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:
“Ievedmuitas parāds rodas:
a) neizpildot kādu no pienākumiem, ko uzliek ievedmuitas nodoklim pakļaujamo preču pagaidu glabāšana vai tās muitas procedūras izmantošanu, kurā tās nodotas”.
10. Muitas kodeksa 212.a pantā ir noteikts:
“Ja muitas noteikumi paredz labvēlīga tarifa režīmu precēm to rakstura vai paredzētā galapatēriņa dēļ vai ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atvieglojumus vai daļēju vai pilnīgu atbrīvošanu no tiem saskaņā ar 21., 82., 145. vai 184. līdz 187. pantu, šādu labvēlīga tarifa režīmu, atvieglojumus vai atbrīvojumus piemēro arī gadījumos, kad muitas parāds ir jāmaksā saskaņā ar 202. līdz 205., 210. vai 211. pantu ar nosacījumu, ka attiecīgās personas rīcība neietver maldināšanu vai acīmredzamu nolaidību un persona sniedz pierādījumus, ka ir ievēroti pārējie nosacījumi labvēlīga tarifa režīma, atvieglojumu vai atbrīvojumu piemērošanai.”
B. Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93
11. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko paredz īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (5), 866. pantā ir noteikts:
“Neskarot noteikumus par attiecīgām precēm piemērojamiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, ja saistībā ar ievešanu muitas parāds ir radies atbilstīgi Kodeksa 202., 203., 204. vai 205. pantam un ja ir atmaksāta ievedmuita, tad šīs preces uzskata par Kopienas precēm un par to neprasa uzrādīt deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā.”
C. Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1238/2013
12. Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 1. panta 3. punktā ir paredzēts:
“Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.”
13. Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. pantā ir noteikts:
“1. Tādu ražojumu imports, ko klasificē ar KN kodu ex 8541 40 90 (TARIC kodi 8541 40 90 21, 8541 40 90 29, 8541 40 90 31 un 8541 40 90 39), kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, par ko rēķinus izrakstījuši uzņēmumi, kuru saistības ir pieņēmusi Komisija, un kuri norādīti [Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/707/ES (2013. gada 4. decembris), ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā (OV 2013, L 325, 214. lpp.)], pielikumā, ir atbrīvoti no antidempinga maksājuma, kas noteikts ar 1. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) Īstenošanas lēmuma Nr. 2013/707/ES pielikumā minētais uzņēmums tieši vai ar saistītā uzņēmuma, kas arī norādīts Īstenošanas lēmuma Nr. 2013/707/ES pielikumā, starpniecību ražoja, nosūtīja un izrakstīja rēķinu par minētajiem ražojumiem vai nu saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, kuri darbojas kā importētāji un muito preces laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, vai pirmajam neatkarīgajam klientam, kas darbojas kā importētājs un muito preces laišanai brīvā apgrozībā Savienībā;
b) šādam importam ir pievienots saistību rēķins, kas ir faktūrrēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija un deklarācija, kas minēta šīs regulas III pielikumā;
c) šādam importam ir pievienots eksporta saistību sertifikāts atbilstoši šīs regulas IV pielikumam; un
d) muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā.
2. Pieņemot deklarāciju ražojuma laišanai brīvā apgrozībā, muitas parāds rodas:
a) ja attiecībā uz 1. punktā minēto importu konstatē, ka viens vai vairāki minētajā punktā paredzētie nosacījumi netiek pildīti
[..].”
D. Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013
14. Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 1. panta 3. punktā ir paredzēts:
“Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.”
15. Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. pantā ir noteikts:
“1. To ražojumu imports, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8541 40 90 (TARIC kodi 8541 40 90 21, 8541 40 90 29, 8541 40 90 31 un 8541 40 90 39), un par ko rēķinu izrakstījuši uzņēmumi, no kuriem Komisija pieņēmusi saistības un kuru nosaukums iekļauts Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES pielikumā, ir atbrīvots no antisubsidēšanas maksājuma, kas noteikts 1. pantā, ja:
a) Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES pielikumā minētais uzņēmums tieši vai ar saistītā uzņēmuma, kas arī norādīts Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES pielikumā, starpniecību ir ražojis un nosūtījis iepriekš minētos ražojumus un izrakstījis rēķinu par tiem vai nu saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, kuri darbojas kā importētāji un muito preces laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, vai pirmajam neatkarīgajam klientam, kas darbojas kā importētājs un muito preces laišanai brīvā apgrozībā Savienībā;
b) šādam importam ir pievienots saistību rēķins, kas ir faktūrrēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija un deklarācija, kas minēta šīs regulas 2. pielikumā;
c) šādam importam ir pievienots eksporta saistību sertifikāts saskaņā ar šīs regulas 3. pielikumu; un
d) muitas dienestiem deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā.
2. Pieņemot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, muitas parāds rodas:
a) ja attiecībā uz 1. punktā minēto importu konstatē, ka viens vai vairāki minētajā punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti
[..].”
III. Pamatlietas fakti
16. Prasītājai ir noliktava un kravu apstrādes uzņēmums Hamburgas ostā. 2014. gada 21. augustā tā pieņēma divas fotoelektrisko moduļu (turpmāk tekstā – “preces”) piegādes savā noliktavā un informēja par to pagaidu uzglabāšanu.
17. Preces ražoja un nosūtīja Wuxi Suntech Power Co. Ltd. (turpmāk tekstā – “Wuxi”) – uzņēmums, kas ir iekļauts Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES pielikumā. Tās bija paredzētas SF Suntech Deutschland GmbH, proti, uzņēmumam, kas ir saistīts ar Wuxi.
18. Tā kā preces netika pārvadātas pa jūru, pieteikuma iesniedzējam būtu vajadzējis nokārtot formalitātes, kuras nepieciešamas muitošanas vai izmantošanas režīma piešķiršanai 20 dienu laikā no kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas dienas, proti, līdz 2014. gada 10. septembrim.
19. 2014. gada 11. septembra vēstulē atbildētāja informēja prasītāju, ka preces nesaņēma jaunu muitas apzīmējumu līdz uzglabāšanas termiņa beigām 2014. gada 10. septembrī, un lūdza tai iesniegt importēšanai nepieciešamos dokumentus. Atbildētāja norādīja, ka preces nevar atsavināt, kamēr nav pieņemts cits lēmums.
20. Ar 2014. gada 26. septembra vēstuli prasītāja iesniedza vairākus dokumentus, no kuru satura izriet, ka preces ražo Wuxi un tās tika piegādātas SF Suntech Deutschland GmbH – vienam no ar Wuxi saistītajiem uzņēmumiem Vācijā. Šo dokumentu skaitā bija saistību rēķins, kuru Wuxi izrakstījusi SF Suntech Deutschland GmbH un kurā bija iekļauta atsauce uz Komisijas Lēmumu 2013/423/ES (2013. gada 2. augusts), ar ko pieņem saistības, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu (6), un China Chamber of Commerce for Import & Export of Machinery & Electronic Products (CCCME) eksporta saistību sertifikāts. Šajā eksporta saistību sertifikātā bija iekļauts līdzīgs paziņojums, bet ar atsauci uz Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES.
21. Ar 2014. gada 24. novembra lēmumu atbildētāja – secinājusi, ka muitas parāds par importu saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punkta a) apakšpunktu bija radies tāpēc, ka, beidzoties Muitas kodeksa 49. pantā noteiktajam uzglabāšanas termiņam, precēm nebija ticis piemērots jauns muitošanas režīms, – tostarp noteica antidempinga un kompensācijas maksājumus.
22. 2014. gada 28. novembrī prasītāja pārsūdzēja minēto lēmumu. Prasītāja tostarp norādīja, ka, pat ja muitas parāds par importu ir radies pagaidu uzglabāšanas pienākuma neizpildes rezultātā, atbrīvojums no antidempinga un kompensācijas maksājumiem, kas paredzēti attiecīgi Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punktā un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punktā, bija jāpiemēro saskaņā ar Muitas kodeksa 212.a pantu.
23. 2015. gada 4. maijā Galvenā muitas pārvalde samazināja antidempinga un kompensācijas maksājumu likmi, ko piemēro Wuxi ražotiem fotoelektriskajiem moduļiem, kā paredzēts Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1238/2013 un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1239/2013. Vienlaikus tā atteicās no maksājumu atbrīvošanas, pamatojoties uz to, ka izmantošanas nosacījumi nebija izpildīti, jo prasītājas iesniegtajā saistību rēķinā ir atsauce uz Komisijas lēmumu 2013/423/ES, nevis uz Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, kas minēts eksporta saistību sertifikātā.
24. 2015. gada 19. maijā prasītāja iesniedza labotu saistību rēķinu ar atsauci uz 2013/707/ES: Komisijas Īstenošanas lēmums. Kad prasītāja sniedza pieprasīto nodrošinājumu, Galvenā muitas pārvalde piešķīra preču izlaišanas atļauju un preces tika piegādātas SF Suntech Deutschland GmbH.
25. 2015. gada 7. jūlijā Galvenā muitas pārvalde sūdzību noraidīja. Tā norādīja, ka Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1238/2013 un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1239/2013 paredzētos atbrīvojumus nevar piešķirt, ja preces nav laistas brīvā apgrozībā. Turklāt iesniegtais rēķins neatbilda šajās regulās noteiktajām formālajām prasībām.
26. Prasītāja cēla prasību iesniedzējtiesā. Tā apgalvo, ka atbrīvojums no antidempinga un kompensācijas maksājumiem ir uzskatāms par labvēlīgu tarifa režīmu vai vismaz par atbrīvojuma pamatu no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem saskaņā ar Muitas kodeksa 212.a pantu. Prasītāja arī apgalvo, ka pirmais iesniegtais rēķins ir atbilstošs Īstenošanas regulās paredzētajiem nosacījumiem. Turklāt 2015. gada 19. maijā ar iesniegto laboto rēķinu ir izpildītas formālās prasības. Tā arī norāda, ka Muitas kodeksa 212.a panta tvērumā nav iekļauta preču laišana brīvā apgrozībā un līdz ar to šajā brīdī nevar tikt pieprasīta saistību rēķina uzrādīšana. Galvenā muitas pārvalde noraida šādu piemērojamo tiesību aktu interpretāciju.
IV. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un tiesvedība tiesā
27. Šajā kontekstā Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa, Vācija) ir šaubas par attiecībām starp Muitas kodeksu un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1238/2013 un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013. Tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Muitas kodeksa 212.a pants ir piemērojams atbrīvojumam no antidempinga un kompensācijas maksājumiem atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punktam un Regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punktam?
2) Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši – vai, piemērojot Muitas kodeksa 212.a pantu muitas parāda rašanās gadījumā saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punktu termiņa atbilstoši Muitas kodeksa 49. panta 1. punktam neievērošanas dēļ, ir izpildīts Regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā izvirzītais nosacījums, ja uzņēmums, kas ir saistīts ar Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES pielikumā minēto uzņēmumu – kas attiecīgo preci ir saražojis, nosūtījis un izrakstījis par to rēķinu –, gan nerīkojās kā attiecīgās preces importētājs un arī nebija parūpējies par tās laišanu brīvā apgrozībā, taču tam bija šāds nodoms un attiecīgā prece tam arī faktiski tika piegādāta?
3) Ja uz otro jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši – vai, piemērojot Muitas kodeksa 212.a pantu muitas parāda rašanās gadījumā saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punktu termiņa atbilstoši Muitas kodeksa 49. panta 1. punktam neievērošanas dēļ, saistību rēķins un eksporta saistību sertifikāts Regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta izpratnē var tikt iesniegti arī muitas iestāžu atbilstoši Muitas kodeksa 53. panta 1. punktam noteiktā termiņā?
4) Ja uz trešo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši – vai tāds saistību rēķins atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta b) apakšpunktam un Regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam, kurā Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES vietā tiek minēts Lēmums 2013/423/ES, ņemot vērā pamatlietas apstākļus un vispārējos tiesību principus, atbilst Regulas (ES) Nr. 1238/2013 III pielikuma 9. punktā un Regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. pielikuma 9. punktā minētajiem nosacījumiem?
5) Ja uz ceturto jautājumu tiek atbildēts noliedzoši – vai, piemērojot Muitas kodeksa 212.a pantu muitas parāda rašanās gadījumā saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punktu termiņa atbilstoši Muitas kodeksa 49. panta 1. punktam neievērošanas dēļ, saistību rēķins Regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē var vēl tikt arī iesniegts muitas parāda konstatējuma pārsūdzības procedūrā?”
28. Prasītāja pamatlietā un Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Turklāt 2019. gada 31. janvāra Tiesas sēdē gan prasītāja, gan Eiropas Komisija izteica mutvārdu argumentus.
V. Analīze
29. Pēc Tiesas lūguma šajos secinājumos es aprobežošos ar pirmajiem trim jautājumiem, uz kuriem attiecas Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
A. Par pirmo jautājumu
30. Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā Tiesai, vai Muitas kodeksa 212.a pants ietver atbrīvojumu no antidempinga un kompensācijas maksājumiem saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punktu vai Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punktu.
31. Atbildes pirmais elements ir iekļauts gan Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1238/2013, gan Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1239/2013. Proti, saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. punktu: “Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.” Ņemot vērā, ka Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1238/2013 un Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013 neizslēdz 212.a pantu no sava tvēruma, to var piemērot.
32. Taču, lai piemērotu Īstenošanas regulās atļautos atbrīvojumus no antidempinga un kompensācijas maksājumiem, tie ir jāuzskata par “labvēlīga tarifa režīmu precēm to rakstura vai paredzētā galapatēriņa dēļ vai ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atvieglojum[iem] vai daļēju vai pilnīgu atbrīvošanu no tiem saskaņā ar [Muitas kodeksa] 21., 82., 145. vai 184. līdz 187. pantu” (7).
33. Šajā ziņā es uzskatu, ka atbrīvojumi no antidempinga un kompensācijas maksājumiem principā ir iekļauti “labvēlīga tarifa režīmā”, pat ja tos nepamato [preču] raksturs vai galapatēriņš. Šāda interpretācija atbilst Muitas kodeksa 212.a panta mērķim un antidempinga un kompensācijas maksājumu mērķim. Es izdaru šādu secinājumu šādu iemeslu dēļ.
34. Pirmkārt, kā uzsvērts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 82/97 (1996. gada 19. decembris), kas groza Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (8) un ar ko tika iekļauta Muitas kodeksa 212.a panta sākotnējā redakcija, 12. apsvērumā, apstākļiem, kādos rodas parāds, nav nozīmes, ja Savienības tiesībās ir paredzēts daļējs vai pilnīgs atbrīvojums no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem. Proti, “ja Kopienas tiesību akti paredz daļēju vai pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem, šāds daļējs vai pilnīgs atbrīvojums ir jāpiemēro visos gadījumos neatkarīgi no apstākļiem, kādos radies parāds; [..] šādos apstākļos parastās nodokļu likmes piemērošana nešķiet lietderīga sankcija, ja netiek ievēroti muitas procedūras noteikumi” (9). Otrkārt – kā atgādina Komisija – antidempinga un kompensācijas maksājumu mērķis ir novērst kaitējumu ES ražošanas nozarei, nevis sodīt par muitas noteikumu pārkāpumu.
35. Turklāt šāda nostādne atbilst arī Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta vai Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta redakcijai, kuros tiek lietots jēdziens “ir atbrīvojami”, savukārt Muitas kodeksa 212.a pants attiecas uz “pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu”.
36. Visbeidzot var arī atzīmēt, ka lietā Isaac International (10) – kā Tiesa atgādināja minētajā lietā pasludinātajā spriedumā – iesniedzējtiesa savu vērtējumu sāka ar pieņēmumu, ka atbrīvojums no antidempinga maksājuma ir uzskatāms par “labvēlīgu tarifa režīmu” minētā kodeksa 212.a panta nozīmē (11). Tiesa to neapstrīdēja. Gluži pretēji, tā atbildēja uz uzdoto jautājumu par “pārējiem piemērošanas nosacījumiem” Muitas kodeksa 212.a panta izpratnē.
37. No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Muitas kodeksa 212.a pants ietver atbrīvojumu no antidempinga un kompensācijas maksājumiem saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punktu vai Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punktu, ja ir izpildīti šajās regulās paredzētie nosacījumi.
B. Par otro jautājumu
38. Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa vaicā Tiesai, vai saistībā ar Muitas kodeksa 212.a panta piemērošanu gadījumam, kad muitas parāds rodas saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punktu, jo ir pārsniegts Muitas kodeksa 49. panta 1. punktā noteiktais termiņš, Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, ja uzņēmums, kas ir saistīts ar Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES pielikumā norādīto uzņēmumu (kas ražoja un nosūtīja attiecīgās preces un izrakstīja rēķinus par tām), nedz darbojās kā attiecīgo preču importētājs, nedz nodrošināja preču laišanu brīvā apgrozībā, bet tam bija nodoms to darīt un tas bija uzņēmums, kuram preces tika faktiski piegādātas.
39. Iesākumā ir jāatgādina, ka prasītāja ir “attiecīgā persona” Muitas kodeksa 212.a panta izpratnē. Proti, Tiesas judikatūrā šis jēdziens ietver ikvienu fizisku vai juridisku personu, kas uzskatāma par muitas parādnieku minētā kodeksa 202.–205. panta izpratnē (12), – izskatāmajā lietā tā ir Krohn & Schröder GmbH.
40. Es tomēr nedomāju, ka Tiesa uz otro jautājumu var atbildēt apstiprinoši.
41. Iepriekš sniegta prejudiciālā nolēmuma ietvaros attiecībā uz Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punktu un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punktu Tiesa noteica, ka “atbrīvojums no antidempinga maksājuma var tikt piešķirts, tikai pastāvot noteiktiem apstākļiem un konkrēti paredzētos gadījumos, un tādējādi tas ir izņēmums no parastās antidempinga maksājumu kārtības. Tāpēc tiesību normas, kuros šāds atbrīvojums ir paredzēts, ir jāinterpretē šauri” (13).
42. Saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta pirmo teikumu un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punktu priekšnoteikums atbrīvojuma no antidempinga vai kompensācijas maksājuma piemērošanai ir tas, ka attiecīgās preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā. Šajā lietā ir skaidrs, ka šis priekšnoteikums nav izpildīts, jo strīdīgais muitas parāds ir saistīts ar to, ka Muitas kodeksa 49. panta 1. punktā noteiktajā termiņā netika izpildītas formalitātes, kas nepieciešamas, lai piemērotu muitošanas vai izmantošanas režīmu, piemēram, laistu preces brīvā apgrozībā.
43. Šādos apstākļos – pat ja varētu tikt pieņemts, ka Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkts un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkts uz Muitas kodeksa 212.a panta pamata varētu būt piemērojams, neizpildoties priekšnoteikumam, tikai tāpēc, ka muitas parāds ir radies saskaņā ar Muitas kodeksa 204. pantu, – ir jāizpilda arī pārējie nosacījumi, kas paredzēti Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā un Padomes Īstenošanas regulas Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā.
44. Pirmais no šiem nosacījumiem paredz, ka Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES pielikumā iekļautais uzņēmums tieši ražoja un nosūtīja minētos produktus un izrakstīja rēķinus par tiem vai nu ar to saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, kuri darbojas kā importētāji un laiž preces brīvam apgrozījumam Savienībā, vai neatkarīgajam patērētājam, kas darbojas kā importētājs un muito preces laišanai brīvā apgrozībā Savienībā. Būtībā saņēmējam ir jārīkojas kā importētājam un jāmuito preces laišanai brīvā apgrozībā.
45. Šajā gadījumā uzņēmums, kas pieņēmis preces, nav importētājs, un tas šīs preces nemuitoja laišanai brīvā apgrozībā. Arī tad, ja varētu uzskatīt, ka prasītāja ir pieņēmusi preces importētāja vārdā – kā prasītāja to norādīja Tiesas sēdē 2019. gada 31. janvārī –, mēs joprojām saskaramies ar pienākumu laist preces brīvā apgrozījumā.
46. Preces ne tikai nav deklarētas laišanai brīvā apgrozībā – šķiet, ka tās nav arī muitotas laišanai brīvā apgrozībā (14). Ja attiecīgās preces tiek uzskatītas par “Kopienas precēm” un piegādātas, tas ir noticis tikai, piemērojot Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 866. pantu.
47. Turklāt, lai principā gūtu labumu no šīs tiesību normas, muitas parādam par importu ir jārodas saskaņā ar Muitas kodeksa 204. pantu un ievedmuitas nodokļiem ir jābūt samaksātiem. Tomēr šajā gadījumā minētie ievedmuitas nodokļi faktiski netika samaksāti. Ja preces ir nogādātas paredzētajā adresē, tas ir tikai tāpēc, ka tika sniegts pieprasītais nodrošinājums. Kad lietas dalībniekiem 2019. gada 31. janvāra Tiesas sēdē šajā saistībā tika uzdoti jautājumi, tie bija vienisprātis, ka nodrošinājuma sniegšana nevar tikt uzskatīta par ievedmuitas nodokļa samaksas ekvivalentu.
48. Šajā gadījumā nedz priekšnoteikums, nedz pirmais nosacījums, kas noteikti Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punktā un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punktā, nav izpildīti, proti, imports nav deklarēts laišanai brīvā apgrozībā, uzņēmums, kas pieņēmis preces, nav importētājs un preces nav oficiāli laistas brīvā apgrozībā.
49. Citiem vārdiem sakot, Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punktā un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punktā paredzētie atbrīvojumi būtu piemērojami tikai tad, ja būtu piemērojama secīgu citu regulu virkne un vairākas juridiskas fikcijas, piemēram, uzskatot prasītāju par importētāju un attiecoties pret samaksāto nodrošinājumu kā pret maksājamo ievedmuitas nodokli saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 866. pantu.
50. Šādā veidā veikta tiesību aktu piemērošana faktiski izraisītu Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta izkropļošanu un būtu pretrunā ar iepriekš atgādināto interpretācijas noteikumu, saskaņā ar kuru norma, kas paredz atbrīvojumu no antidempinga maksājuma, ir jāinterpretē šauri (15).
51. Turklāt ir jāatzīmē, ka Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punktā un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punktā iekļautie nosacījumi ir paredzēti, “lai Komisija un muitas iestādes varētu pārraudzīt, kā uzņēmumi pilda savas saistības, kad attiecīgajai muitas iestādei tiek iesniegts pieprasījums preču laišanai brīvā apgrozībā. Tādējādi, ja šie nosacījumi nav ievēroti, antidempinga maksājums ir jāmaksā brīdī, kad tiek pieņemta deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā” (16).
52. Kā Tiesa jau ir norādījusi spriedumā lietā Isaac International (17), īpaši svarīgs ir nosacījums, kas ļauj muitas dienestiem attiecīgajā laikā pārbaudīt, vai ir izpildītas visas prasības attiecībā uz atbrīvojumu no antidempinga maksājuma (18). Tādējādi Muitas kodeksa 212.a panta piemērošana nevar izraisīt situāciju, ka šāds atbrīvojums no antidempinga maksājuma varētu tikt piešķirts pat šāda nosacījuma neizpildīšanas gadījumā (19).
53. Šīs lietas kontekstā es uzskatu, ka Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir īpaši svarīgi. Tas, ka šie nosacījumi netika izpildīti, arī apstiprina secinājumu, ka antidempinga maksājumu atbrīvojums vienkārši nav piemērojams.
54. Proti, kā Komisija uzsvēra savos rakstveida apsvērumos (20) – nevar tikt izslēgts, ka trešās personas iejaukšanās procedūrā – tādas kā prasītāja šajā lietā – un “Kopienas preču” statusa iegūšana pēc jebkuras citas darbības, kas nav preču laišana “brīvā apgrozībā”, piemēram, saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 866. pantu, – apdraud iespēju pārbaudīt atbilstību pārējiem Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta nosacījumiem, tādējādi potenciāli kaitējot Savienības finanšu interesēm.
55. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka, piemērojot Muitas kodeksa 212.a pantu gadījumam, kad muitas parāds rodas saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punktu, jo ir pārsniegts Muitas kodeksa 49. panta 1. punktā noteiktais termiņš, Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, ja uzņēmums, kas ir saistīts ar Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES pielikumā norādīto uzņēmumu (kas ražoja un nosūtīja attiecīgās preces un izrakstīja rēķinus par tām), nedz darbojās kā attiecīgo preču importētājs, nedz nodrošināja preču laišanu brīvā apgrozībā, pat ja tam bija nodoms to darīt un tas bija uzņēmums, kuram preces faktiski tika piegādātas.
C. Par trešo jautājumu
56. Trešais iesniedzējtiesas uzdotais jautājums tiek uzdots tikai gadījumam, ja atbilde uz otro jautājumu būtu apstiprinoša. Tā kā atbilde ir noliedzoša, manuprāt, uz šo jautājumu nebūtu jāatbild. Tomēr pilnīguma labad es ierosinu to izskatīt.
57. Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā Tiesai, vai, piemērojot Muitas kodeksa 212.a pantu gadījumam, kurā muitas parāds rodas saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punktu, jo nav ievērots Muitas kodeksa 49. panta 1. punktā paredzētais termiņš, saistību rēķins un eksporta saistību sertifikāts Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta izpratnē var tikt iesniegts arī termiņā, kuru muitas dienesti ir noteikuši saskaņā ar Muitas kodeksa 53. panta 1. punktu.
58. Kā jau minēts šo secinājumu 41. punktā, noteikumi, kas paredz atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem, ir jāinterpretē šauri.
59. Tomēr – kā norādījusi iesniedzējtiesa – lietā Tigers Tiesa nosprieda, ka Muitas kodeksa 78. panta piemērošanas jomā ir pieļaujams iesniegt jaunu informāciju, ko muitas dienesti var ņemt vērā pēc muitas deklarācijas iesniegšanas (21).
60. Es uzskatu, ka šis risinājums ir piemērojams pēc analoģijas arī gadījumos, kas izriet no Muitas kodeksa 53. panta. Es šo viedokli paužu šādu iemeslu dēļ.
61. Pirmkārt, no Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka, lai varētu tikt piešķirts atbrīvojums no minētajās regulās paredzētajiem antidempinga un kompensācijas maksājumiem, importam, kas deklarēts laišanai brīvā apgrozībā, ir jābūt pievienotam saistību rēķinam un eksporta saistību sertifikātam. Tomēr šajā formulējumā nav norādes par to, kad šis rēķins ir jāuzrāda.
62. Proti, lai gan šis formulējums liek domāt, ka “īstais brīdis” ir muitas deklarācijas iesniegšana, ir jānorāda, ka – tāpat kā Tiesa un ģenerāladvokāts ir uzsvēruši lietā Tigers (22) par Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013 (2013. gada 13. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (23), – nevienā citā Padomes Regulas (ES) Nr. 1238/2013 vai Regulas Nr. 1239/2013 tiesību normā atšķirībā no citām antidempinga regulām nav norādīts laiks, kad saistību rēķins un eksporta saistību sertifikāts jāuzrāda muitas dienestiem (24).
63. Turklāt, lai gan Muitas kodeksa 62. pantā ir paredzēts līdzīgs noteikums, saskaņā ar kuru “deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas vajadzīgi tās muitas procedūras īstenošanai, kurai preces deklarētas”, Tiesa ir norādījusi, ka “šajā normā nav norādīts, kādas ir sekas, ja deklarācijai pievienotie dokumenti [..] neatbilst paredzētajām prasībām” (25).
64. Otrkārt, muitas deklarācijas laika periods ir relevants tikai gadījumā, kas minēts Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punktā un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punktā, proti, ja muitas parāds rodas pēc deklarācijas par preču laišanu brīvā apgrozībā iesniegšanas.
65. Šis gadījums ir citāds. Ja Tiesa piekristu, ka Muitas kodeksa 212.a pants ir piemērojams gadījumam, kad muitas parāds rodas saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punktu, jo ir pārsniegts Muitas kodeksa 49. panta 1. punktā noteiktais termiņš, ir jāatzīst, ka laiks, kurā ir jāsniedz saistību rēķins un eksporta saistību sertifikāts, nevar būt deklarācijas iesniegšanas brīdis. Kā es jau atzīmēju, šajā gadījumā tas nenotika.
66. Tādējādi, tā kā Muitas kodeksa 53. panta 1. punktā ir ļauts un pat uzlikts par pienākumu muitas dienestiem veikt “visus pasākumus [..], kas vajadzīgi, lai nokārtotu tādu preču stāvokli, ar kurām 49. pantā noteiktajos termiņos nav sāktas preču muitošanai vai izmantošanai nepieciešamās formalitātes” (26), šīs procedūras ietvaros būtu jāatļauj uzrādīt saistību rēķinu un eksporta saistību sertifikātu muitas iestāžu noteiktajā termiņā vai, vēlākais, pirms preču izlaišanas, lai izvairītos no jebkāda apiešanas riska.
67. Šī loģika atbilst antidempinga un kompensācijas maksājumu mērķim, kas – kā jau tika norādīts šo secinājumu 34. punktā – ir kaitējuma ES ražošanas nozarei novēršana, nevis sodīšana par muitas noteikumu pārkāpumu. Skatoties plašāk, šī loģika atbilst arī Muitas kodeksa mērķim, kas saskaņā ar tā 5. apsvērumu ir it īpaši nodrošināt tajā paredzēto nodokļu pareizu piemērošanu (27).
68. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, man šķiet – ja Muitas kodeksa 212.a pants tiek piemērots gadījumam, kad muitas parāds rodas saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punktu, jo nav ievērots Muitas kodeksa 49. panta 1. punktā noteiktais termiņš, ir pieļaujams iesniegt saistību rēķinu un eksporta saistību sertifikātu Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nozīmē muitas dienestu noteiktajā termiņā vai, vēlākais, pirms preču izlaišanas.
VI. Secinājumi
69. Līdz ar to es ierosinu Tiesai uz Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa, Vācija) uzdotajiem diviem pirmajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
1) Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 212.a pants ietver atbrīvojumu no antidempinga un kompensācijas maksājuma saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu, 3. panta 1. punktu un saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas, 2. panta 1. punktu.
2) Piemērojot Muitas kodeksa 212.a pantu gadījumam, kad muitas parāds rodas saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punktu, jo ir pārsniegts Muitas kodeksa 49. panta 1. punktā minētais termiņš, Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, ja uzņēmums, kas ir saistīts ar Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES (2013. gada 4. decembris), ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā, pielikumā norādīto uzņēmumu (kas ražoja un nosūtīja attiecīgās preces un izrakstīja rēķinu par tām), nedz darbojās kā attiecīgo preču importētājs, nedz nodrošināja preču laišanu brīvā apgrozībā, pat ja tam bija nodoms to darīt un tas bija uzņēmums, kuram preces faktiski tika piegādātas.
70. Ja Tiesa nepiekristu manam viedoklim par otro jautājumu, es ierosinu Tiesai uz Finanzgericht Hamburg (Hamburgas Finanšu tiesa) trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:
3) Ja Muitas kodeksa 212.a pants attiecas uz gadījumu, kad muitas parāds rodas saskaņā ar Muitas kodeksa 204. panta 1. punktu, jo nav ievērots Muitas kodeksa 49. panta 1. punktā noteiktais termiņš, ir pieļaujams uzrādīt saistību rēķinu un eksporta saistību sertifikātu Īstenošanas regulas Nr. 1238/2013 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un Īstenošanas regulas Nr. 1239/2013 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nozīmē muitas iestāžu noteiktajā termiņā vai, vēlākais, pirms preču izlaišanas.