Language of document :

Prasība, kas celta 2019. gada 24. maijā – Polijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-401/19)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna, pārstāvis, un W. Gonatarski, advokāts)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK 1 , 17. panta 4. punkta b) apakšpunktu un 17. panta 4. punkta c) apakšpunktu in fine (proti, daļā, kas ietver formulējumu “un ir darījuši visu iespējamo, lai saskaņā ar b) apakšpunktu nepieļautu to turpmāku augšupielādi”);

piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Polijas Republika lūdz atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.) 17. panta 4. punkta b) apakšpunktu un 17. panta 4. punkta c) apakšpunktu in fine (proti, daļā, kas ietver formulējumu “un ir darījuši visu iespējamo, lai saskaņā ar b) apakšpunktu nepieļautu to turpmāku augšupielādi”), kā arī piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pakārtoti, ja Tiesa atzītu, ka apstrīdētās tiesību normas nevar tikt nodalītas no pārējiem Direktīvas (ES) 2019/790 17. panta noteikumiem, negrozot šajā pantā paredzētā regulējuma būtību, Polijas Republika lūdz atzīt par spēkā neesošu Direktīvas (ES) 2019/790 17. pantu pilnībā.

Polijas Republika apgalvo, ka ar apstrīdētajām Direktīvas 2019/790 normām ir aizskartas tiesības uz vārda brīvību un informācijas brīvību, kas ir aizsargātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā.

Polijas Republika it īpaši apgalvo, ka tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem uzliktais pienākums darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu to, ka nav pieejami konkrēti darbi vai blakustiesību objekti, par kuriem tiesību subjekti ir snieguši pakalpojumu sniedzējiem būtisko un vajadzīgo informāciju (Direktīvas 2019/790 17. panta 4. punkta b) apakšpunkts), un tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem uzliktais pienākums darīt visu iespējamo, lai nepieļautu tādu darbu vai blakustiesību objektu turpmāku augšupielādi, attiecībā uz kuriem tiesību subjekti ir iesnieguši pietiekami pamatotu paziņojumu (Direktīvas 2019/790 17. panta 4. punkta c) apakšpunkts in fine), rada tādas sekas, ka pakalpojumu sniedzējiem – lai novērstu atbildības iestāšanos – ir jāveic lietotāju tiešsaistē augšupielādētā satura automātiska iepriekšēja verifikācija (filtrēšana) un tādējādi ir jāievieš preventīvi kontroles mehānismi. Šāds mehānisms apdraud vārda un informācijas brīvības būtību un neatbilst prasībām par šo tiesību ierobežošanas samērīgumu un nepieciešamību.

____________

1 OV 2019, L 130, 92. lpp.