Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 11. septembrī Bruno Gollnisch iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2019. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-95/18 Gollnisch/Parlaments
(Lieta C-676/19 P)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Bruno Gollnisch (pārstāvis: B. Bonnefoy-Claudet, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Atcelt Vispārējās tiesas 2019. gada 11. jūlija spriedumu (T-95/18);
nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;
piespriest izmaksāt prasītājam 12 500 EUR tiesāšanās izmaksu segšanai;
piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Prasītāja prasījumi Tiesai apelācijas sūdzības atzīšanas par pieļaujamu gadījumā ir šādi:
izskatīt lietu pēc būtības, ja Tiesa uzskata, ka tā ir pietiekami informēta
atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2017. gada 23. oktobra lēmumu;
apmierināt prasītāja pirmajā instancē izvirzītos prasījumus;
piespriest Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1. Pirmais pamats, kas ir saistīts ar vēlākas judikatūras retroaktīvu piemērošanu in defavorem, lai prasību atzītu par nepieņemamu
Lai noraidītu prasību, spriedumā faktiski retroaktīvi, nelabvēlīgi prasītājam un pretrunā tiesību normām esot tikusi piemērota Tiesas judikatūra, kas radusies pēc prasības celšanas, taču atbilstoši agrākajai situācijai prasība bija skaidri uzskatāma par pieņemamu.
2. Otrais pamats, kas ir saistīts ar atteikšanos piemērot Eiropas Pamattiesību hartas 47. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktu
Vispārējā tiesa esot atteikusies abus minētos pantus piemērot lietā, taču no Hartas 52. panta un tās pantu skaidrojumiem, kas tiek izmantoti Tiesas judikatūrā, izriet, ka tie bija šai lietai atbilstoši.
3. Trešais pamats, kas ir saistīts ar judikatūras par tiesībām tikt uzklausītam nepareizu interpretāciju
Pasludinātajā spriedumā esot izdarīts nepareizs secinājums no kāda Tiesas sprieduma, lai apšaubītu prasītāja tiesības tikt uzklausītam mutvārdos, taču minētais spriedums attiecās tikai uz personām, kas iestājušās konkrētā un specifiskā procedūrā, kurā tomēr bija pieļauta mutvārdu uzklausīšana.
4. Ceturtais pamats, kas ir saistīts ar pretrunām pamatojumā un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu
Vispārējā tiesa, atzīstot par likumīgu to, ka prasītājam strīdīgajā procedūrā nav nosūtīts dokuments, šo dokumentu esot kvalificējusi pretrunīgi, kā rezultātā esot pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību.
____________