CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 16. janvārī

Lieta F‑119/05

Charlotte Gesner

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Ierēdņi – Invaliditāte – Lūguma izveidot invaliditātes komisiju noraidīšana

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Gesner lūdz atcelt ITSB 2005. gada 2. septembra lēmumu, ar kuru noraida prasītājas sūdzību par 2005. gada 21. aprīļa lēmumu, ar ko minētais Birojs noraidīja viņas lūgumu izveidot invaliditātes komisiju

Nolēmums Atcelt 2005. gada 21. aprīļa lēmumu, ar kuru ITSB ir noraidījis prasītājas lūgumu par invaliditātes komisijas izveidošanu. ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Invaliditāte – Pagaidu darbinieki – Invaliditātes statusa piešķiršanas procesa uzsākšana

(Civildienesta noteikumu 59. panta 4. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 31. panta pirmā daļa un 33. panta 1. punkts)

Nepastāvot nekādam pretējam Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumam, invaliditātes jēdziens tās izpratnē ir identisks šim jēdzienam Civildienesta noteikumu izpratnē. Tādējādi tas attiecas uz tāda pagaidu darbinieka situāciju, kuru kā ierēdni ir skārusi par pilnīgu uzskatīta invaliditāte un kuram šā iemesla dēļ ir jāpārtrauc veikt savus pienākumus. Pagaidu darbiniekam, kuram viņa veselības stāvokļa dēļ ir jāpārtrauc veikt savus pienākumus, tādējādi ir tiesības, lai tiktu uzsākts viņa iespējamā invaliditātes statusa noteikšanas process. Tas tā var nebūt tikai tad, ja viņa lūgumam ir ļaunprātīgas tiesību izmantošanas raksturs, it īpaši tad, ja ar to, nepastāvot nekādiem jauniem faktiem, tiek mēģināts apstrīdēt situāciju jau novērtējušas invaliditātes komisijas secinājumus.

Šī procesa uzsākšana nav atkarīga ne no kādiem nosacījumiem par iepriekšēju slimības atvaļinājuma ilgumu. Ja būtu noteikts šāds nosacījums, virknē gadījumu tas būtu šķērslis, lai pagaidu darbinieki, kuru stāvoklis pēkšņi vai strauji pasliktinājies vai kuri cietuši nelaimes gadījumā, varētu izmantot šo risku apdrošināšanu.

Civildienesta noteikumu 59. panta 4. punktā paredzētais nosacījums par iepriekšēju slimības atvaļinājuma ilgumu nav piemērojams gadījumiem, kad pagaidu darbinieks lūdz uzsākt invaliditātes statusa piešķiršanas procesu. Šī norma attiecas uz gadījumiem, kad administrācija ir tā, kas izlemj uzsākt šo procesu, un šādam lēmumam paredz nosacījumu, ka ierēdņa vai darbinieka prombūtnei slimības atvaļinājuma dēļ ir jāpārsniedz noteikts termiņš. Tādējādi šī norma ir garantija gan ierēdnim, gan administrācijai. No vienas puses, tā sniedz ierēdnim saprātīgu termiņu atveseļoties un atsākt pildīt savus pienākumus, pirms viņam tiek noteikts invaliditātes statuss. No otras puses, tā administrācijai dod iespēju pēc šī termiņa beigām panākt, ka šai personai tiek atzīta invaliditāte, lai vajadzības gadījumā paredzētu pastāvīgu šīs personas aizstāšanu viņas amatā, tādējādi atzīstot iecēlējinstitūcijas tiesības, bet ne pienākumu vērsties invaliditātes komitejā.

(skat. 28.–30. un 32.–34. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1975. gada 9. jūlijs, 42/74 un 62/74 Vellozzi/Komisija, Recueil, 871. lpp., 25.–27. punkts; 1981. gada 15. janvāris, 731/79 B./Parlaments, Recueil, 107. lpp., 7. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 16. jūnijs, T‑84/98 C/Padome, Recueil FP, I‑A‑113. un II‑497. lpp., 68. punkts.