Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 21. janvārī iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – CV/Iccrea Banca SpA Istituto Centrale del Credito Cooperativo
(Lieta C-37/19)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Corte suprema di cassazione
Pamatlietas puses
Prasītāja: CV
Atbildētāja: Iccrea Banca SpA Istituto Centrale del Credito Cooperativo
Prejudiciālais jautājums
Vai Direktīvas 2003/88 1 7. panta 2. punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts, tos skatot arī atsevišķi, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādas valsts tiesību normas vai praksi, saskaņā ar ko, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darbiniekam nav tiesību uz kompensāciju par uzkrāto un neizmantoto atvaļinājumu (un par tādu juridisku institūtu kā tā dēvētās “atceltās svētku dienas”, kas pēc būtības un funkcijām ir pielīdzināms ikgadējam atvaļinājumam), apstākļos, kad pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas darbinieks nav varējis izmantot atvaļinājumu darba devēja prettiesiskās rīcības dēļ (atlaišana, kas ar galīgu valsts tiesas spriedumu ir atzīta par prettiesisku, uzdodot atjaunot darba tiesiskās attiecības ar atpakaļejošu spēku), tikai attiecībā uz laikposmu starp darba devēja rīcību un vēlāko atjaunošanu darbā?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV 2003, L 299, 9. lpp.).