CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2010. gada 8. jūlijā
Lieta F‑17/08
Andrzej Wybranowski
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Atklāts konkurss – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Mutiskā pārbaudījuma novērtējums – Paziņojums par konkursu EPSO/AD/60/06 – Pamatojums – Atlases komisijas kompetence – Kandidātu novērtēšana
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar kuru A. Vibranovskis [A. Wybranowski] būtībā prasa atcelt 2007. gada 20. decembra lēmumu par viņa neiekļaušanu atklātā konkursa EPSO/AD/60/06 rezerves sarakstā
Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Novērtēšanas kritēriju piemērošana un līdzsvarošana
(Civildienesta noteikumu III pielikums)
2. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Kandidātu spēju novērtējums
(Civildienesta noteikumu III pielikums)
3. Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Kandidatūras noraidīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; III pielikuma 6. pants)
1. Konkursa atlases komisijai tās darbā ir plaša rīcības brīvība. Tādējādi gadījumā, ja paziņojumā par konkursu nav paredzēti novērtēšanas kritēriji, tai ir tiesības noteikt šādus kritērijus vai, ja paziņojumā tie jau ir paredzēti, bet nav attiecīgi līdzsvaroti, noteikt šo līdzsvaru.
(skat. 32. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1981. gada 26. februāris, 34/80 Authié/Komisija, Recueil, 665. lpp., 14. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1990. gada 13. decembris, T‑115/89 González Holguera/Parlaments, Recueil, II‑831. lpp., publicēti izvilkumi, 53. punkts; 1995. gada 14. jūlijs, T‑291/94 Pimley‑Smith/Komisija, Recueil FP, I‑A‑209. un II‑637. lpp., 48. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑127/07 Coto Moreno/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑295. un II‑A‑1‑1563. lpp., 47. punkts.
2. Attiecībā uz kandidātu subjektīvo īpašību – tādu kā “piemērotība”, “motivācija” un “spējas” – novērtēšanu atlases komisija, ņemot vērā tās plašo rīcības brīvību, var ņemt vērā katru kandidātu raksturojošos īpašos elementus – tādus kā darba pieredze vai īpašas valodu zināšanas.
Kandidātu, kuru darba pieredze un valodu zināšanas pārsniedz paziņojumā par konkursu prasīto, faktiskā situācija nav salīdzināma ar citu kandidātu darba pieredzi un valodu zināšanām, un tiktāl, ciktāl pirmie minētie ir ieguvuši augstāku novērtējumu, nevis atlases komisijai piemērojot paziņojumā par konkursu neiekļautu kritēriju, bet gan ņemot vērā kandidātu spēju izpildīt paredzētos kritērijus, šis vērtējums ne tikai atbilst vienlīdzīgas attieksmes principam, bet minētais princips tādu arī prasa. Tādējādi pieredzes un to valodu zināšanu, kas nav prasītas paziņojumā par konkursu, ņemšana vērā nav uzskatāma par diskrimināciju.
(skat. 54.–56. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1987. gada 16. jūnijs, 40/86 Kolivas/Komisija, Recueil, 2643. lpp., 11. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 26. janvāris, T‑267/03 Roccato/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1. un II‑1. lpp., 41. punkts; 2005. gada 5. aprīlis, T‑336/02 Christensen/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑75. un II‑341. lpp., 25. punkts.
3. Pienākuma pamatot nelabvēlīgu lēmumu mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu norādi, lai tā varētu novērtēt lēmuma pamatotību un izlemt, vai celt prasību, lai apstrīdētu tā tiesiskumu, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai īstenot tās kontroli.
Runājot par konkursu atlases komisijas lēmumiem, pienākums norādīt pamatojumu ir savienojams ar atlases komisiju darbu aptverošā aizklātuma ievērošanu. Šis princips, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā, ļauj nodrošināt atlases komisijas darba neatkarību un objektivitāti, aizsargājot to no jebkādas ārējās iejaukšanās un spiediena, ko varētu radīt pašas iestādes, ieinteresētais kandidāts vai trešās personas.
Atlases komisijas lēmums nepielaist kandidātu pārbaudījumiem ir paziņojumā par konkursu ietverto vai pašas atlases komisijas precizētu objektīvu novērtēšanas kritēriju piemērošanas viņa kandidatūrai rezultāts. Runājot par šādiem lēmumiem, kaut arī atlases komisija, ja konkursā piedalās liels skaits kandidātu, sākotnējā stadijā var aprobežoties ar to, ka tā paziņo kandidātiem tikai atlases kritērijus un rezultātus, tālāk tai ir pienākums kandidātiem, kuri to prasa, sniegt individuālu skaidrojumu, precizējot iemeslus, kāpēc viņi netiek pielaisti konkursa pārbaudījumiem.
Turpretim lēmums, ar kuru atlases komisija informē kandidātu par pārbaudījuma neizturēšanu, ir atlases komisijas vērtējumam pielīdzināms novērtējums. Ņemot vērā atlases komisijas darba aizklātumu un tās plašo rīcības brīvību, novērtējot konkursa pārbaudījumu rezultātus, nevar prasīt, lai tā, pamatojot kandidāta neveiksmi pārbaudījumā, precizētu kandidāta atbildes, kas tikušas atzītas par nepietiekamām, vai paskaidrotu, kāpēc šīs atbildes tikušas atzītas par nepietiekamām. Tādējādi dažādos pārbaudījumos iegūto atzīmju paziņošana principā ir uzskatāma par pietiekamu atlases komisijas lēmumu pamatojumu.
Tomēr atlases komisijas darba aizklātums un plašā rīcības brīvība nenozīmē, ka kandidāti, kuri piedalās konkursā un kuri to prasa, vajadzības gadījumā nevar saņemt informāciju par vērtējumu, kāds iegūts par katru paziņojumā par konkursu minēto mutiskā pārbaudījuma novērtēšanas kritēriju.
Ja kandidāts vēlas, informācija, kas nepieciešama, lai izpildītu pienākumu norādīt pietiekamu pamatojumu, principā ir jānosūta, pirms ir beidzies Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētais termiņš. Tomēr gadījumā, ja kandidātam, pirms viņš ir cēlis prasību, ir ticis norādīts sākotnējais pamatojums, atlases komisija tiesvedības laikā var papildināt sākotnēji sniegto informāciju un tādējādi panākt, ka pamatam, kas ticis izvirzīts sakarā ar pamatojuma neesamību, ir zudis priekšmets.
(skat. 94., 95. un 97.–100. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1981. gada 26. novembris, 195/80 Michel/Parlaments, Recueil, 2861. lpp., 27. punkts; 1996. gada 4. jūlijs, C‑254/95 P Parlaments/Innamorati, Recueil, I‑3423. lpp., 24., 30. un 31. punkts; 2004. gada 23. septembris, C‑150/03 P, Hectors/Parlaments, Krājums, I‑8691. lpp., 39. punkts.
Pirmās instances tiesa: González Holguera/Parlaments, minēts iepriekš, 43. punkts; 1992. gada 21. maijs, T‑55/91 Fascilla/Parlaments, Recueil, II‑1757. lpp., 35. punkts; 1997. gada 6. novembris, T‑71/96 Berlingieri Vinzek/Komisija, Recueil FP, I‑A‑339. un II‑921. lpp.,79. punkts; 2003. gada 23. janvāris, T‑53/00 Angioli/Komisija, Recueil FP, I‑A‑13. un II‑73. lpp., 82 punkts; 2003. gada 25. jūnijs, T‑72/01 Pyres/Komisija, Recueil FP, I‑A‑169. un II‑861. lpp., 70. punkts; 2003. gada 17. septembris, T‑233/02 Alexandratos un Panagiotou/Padome, Recueil FP, I‑A‑201. un II‑989. lpp., 30. un 31. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑73/06 Van Neyghem/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑441. un II‑A‑1‑2515. lpp., 78. punkts.