Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 12. feruārī iesniedza Cour administrative (Luksemburga) – Luxaviation SA/Ministre de l'Environnement

(Lieta C-113/19)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative

Pamatlietas puses

Prasītāja: Luxaviation SA

Atbildētājs: Ministre de l'Environnement

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2003/87/EK 1 12. panta 3. punkts, kurā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina to operatoriem izdoto kvotu nodošana, skatot to kopsakarā ar Hartas 41. pantu, kurā ir nostiprināts labas pārvaldības princips, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir noteikts, ka kompetentajai valsts iestādei ir pienākums īstenot nodošanas pienākumu individuālu uzraudzību līdz attiecīgā gada 30. aprīļa termiņam, ja šai pašai iestādei ir kompetence uzraudzīt ierobežotu skaitu operatoru, šajā gadījumā – 25 operatorus valsts līmenī?

a.    Vai nepabeigtu kvotu nodošanas darbību, kā tas ir šajā gadījumā, kur operators paļāvās uz elektroniska apstiprinājuma saņemšanu, ar kuru apstiprināta pārsūtīšanas procesa pabeigšana, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to labticīgam operatoram varēja saprātīgi tikt radīta tiesiskā paļāvība attiecībā uz faktu, ka tas ir pabeidzis Direktīvas 2003/87/EK 6. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzēto nodošanas darbību?

b.    Ņemot vērā uz otro jautājumu sniegto atbildi, vai var uzskatīt, ka šīs labticīgā operatora paļāvības pamatotība radās jau agrāk, kad iepriekšējās nodošanas gada laikā ar to bija spontāni sazinājusies valsts iestāde, lai dažas dienas pirms Direktīvas 2003/87/EK 6. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzētā termiņa beigām tam atgādinātu, ka kvotu nodošanas process vēl nav pabeigts, tādējādi tam ļaujot saprātīgi uzskatīt, ka attiecīgajā gadā tas ir izpildījis savas nodošanas saistības, jo šī pati iestāde ar to tieši nesazinājās nākamajā gadā?

c.    Ņemot vērā atbildes uz abiem iepriekš minētajiem jautājumiem, neatkarīgi no tā, vai tie tiktu analizēti atsevišķi vai kopā, vai tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka nepārvaramas varas gadījumā tas ļauj pilnībā vai daļēji atbrīvot labticīgu operatoru no Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punktā paredzētā naudas soda?

a.    Vai Hartas 49. panta 3. punktam, kurā ietverts samērīguma princips, ir pretrunā vienotas likmes naudas soda noteikšana, sodot par Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punktā paredzētās emisijas kvotu nodošanas neievērošanu, ja šī tiesību norma neļauj noteikt sodu, kas būtu samērīgs ar operatora pieļauto pārkāpumu?

b.    Ja uz iepriekšējo jautājumu būtu jāatbild noliedzoši, vai Hartas 20. pantā paredzētais vienlīdzības princips, [kā arī] vispārējais labas ticības princips un “fraus omnia corrumpit” princips ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz vienotas likmes naudas sodu, kas nosakāms, piemērojot Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punktu, un kam automātiski pievienojama [2004. gada 23. decembra likuma] 20. panta 7. punktā paredzētā publicēšana, tam ir pretrunā tas, ka attieksme pret labticīgu operatoru, kurš vienkārši ir bijis neuzmanīgs un kurš turklāt ir uzskatījis, ka ir izpildījis savas saistības nodot emisijas kvotas attiecīgajā termiņā – 30. aprīlī, attieksme ir tāda pati kā pret operatoru, kurš ir veicis krāpnieciskas darbības?

c.    Ja uz iepriekšējo jautājumu būtu jāatbild noliedzoši, vai vienotas likmes naudas soda noteikšana, bez iespējas valsts tiesai veikt modulāciju, nepastāvot nepārvaramas varas gadījumam, [kā arī] automātiskas publicēšanas sods atbilst Hartas 47. pantam, kas garantē efektīvu tiesību aizsardzību?

d.    Ja uz iepriekšējo jautājumu būtu jāatbild noliedzoši, vai noteikta naudas soda apstiprināšana, pamatojoties uz Eiropas likumdevēja tādējādi noteiktu gribu, [kā arī] automātiska publicēšanas soda noteikšana, nepiemērojot samērīguma principu, izņemot stingri paredzētus nepārvaramas varas gadījumus, neizraisa atteikšanos no valsts tiesas uzdevuma, ievērojot iespējamu Eiropas likumdevēja gribu, un nepamatotu tiesas pārbaudes neesamību, raugoties no Hartas 47. pantu un 49. panta 3. punkta perspektīvas?

e.    Ņemot vērā atbildi, kas sniegta uz iepriekšējo jautājumu, vai pārbaudes valsts tiesā neesamība attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punktā paredzēto naudas sodu, [kā arī] [2004. gada 23. decembra likuma] 20. panta 7. punktā paredzēto automātisko publicēšanas sodu, nepārtrauc būtībā auglīgo dialogu starp EST un valsts augstākajām tiesām, izmantojot EST iepriekš apstiprinātu risinājumu, izņemot stingri paredzētus nepārvaramas varas gadījumus, kas ir pielīdzināms efektīva dialoga neiespējamībai no valsts augstākās tiesas puses, kurai atliek vienīgi apstiprināt sodu, ja tiek pierādīts, ka attiecīgajā gadījumā nav nepārvaramas varas?

Vai, ņemot vērā uz iepriekšējiem jautājumiem sniegtās atbildes, nepārvaramas varas jēdzienu var interpretēt kā tādu, kurā tiek ņemta vērā subjektīvā bardzība attiecībā uz labticīgu uzņēmēju, ja vienotas likmes naudas soda, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punktā, samaksa, [kā arī] [2004. gada 23. decembra likuma] 20. panta 7. punktā paredzētais automātiskais publicēšanas sods rada finanšu risku un ievērojamu līdzekļu zudumu, kas var izraisīt tā darbinieku atlaišanu vai pat tā bankrotu?

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.)