ĢENERĀLADVOKĀTA NĪLO JĒSKINENA [NIILO JÄÄSKINEN]
SECINĀJUMI,
sniegti 2014. gada 30. aprīlī (1)
Lieta C‑101/13
U
pret
Stadt Karlsruhe
(Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Pase – Regula (EK) Nr. 2252/2004 – Dalībvalstu izdoto pasu un ceļošanas dokumentu minimālie drošības standarti – Starptautiskās Atsauces uz Civilās aviācijas organizācijas dokumenta Nr. 9303 1. daļu (mašīnlasāmas pases) tiesiskās sekas – Primārā identifikācijas pazīme, sekundārā identifikācijas pazīme un papildu personas dati – Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka pases turētāja dzimtais uzvārds jānorāda pases personas datu lapā, primārajai identifikācijas pazīmei paredzētajā informācijas laukā, pat ja juridiski tas nav attiecīgās personas vārda daļa – Netulkota saīsinājuma ieraksts primārajai identifikācijas pazīmei paredzētajā informācijas laukā
I – Ievads
1. Verwaltungsgerichtshof Baden–Württemberg [Bādenes–Virtembergas Federālās Administratīvās tiesas] (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Vācijas pilsoni U un Karlsrūes pilsētu [Karlsruhe Stadt] (Vācija) par pēdējās atteikumu grozīt viņa dzimtā uzvārda atveidi Vācijas pasē.
2. Atbilstošajos Vācijas tiesību aktos ir paredzēts, ka pasē it īpaši norāda pases turētāja “uzvārdu un dzimto uzvārdu”, “vārdus” un “doktora grādu”. No tā izriet, ka šajā gadījumā prasītāja pamatlietā dzimtais uzvārds viņa pasē ir norādīts blakus viņa uzvārdam, lai gan saskaņā ar iesniedzējtiesas apgalvojumu dzimtais uzvārds juridiski nav personvārda daļa.
3. Šajā ziņā iesniedzējtiesa jautā, kā interpretēt Padomes 2004. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (2), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 444/2009 (3) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2252/2004”). Šajā regulā ir atsauce uz Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (turpmāk tekstā – “ICAO”) dokumentu Nr. 9303 (mašīnlasāmas pases) (4), precīzāk, tā 1. daļu par mašīnlasāmām pasēm (turpmāk tekstā – “ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļa”), kurā ir paredzēti atveides noteikumi.
4. Tā it īpaši lūdz Tiesu lemt par jautājumu, vai un kā dzimto uzvārdu, kas vairs nav personvārda daļa, var iekļaut pasē kā primāro identifikācijas pazīmi (pases 6. informācijas lauks), kā sekundāro identifikācijas pazīmi (7. informācijas lauks) vai kā papildu informāciju (13. informācijas lauks), ņemot vērā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) noteikumus un Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 8. pantu.
II – Atbilstošās tiesību normas
A – Savienības tiesības
5. Ar Regulu Nr. 2252/2004 ir atjaunināta Padomes 2000. gada 17. oktobra sanāksmes laikā pieņemtā dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar kuru tika ieviesti minimālie pasu drošības standarti. Minētās regulas mērķis ir uzlabot un saskaņot drošības standartus, lai pases un ceļošanas dokumentus aizsargātu pret viltošanu (5).
6. Preambulas 8. un 9. apsvērums ir šādi:
“(8) Attiecībā uz personas datiem, kas jāapstrādā pasu un ceļošanas dokumentu sakarā, spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Būtu jānodrošina, lai pasē neglabātos nekāda papildu informācija, ja regulā vai tās pielikumā tas nav paredzēts vai arī ja tas nav minēts attiecīgajā ceļošanas dokumentā.
(9) Saskaņā ar proporcionalitātes [samērīguma] principu, lai sasniegtu galveno mērķi – ieviest kopējus drošības standartus un savstarpēji savietojamus biometriskus identifikatorus – ir nepieciešami un lietderīgi izstrādāt noteikumus visām dalībvalstīm, kas ievieš Konvenciju par 1985. gada 14. jūnija Šengenas līguma īstenošanu. Saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu šī regula neparedz vairāk, nekā nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.”
7. Savukārt minētās regulas pielikuma mērķis ir noteikt minimālo drošības līmeni, kas dalībvalstīm ir jāievēro, izdodot pases un ceļošanas dokumentus. Šī pielikuma noteikumi galvenokārt attiecas uz personas datu lapu (6). Pielikumā ir noteikts, ka ir piemērojama ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļa ar šādiem nosacījumiem (7).
“Pasē vai ceļošanas dokumentā ir mašīnlasāma personas datu lapa, kas atbilst [ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļai], un to izdošanas veids atbilst minētajā dokumentā noteiktajiem priekšrakstiem mašīnlasāmām pasēm.”
B – ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļa
8. ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļa attiecas uz mašīnlasāmām pasēm (8). Tajā ir četras nodaļas, pēdējā, IV nodaļā, ir ietvertas tehniskas specifikācijas, kas piemērojamas tādām pasēm. IV nodaļā būtībā ir paredzēti šādi [noteikumi].
9. Mašīnlasāmās pases datu lapas labā lappuse ir sadalīta I līdz V zonā, kas visas kopā veido “vizuālās pārbaudes zonu”, un VII zonā, kas atbilst “mašīnlasāmajai zonai” (9). II zonā ir ietverti personas dati (10).
10. Pasē “personvārds” norādīts personas datu lapas II zonas 6. un 7. informācijas laukā.
11. 6. informācijas lauks ir paredzēts “primārajai identifikācijas pazīmei”, savukārt 7. informācijas lauks ir paredzēts “sekundārajai identifikācijas pazīmei”.
12. 13. informācijas laukā var tikt iekļauti “papildu personas dati, piemēram, personas identifikācijas numurs vai pirkstu nospiedumi, pēc izdevējas valsts vai izdevējas organizācijas ieskatiem” (11).
C – Vācijas tiesības
1) Attiecīgie tiesību akti par personvārdiem
13. Dzimtais uzvārds (“Geburtsname”), proti, uzvārds, kas ir ierakstīts personas dzimšanas apliecībā, ir vecāku vai viena vecāka uzvārds.
14. Uzvārds (“Familienname”) ir dzimtais uzvārds vai uzvārds, kas ir iegūts pēc uzvārda maiņas.
15. Uzvārds var tikt mainīts saskaņā ar Civilkodeksu (Bürgerliches Gesetzbuch, turpmāk tekstā – “BGB”) (12) sakarā ar laulības noslēgšanu vai saskaņā ar 1938. gada 5. janvāra Likumu (Namensänderungsgesetz) (13), iesniedzot pieteikumu par uzvārda maiņu. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka, ja nav norādīts citādi, pēc uzvārda maiņas dzimtais uzvārds juridiski vairs nav personvārda daļa (14) atšķirībā no citās dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem (15). No prejudiciālo jautājumu formulējuma izriet, ka izskatāmā lieta attiecas uz šo gadījumu.
16. Ir arī jānorāda, ka Vācijas tiesībās ir noteikts, ka saskaņā ar 2007. gada 19. februāra Likuma par civilstāvokli (Personenstandsgesetz) (16) 21. panta 1. punkta 1) apakšpunktu katrai personai ir uzvārds un vismaz viens vārds (“Vorname”). Turklāt saskaņā ar Veimāras Republikas konstitucionālajām tiesībām aristokrātijas tituli ir personvārda daļa (17). Turpretī tāds akadēmiskais tituls kā “Doktor” pats par sevi nav personvārda daļa, bet ir papildinformācija, kas tiek reģistrēta civilstāvoklī un norādīta pasē blakus uzvārdam. Tiesības uz personvārdu ir aizsargātas saskaņā ar BGB 12. pantu.
2) Tiesību akti par pasēm
17. No 1986. gada 19. aprīļa Pasu likuma (“Passgesetz”) (18) 1. panta 1. punkta pirmā teikuma izriet, ka Vācijas valstspiederīgajiem, kas ieceļo vai izceļo no teritorijas, kurā ir piemērojams šis likums, ir jābūt derīgai pasei un ir jāidentificē sevi ar tās palīdzību.
18. Saskaņā ar Pasu likuma 4. panta 1. punkta otro teikumu “pasē blakus pases turētāja fotogrāfijai ir paraksts, izdevējiestādes nosaukums, pases izdošanas datums un derīguma termiņš, un tikai šādas ziņas par tās turētāja personu:
1. Uzvārds un dzimtais uzvārds
2. Vārdi
3. Doktora grāds
4. Reliģijas nosaukums, pseidonīms [..]”.
19. Saskaņā ar 2007. gada 19. oktobra Noteikumu par Pasu likuma piemērošanu (“Passverordnung”) (19) 11. pielikuma 6. piezīmi, “ja ir dzimtais uzvārds, tam piešķir vismaz vienu pilnu aili. Šī aile sākas ar šādām piecām zīmēm “GEB.” vai “geb.”” Šo saīsinājumu, kas vācu valodā nozīmē “dzimis(‑usi)”, citās valodās nenorāda.
III – Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā
20. Prasītājs U pamatlietā lūdz grozīt viņa dzimtā uzvārda atveidi viņa Vācijas pasē (20). Viņa uzvārds ir F. un viņa vārdi ir S. P. Viņam ir doktora grāds. Viņa dzimtais uzvārds ir E., un tas neveido viņa personvārda daļu. Viņa pases informācijas laukā ar virsrakstu “Name/Surname/Nom” [Uzvārds] [viņa personvārds] ir ierakstīts divās ailēs:
“DR F.
GEB. E.”
21. Prasītājs pamatlietā uzskata, ka viņa uzvārda atveide pasē ir kļūdaina un rada pārpratumus, kad viņam profesionālu iemeslu dēļ jādodas uz ārzemēm. Viņš apgalvo, ka, tā kā pasē viņa dzimtais uzvārds, pirms kura ir norādīts saīsinājums “GEB.”, kas nav viņa personvārda daļa, ir ierakstīts uzvārdam paredzētajā informācijas laukā, darījumu attiecībās ar privātpersonām un, saņemot vīzas, viņš tiek saukts, piemēram, kā “Mr. Geb E.”, “Mr. E. F.”, “DR. F. GEB E.” vai “S. E. Dr F.”.
22. Šī iemesla dēļ viņš lūdza grozīt viņa pases datus tādējādi, lai apgalvotais kļūdainais ieraksts tiktu svītrots un lai arī vāciski nerunājošām personām nepārprotami būtu skaidrs, ka viņa personvārds ir “Dr. F.”. Taču viņš nenorāda, kā to varētu izdarīt – vai svītrojot dzimto uzvārdu, vai izveidojot attiecīgu informācijas lauku (“Geburtsname/Birthname/Nom de naissance” [Dzimtais uzvārds]), vai arī kādā citā veidā. Tātad viņš nelūdz no pases svītrot dzimto uzvārdu, bet tikai kļūdaino ierakstu.
23. Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof Baden‑Württemberg ar 2013. gada 26. februāra lēmumu, kas Tiesā iesniegts 2013. gada 28. februārī, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai saskaņā ar [Regulas Nr. 2252/2004] pielikumu mašīnlasāmas personas datu lapas dalībvalstu izdotajās pasēs izdošanas veidam ir jāatbilst visām obligātajām [ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā] paredzētajām specifikācijām?
2) Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem par personvārdiem kādas personas vārds ietver vārdu un uzvārdu, vai dalībvalsts saskaņā ar Regulas Nr. 2252/2004 pielikumu, skatot to kopā ar [ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļas] IV nodaļas 8.6. punkta noteikumiem, ir tiesīga pases mašīnlasāmās personas datu lapas 6. informācijas laukā kā primāro identifikācijas pazīmi ierakstīt arī dzimto uzvārdu?
3) Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem par personvārdiem kādas personas vārds ietver vārdu un uzvārdu, vai dalībvalsts saskaņā ar Regulas Nr. 2252/2004 pielikumu, skatot to kopā ar [ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļas] IV nodaļas 8.6. punkta noteikumiem, ir tiesīga pases mašīnlasāmās personas datu lapas 7. informācijas laukā kā primāro identifikācijas pazīmi ierakstīt arī dzimto uzvārdu?
4) Ja atbilde uz otro vai trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai dalībvalstij, saskaņā ar kuras tiesību aktiem par personvārdiem kādas personas vārds ietver vārdu un uzvārdu, pamatojoties uz personvārda aizsardzību saskaņā ar [Hartas] 7. pantu un [ECPAK] 8. pantu, ir pienākums pases mašīnlasāmās personas datu lapas informācijas laukā, kurā tiek ierakstīts dzimtais uzvārds, virsrakstā norādīt, ka šajā informācijas laukā tiek ierakstīts arī dzimtais uzvārds?
5) Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir noliedzoša, vai dalībvalstij, saskaņā ar kuras tiesību aktiem par personvārdiem kādas personas vārds ietver vārdu un uzvārdu un saskaņā ar kuras tiesību aktiem par pasēm informācijas lauku virsraksti pases mašīnlasāmajā personas datu lapā ir norādīti arī angļu un franču valodā un pases mašīnlasāmās personas datu lapas 6. informācijas laukā atsevišķā ailē ir norādāms dzimtais uzvārds un pirms šī dzimtā uzvārda – saīsinājums “geb.”, kas nozīmē “geboren” [latviešu valodā – dzimis], pamatojoties uz personvārda aizsardzību saskaņā ar Hartas 7. pantu un ECPAK 8. pantu, ir pienākums minēto saīsinājumu norādīt arī angļu un franču valodā?
6) Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem par personvārdiem kādas personas vārds ietver vārdu un uzvārdu, vai dalībvalsts saskaņā ar Regulas Nr. 2252/2004 pielikumu, skatot to kopā ar [ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļas] IV nodaļas 8.6. punkta noteikumiem, ir tiesīga pases mašīnlasāmās personas datu lapas 13. informācijas laukā kā papildu personas informāciju ierakstīt arī dzimto uzvārdu?
24. Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītājs pamatlietā, kā arī Vācijas valdība un Eiropas Komisija, kas visi bija pārstāvēti 2014. gada 15. janvāra tiesas sēdē.
IV – Analīze
A – Ievada piezīmes
25. Sākumā norādīšu, ka personvārds ir personas identitātes un privātās dzīves pamatelements, kura aizsardzība ir garantēta ar Hartas 7. pantu un ECPAK 8. pantu. Lai arī minētajā 8. pantā tas nav skaidri norādīts, personvārds kā personības identifikācijas līdzeklis un kā līdzeklis, kas nodrošina saikni ar ģimeni, tomēr attiecas uz tās privāto un ģimenes dzīvi (21).
26. Šajā situācijā dzimtā uzvārda ieraksts arī ir objektīvi jāpamato saskaņā ar Hartas 8. pantu, ar kuru ir garantētas pamattiesības uz personas datu aizsardzību, kas, manuprāt, attiecas uz gadījumu, ja ir jāidentificē indivīds. Šajā ziņā norādīšu, ka Vācijā nav pilnīgas personu identifikācijas sistēmas, kas būtu izveidota, pamatojoties uz sociālās apdrošināšanas numuru vai personas identifikācijas numuru, – dzimtais uzvārds ir vienīgā “nemainīgā” informācija, kas ļauj atšķirt personas ar vienādiem uzvārdiem, kas ir dzimušas vienā dienā, vienā pilsētā vai pat vienā pašvaldībā.
27. Attiecībā uz konkrētu jautājumu par to, kādus personas datus var iekļaut pasē, Tiesa lietā Schwarz (22) ir spriedusi saistībā ar Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 2. punkta par biometrijas datu iekļaušanu pasē spēkā esamību atbilstoši Hartas noteikumiem.
28. Tādēļ izskatāmajā lietā padziļināti nav jāizvērtē vispārīgs jautājums par to, vai atbilstoši Hartai pasē ir atļauts norādīt personas dzimto uzvārdu, ja saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām tas nav personvārda daļa. Tomēr pievērsīšu uzmanību tam, ka šāds ieraksts ieinteresētajai personai varētu kļūt par šķērsli, lai atteiktos no sava iepriekšējā uzvārda un attiecīgi palielināt netiešas diskriminācijas risku valstspiederības vai etniskās izcelsmes dēļ.
29. Otrkārt, attiecībā uz Tiesas judikatūru ir jāprecizē, ka izskatāmā lieta atšķiras no vairākām citām lietām par personvārdiem, kuras pēdējā laikā ir izskatījusi Tiesa, it īpaši saistībā ar tādām pārrobežu situācijām kā lietās Garcia Avello (23), Grunkin un Paul (24), Sayn-Wittgenstein (25) un Runevič-Vardyn un Wardyn (26). Šajās lietās, kurās ir aplūkoti vispārīgi jautājumi par personu brīvu pārvietošanos vai Savienības pilsonību, nav tieši sniegta atbilde uz izskatāmajā lietā uzdotajiem jautājumiem. Tomēr U problēmas, ar kurām, kā apgalvots, viņš saskaras, varētu rasties Eiropas Savienības teritorijā, ciktāl viņš izmanto savu pasi kā ceļošanas dokumentu dalībvalstīs, kas neietilpst Šengenas zonā.
30. Treškārt, šajā lietā Tiesai ir jāprecizē, vai un attiecīgajā gadījumā atbilstoši kādiem noteikumiem saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem prasītā informācija, proti, dzimtais uzvārds, var tikt iekļauta pasē, ņemot vērā Regulas Nr. 2252/2004 un ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļas noteikumus, uz kuriem tajā ir atsauce.
31. Atgādināšu, ka U neapstrīd, ka viņa pasē ir norādīts dzimtais uzvārds, bet viņš tikai lūdz, lai ieraksti pasē būtu skaidri un nepārprotami.
32. Jānorāda, ka Tiesai šajā lietā būs jālemj par starptautiskas organizācijas pieņemtu dokumentu, kas ir piemērojams Savienībā, ņemot vērā uz to veikto atsauci Regulā Nr. 2252/2004. Tomēr tādu ICAO pieņemtu dokumentu kā ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļa mērķis ir zināmā mērā standartizēt valstu praksi. Interpretējot minēto dokumentu, nedrīkst neņemt vērā šo īpašo situāciju.
33. Attiecībā uz ceļošanas dokumentiem arī ir jānorāda uz atšķirību starp pasēm un identifikācijas kartēm, atšķirībā no pēdējām uz pirmajām minētajām attiecas Savienības tiesiskais regulējums. Lai arī Padomes rezolūcijas attiecas gan uz identifikācijas kartēm, gan uz pasēm, saistoši noteikumi ar Regulu Nr. 2252/2004 ir pieņemti tikai attiecībā pasēm. Uz identifikācijas kartēm attiecas tikai viena 2006. gada rezolūcija, kuru ir pieņēmuši dalībvalstu pārstāvji sanāksmē Padomē (27). Savukārt Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 3. punkta otrajā teikumā ir skaidri norādīts, ka tā nav tām piemērojama. Tas izskaidro atšķirības dzimtā uzvārda atveidē, kuras var novērot pasēs un identifikācijas kartēs dalībvalstu līmenī (28).
34. Visbeidzot, norādīšu, ka trešais un sestais jautājums faktiski ir hipotētiski, ciktāl tie attiecas uz tādiem tiesību aktu noteikumiem, kurus Vācijas likumdevējs nav pieņēmis. Tomēr atbildes uz šiem jautājumiem iesniedzējtiesai varētu būt noderīgas, ja tai būtu jāinterpretē attiecīgi Savienības tiesību noteikumi, lai atbilstoši interpretētu Pasu likumu. Tāpēc es uzskatu, ka minētie jautājumi ir pieņemami.
B – Atsauces uz ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļu Regulā Nr. 2252/2004 tiesiskās sekas
35. Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai saskaņā ar Regulas Nr. 2252/2004 pielikumu mašīnlasāmajām personas datu lapām dalībvalstu izdotajās pasēs ir jāatbilst visām ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā noteiktajām obligātajām specifikācijām un tās jāizpilda.
36. Šajā ziņā iesniedzējtiesa pamatoti ir norādījusi, ka Regulas Nr. 2252/2004 mērķis ir galvenokārt uzlabot ceļošanas dokumentu drošību Savienībā, ieviešot biometriskos datus (biometriska sejas attēlu un pirkstu nospiedumu atveide). Iesniedzējtiesa uzskata, ka saskaņā ar minētās regulas pielikuma formulējumu dalībvalstīm ir jāņem vērā visas ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā noteiktās specifikācijas.
37. Es uzskatu, ka no minētā pielikuma izriet, ka mašīnlasāmajai personas datu lapai ir jāatbilst ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļai. Turklāt vārda atveides veidam ir būtiska nozīme personas identitātes noteikšanā, kas savukārt ir pases galvenais mērķis un ietekmē dokumenta drošību. Tam ir pievienojams aspekts saistībā ar pasu saskaņošanu starptautiskajās attiecībās, kuram ir īpaši svarīga nozīme drošības jomā. Tādējādi uz vārdu un uzvārdu kā vienotā pasu formāta parauga daļu attiecas dažādas rezolūcijas, kas ir pieņemtas kopš 1981. gada (29).
38. Ir taisnība, ka starptautiskā līmenī ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļa ir tikai ieteikums, kuram nav imperatīva rakstura. Tomēr no Regulas Nr. 2252/2004 1. panta 1. punkta, lasot to kopā ar tās pielikumu, izriet, ka Savienība ir atbalstījusi šos ieteikumus un atvasinātajās tiesībās tos ir pieņēmusi kā saistošus noteikumus (30). Citiem vārdiem sakot, Savienības likumdevējs ir vēlējies panākt lielāku vienveidību, kas ir izskaidrojama ar Regulā noteiktajiem mērķiem saistībā ar iekšējā tirgus un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi. Uz šo mērķi panākt vienveidību norāda arī tas, ka izvēlētais instruments ir regula, nevis, piemēram, direktīva vai ieteikums.
39. No tā izriet, ka ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā paredzētās mašīnlasāmo pasu specifikācijas ir saistoša Regulas Nr. 2252/2004 daļa un attiecīgie noteikumi ir obligāti saskaņā ar Savienības tiesībām, kaut arī tie nav to daļa. Tas nav vienīgais gadījums, kad starptautisko tiesību aktu noteikumi vai Eiropas vai starptautiskie standarti Savienības tiesībās rada saistošas tiesiskas sekas (31).
40. Tādēļ uz iesniedzējtiesas pirmo jautājumu es ierosinu Tiesai atbildēt tādējādi, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2252/2004 pielikumu mašīnlasāmajai personas datu lapai dalībvalstu izdotajās pasēs ir jāatbilst ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā noteiktajām specifikācijām.
C – Par dalībvalsts iespēju paredzēt ierakstīt dzimto uzvārdu pases 6. informācijas laukā (primārā identifikācijas pazīme) vai 7. informācijas laukā (sekundārā identifikācijas pazīme)
41. Ar otro un trešo jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai prasītāja dzimtais uzvārds var tikt ierakstīts pases personas datu lapas 6. informācijas laukā kā primārā identifikācijas pazīme (2. jautājums) vai 7. informācijas laukā kā sekundārā identifikācijas pazīme (3. jautājums), ja saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām dzimtais uzvārds juridiski nav attiecīgās personas personvārda daļa.
42. ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā ir noteikta standartizēta sistēma attiecībā uz pasē iekļaujamo informāciju un tās atveides veidu.
43. Personvārdu ieraksta 6. un 7. informācijas laukā. Minētajā dokumentā ir aprakstīts 6. informācijas lauka (primārā identifikācijas pazīme) (32) un 7. informācijas lauka (sekundārā identifikācijas pazīme) (33) saturs.
44. Šajā ziņā minēšu konkrētu piemēru: ja personas vārds ir Anna Maria Eriksson, 6. informācijas laukā būtu jāieraksta uzvārds (Eriksson) un 7. informācijas laukā – vārdi (Anna Maria). Tomēr ir jānorāda, ka minētajā dokumentā ir iekļauti citi piemēri, kas atspoguļo vārdu daudzveidību, kuri varētu būt sastopami 191 ICAO valstī un ir jāieraksta pasēs, ievērojot šajā dokumentā sniegtos norādījumus (34).
45. ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā tabulā (35) ir uzskaitīti dati, kas ir iekļaujami mašīnlasāmās pases informācijas lapas “vizuālās pārbaudes zonā”. Šajā tabulā ir ietverti noteikumi par personvārdu, kas ierakstīts “06/07/II”, “06/II” un “07/II” informācijas laukā. Personvārdu, ja ir iespējams, sadala divās daļās, pirmā daļa ir personas vārda daļa, kuru izdevējvalsts ir definējusi kā primāro identifikācijas pazīmi (“piemēram, uzvārds, pirmslaulību uzvārds un pēclaulību uzvārds, personvārds”), otrā daļa ir personas vārda citas sastāvdaļas, kuras izdevējvalsts ir definējusi kā sekundāro identifikācijas pazīmi (“piemēram, vārdi, iniciāļi”). Primāro identifikācijas pazīmi veido uzvārda dominējošie elementi. Šī personvārda daļa ir ierakstāma 6. informācijas laukā. Sekundārā identifikācijas pazīme sastāv no citām personvārda sastāvdaļām, un tās ir ierakstāmas 7. informācijas laukā (36).
46. Manuprāt, Regulas Nr. 2252/2004 un ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļas mērķis faktiski ir radīt noteiktu vienveidību personvārdu atveidē, attiecībā uz kuru valstīs ir ļoti atšķirīgi noteikumi. Pases būtiskā funkcija ir ļaut citu valstu iestādēm identificēt ārvalstu valstspiederīgo, lai arī bieži vien tā tiek izmantota kā identifikācijas dokuments valsts līmenī. Šādai identifikācijai var būt būtiska nozīme vairāku iemeslu dēļ, it īpaši saistībā ar naturalizāciju, imigrāciju vai patvēruma pieteikuma iesniegšanu (37).
47. Dalībvalsts arī var noteikt, ka dzimtais uzvārds ir juridiska personas personvārda daļa arī pēc cita uzvārda iegūšanas, noslēdzot laulību vai mainot uzvārdu. Tomēr saskaņā ar iesniedzējtiesas pausto Vācijas Federatīvajā Republikā tādas iespējas nav. Tāpēc dalībvalsts, kura nav pieņēmusi šādus noteikumus, dzimto uzvārdu nedrīkst norādīt 6. informācijas laukā blakus uzvārdam un, manuprāt, arī 7. informācijas laukā nē. Ja valstij ir zināma rīcības brīvība klasificēt juridisko personvārdu, nosakot primāro identifikācijas pazīmi un sekundāro identifikācijas pazīmi, tai tomēr nav tiesību kā primāro identifikācijas pazīmi un sekundāro identifikācijas pazīmi norādīt informāciju, kas saskaņā ar tās valsts tiesību sistēmu juridiski nav personvārda daļa. Šajā gadījumā tas attiecas gan uz dzimto uzvārdu, gan saīsinājumu “GEB.”, kas saskaņā ar Vācijas tiesību normām pašlaik tiek ierakstīti primārajai identifikācijas pazīmei paredzētajā laukā.
48. Šo interpretāciju apstiprina ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā paredzētie noteikumi par akadēmisko grādu un citu līdzīgu ierakstu iekļaušanu. Proti, vienīgais pieļaujamais izņēmums ir tad, ja “attiecīgā valsts uzskata, ka prefikss vai sufikss juridiski ir personvārda daļa” (38) (mans izcēlums).
49. Jāpiebilst, ka ar Regulu Nr. 2252/2004 dalībvalstij nav liegts atzīt vairākus juridiskā personvārda jēdzienus, piemēram, nosakot atšķirību starp personvārdu civiltiesību un administratīvo tiesību izpratnē. Tas varētu palielināt tās novērtējuma brīvību attiecībā uz primārās identifikācijas pazīmes izvēli. Tomēr Vācijas Federatīvās Republikas gadījumā tas tā nav.
50. Tādējādi attiecībā uz 6. informācijas lauku jautājums par dalībvalsts novērtējuma brīvību, nosakot primāro identifikācijas pazīmi, rodas, ja uzvārds sastāv no vairākiem vārdiem un to nevar ierakstīt pasē tam paredzētajā informācijas laukā.
51. Turklāt precētas sievietes pirmslaulību uzvārds ir jāieraksta tad, ja valsts tiesību aktos ir atļauts saglabāt pirmslaulību uzvārdu un tam pievienot vīra uzvārdu, lai tādējādi veidotu saliktu uzvārdu, vai ir paredzēts, ka, no juridiskā viedokļa raugoties, precētas sievietes uzvārds sastāv no pirmslaulību uzvārda un viņas pēclaulību uzvārda. Tomēr ar šādu pieeju nevar pamatot tādas informācijas iekļaušanu, kas juridiski nav personvārda daļa.
52. Attiecībā uz 7. informācijas lauku, manuprāt, arī tas ir paredzēts informācijai, kas juridiski ir personvārda daļa, it īpaši vārdiem vai to iniciāļiem, ja vārdi ir ļoti gari, kā tas ir skaidri norādīts ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā.
53. Piebildīšu, ka ierobežojošu pieeju attiecībā uz 6. un 7. informācijas laukā iekļaujamo informāciju pamato arī tas, ka šo divu informācijas lauku saturs ir jāatveido pases [personas datu] lapas mašīnlasāmās zonas lejasdaļā, izmantojot transkripciju atbilstoši vienveidīgiem noteikumiem pašā dokumentā. Manuprāt, Vācijas tiesību aktos ir paredzēts atšķirīgs saturs, kas, pirmkārt, ir iekļaujams 6. un 7. informācijas laukā, un, otrkārt, pases mašīnlasāmajā zonā, un tādējādi tas neatbilst ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā (39) noteiktajām prasībām.
Starpsecinājums
54. Tātad, ņemot vērā šos apsvērumus, es ierosinu uz otro un trešo jautājumu atbildēt, ka Regulas Nr. 2252/2004 noteikumi, lasot tos kopā ar ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļas IV nodaļas 8.6. punkta noteikumiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem par personvārdiem kādas personas personvārds ietver vārdu un uzvārdu, tai nav tiesību mašīnlasāmās pases personas datu lapā ierakstīt dzimto uzvārdu ne kā primāro identifikācijas pazīmi 6. informācijas laukā, ne kā sekundāro identifikācijas pazīmi 7. informācijas laukā.
55. Ņemot vērā iepriekš minēto, norādu, ka iesniedzējtiesa ceturto jautājumu ir uzdevusi, tikai ja uz otro vai trešo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde. Tā kā atbilde ir noraidoša, uz šo jautājumu nav jāatbild.
56. Tāpat arī piekto jautājumu iesniedzējtiesa ir uzdevusi, tikai ja uz ceturto jautājumu būtu jāatbild noraidoši. Tā kā uz ceturto jautājumu es ierosinu neatbildēt, arī uz piekto jautājumu atbilde nav jāsniedz.
D – Par dalībvalsts tiesībām ierakstīt dzimto uzvārdu pases 13. informācijas laukā
57. Uzdodot sesto jautājumu, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tad, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem kādas personas vārds ietver vārdu un uzvārdu, prasītāja dzimtais uzvārds var tikt ierakstīts pases personas datu lapas 13. informācijas laukā kā “personas papildu dati” (40).
58. Komisija pamatoti ir norādījusi, ka šis prejudiciālais jautājums ir jāsaprot tādējādi, ka iesniedzējtiesu atbilde uz to interesē tikai tad, ja dzimtais uzvārds nav attiecīgās personas pilna personvārda daļa un tādējādi to nedrīkst ierakstīt 7. informācijas laukā kā “sekundāro identifikācijas pazīmi” (41).
59. No ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļas izriet, ka 13. informācijas lauka saturu galvenokārt var noteikt izdevējvalsts (42), ievērojot Regulas Nr. 2252/2004 preambulas 8. un 9. apsvērumu, kuros ir paredzēti ierobežojumi pasē iekļaujamajai informācijai. Viens no ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā minētajiem piemēriem būtībā ir dati, kas neattiecas uz primārajām vispārējām interesēm, lai identificētu indivīdus (43).
60. Tāpat kā Komisija es uzskatu, ka, ja ir primārās vispārējās intereses, dzimtais uzvārds, kas nav pilna personvārda daļa, var tikt ierakstīts kā papildu personas dati pases personas datu lapas 13. informācijas laukā, precizējot, ka minētajam informācijas laukam ir jānorāda virsraksts vairākās valodās.
61. Kā esmu paskaidrojis, ņemot vērā Vācijas valstspiederīgo iespējas mainīt uzvārdu un pilnīgas personu identifikācijas neesamību, tādas primārās vispārējās intereses varētu ļaut izmantot dzimto uzvārdu, ņemot vērā tā relatīvo nemainīgumu, kā meklēšanas kritēriju datubāzēs (piemēram, nenomaksāto parādu vai sodu reģistrā) (44).
62. Tomēr, ņemot vērā Regulas Nr. 2252/2004 preambulas 8. apsvēruma otro teikumu, saistībā ar interesi, lai pase varētu tikt saprasta visā pasaulē, ikvienam dzimtā uzvārda ierakstam 13. informācijas laukā ir jāatbilst ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā noteiktajām formālajām prasībām par virsrakstiem un daudzvalodību. Šajā pēdējā dokumentā ir noteikts, ka informācijas lauki, kas paredzēti obligātajiem datiem vizuālās pārbaudes zonā, ir jāidentificē ar virsrakstiem franču, angļu un spāņu valodā (45).
63. Kā esmu minējis šo secinājumu 26. punktā, dzimtais uzvārds 13. informācijas laukā var tikt ierakstīts ar nosacījumu, ka tas ir pamatots saskaņā ar Hartas 7. un 8. pantu (46). Tomēr šajā gadījumā informācijas lauka virsrakstā angļu, franču vai spāņu valodā ir jāpaskaidro, ka šajā laukā ir norādīts pases turētāja dzimtais uzvārds. Paskaidrojumu nedrīkst iekļaut pašā informācijas laukā, jo tas var radīt sajaukšanas iespēju.
64. Tāpēc es ierosinu uz sesto prejudiciālo jautājumu atbildēt tādējādi, ka, tā kā dzimto uzvārdu nedrīkst ierakstīt pases 6. vai 7. informācijas laukā, dalībvalstij tomēr ir tiesības dzimto uzvārdu ierakstīt pases mašīnlasāmās personas datu lapas 13. informācijas laukā kā papildu personas informāciju, ja ir primārās vispārējās intereses un ja šāda ieraksta paskaidrojums ir sniegts 13. informācijas lauka virsrakstā franču, angļu vai spāņu valodā.
65. Papildus un visbeidzot ir jānorāda, ka minēto informāciju pasē var iekļaut ne tikai personas datu lapā, bet arī citās vietās, ja vien tam ir pamatojums. Proti, nākamajā lapā aiz personas datu lapas vai blakus lapā ir VI zona ar 20. informācijas lauku, kas paredzēts “papildu datiem”, – tā ir piemērota vieta, lai vajadzības gadījumā ierakstītu tur dzimto uzvārdu un šīs informācijas virsrakstu vairākās valodās. Dzimtais uzvārds tātad tiktu uzskatīts par “papildu datiem” (47). Tomēr izskatāmajā lietā par to nav uzdots neviens prejudiciāls jautājums.
V – Secinājumi
66. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
1) Padomes 2004. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos un tā pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu izsniegtās mašīnlasāmās pases personas datu lapai ir jāatbilst specifikācijām, kas piemērojamas saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ICAO dokumenta Nr. 9303 (mašīnlasāmas pases) 1. daļu;
2) Regulas Nr. 2252/2004 pielikumā, lasot to kopā ar ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļas (mašīnlasāmas pases) IV nodaļas 8.6. punkta noteikumiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka:
– ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka personvārds sastāv no vārdiem un uzvārda, šai dalībvalstij mašīnlasāmās pases personas datu lapā dzimto uzvārdu nav atļauts norādīt ne kā primāro identifikācijas pazīmi 6. informācijas laukā, ne kā sekundāro identifikācijas pazīmi 7. informācijas laukā;
– tā kā dzimto uzvārdu nedrīkst ierakstīt pases 6. vai 7. informācijas laukā, dalībvalstij tomēr ir tiesības dzimto uzvārdu ierakstīt mašīnlasāmās pases personas datu lapas 13. informācijas laukā kā papildu personas informāciju, ja ir primārās vispārējās intereses un ja šāda ieraksta paskaidrojums ir sniegts 13. informācijas lauka virsrakstā franču, angļu vai spāņu valodā.