Language of document : ECLI:EU:F:2007:116

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 28. jūnijā (*)

Ierēdņi – Iecelšana pakāpē – Direktora amats, kas izsludināts pirms 2004. gada 1. maija – Civildienesta noteikumu grozījumi – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. pants un 5. panta 5. punkts – Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunas, mazāk labvēlīgas normas – Princips, saskaņā ar kuru visiem ierēdņiem ir tiesības veidot karjeru

Lieta F‑21/06

par prasību saskaņā ar EK 236. pantu un EAEKL 152. pantu,

Joao da Silva, Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv Ž. Vandersandens [G. Vandersanden] un L. Levī [L. Levi], avocats,

prasītājs,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv J. Kurals [J. Currall], H. Krēmers [H. Kraemer] un K. Hermane [K. Herrmann], pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv M. Arpio Santakrūza [M. Arpio Santacruz] un I. Šulce [I. Sulce], pārstāves,

persona, kas iestājusies lietā.

CIVILDIENESTA TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs Š. van Rapenbušs [S. Van Raepenbusch] (referents), tiesneši I. Boruta [I. Boruta] un H. Kaninens [H. Kanninen],

sekretārs S. Boni [S. Boni], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2007. gada 15. marta tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā ir iesniegts 2006. gada 2. martā pa faksu (oriģināls saņemts tā paša gada 6. martā), da Silva lūdz:

–        atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 18. maija lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz viņa klasificēšanu direktora amatā A*14 pakāpes 2. līmenī,

–        viņa klasificēšanu A*15 pakāpē saskaņā ar Paziņojumu par vakanci COM/R/8003/03, kas publicēts 2003. gada 7. novembrī (OV C 268 A, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par vakanci”), kā arī

–        viņa karjeras pilnīgu atjaunošanu ar atpakaļejošu spēku no viņa klasificēšanas datuma koriģētā pakāpē un līmenī, ieskaitot arī kavējuma naudas izmaksāšanu.

 Atbilstošās tiesību normas

2        Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 29. pants redakcijā, kas bija piemērojama līdz 2004. gada 30. aprīlim, bija šāds:

“1. Pirms iecelšanas vakantajā amatā iestādē iecēlējinstitūcija vispirms ņem vērā:

a)       vai amatu var aizpildīt, izmantojot paaugstināšanu vai pārcelšanu amatā iestāžu robežās;

b)       vai rīkot iestādes iekšējos konkursus;

c)       kādus pieteikumus pārcelšanai amatā ir iesnieguši trīs Eiropas Kopienu iestāžu ierēdņi;

un pēc tam ievēro konkursu kārtību, pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem, vai gan uz kvalifikāciju, gan pārbaudījumiem. Konkursa kārtība noteikta III pielikumā.

Līdzīgu kārtību var ievērot, lai veidotu rezervi turpmākai iecelšanai amatā.

2. Iecēlējinstitūcija var pieņemt kārtību, kas nav konkursa kārtība, lai ieceltu amatā A1 vai A2 pakāpes ierēdņus un, izņēmuma gadījumos arī, lai ieceltu amatos, kuros nepieciešama īpaša kvalifikācija.”

3        Jauna karjeras struktūra tika radīta, īstenojot Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.

4        No šīs regulas preambulas 10. apsvēruma izriet:

“Skaidra ir nepieciešamība stiprināt karjeras attīstības principu, kas balstās uz kvalitāti, kas nodrošina ciešāku saistību starp veikumu un atlīdzību, sniedzot lielākus stimulus labākai izpildei, veicot strukturālas izmaiņas karjeras sistēmā, vienlaicīgi nodrošinot vidējo karjeras profilu vienlīdzību starp jauno un veco struktūru atbilstoši štatu sarakstam un budžeta disciplīnai.”

5        Šo jaunās karjeras struktūras īstenošanu pavadīja Civildienesta noteikumu XIII pielikumā, kas grozīts ar Regulu Nr. 723/2004, noteiktie pārejas posma pasākumi. Tādējādi minētā pielikuma 2. panta 1. punkts paredz, ka ierēdņu, kuriem ir kāds no Civildienesta noteikumu 35. pantā noteiktajiem administratīvajiem statusiem, A3 un A2 pakāpes pārdēvē par A*14 un A*15.

6        Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punkts ir formulēts šādi:

“Ja ierēdni, kurš 2004. gada 30. aprīlī ir A3 pakāpē, pēc šā datuma ieceļ par direktoru, tad viņu paaugstina uz nākamo augstāko pakāpi saskaņā ar šā pielikuma 7. panta 5. punktu. Civildienesta noteikumu 46. panta pēdējais teikums netiek piemērots.”

7        Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu ierēdņi, kuri ir iekļauti piemērotu kandidātu sarakstā pirms 2006. gada 1. maija un tiek iecelti amatā laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim, ir klasificēti šādi:

–        ja saraksts ir izveidots A*, B* vai C* kategorijai, tiek iecelti pakāpē, kas publicēta konkursa paziņojumā;

–        ja saraksts ir izveidots A, LA, B vai C kategorijai, tiek klasificēti saskaņā ar šādu tabulu:

Konkursa pakāpe

Iecelšanas amatā pakāpe

A/LA8

A*5

A/LA7 un A/LA6

A*6

A/LA5 un A/LA4

A*9

A/LA3

A*12

A2

A*14

A1

A*15

B5 un B4

B*3

B3 un B2

B*4

C5 un C4

C*1

C3 un C2

C*2

  

8        Pāreju no iepriekšējā atalgojuma shēmas uz jauno nosaka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. pants, īpaši tā 1. punktā teikts, ka “pakāpju pārdēvēšana atbilstoši šā pielikuma 2. panta 1. punktam nerada izmaiņas mēneša pamatalgā, ko saņem katrs ierēdnis”.

9        Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 19. pantu:

“Ja pārejas periodā no 2004. gada 1. maija līdz 2008. gada 31. decembrim ierēdņa mēneša tīrais atalgojums pirms korekcijas koeficienta piemērošanas ir zemāks nekā tīrais atalgojums, ko viņš būtu saņēmis tādos pašos personiskajos apstākļos mēnesī pirms 2004. gada 1. maija, viņš ir tiesīgs saņemt kompensācijas pabalstu, kas vienāds ar starpību. Šis noteikums nav piemērojams, ja tīrā atalgojuma samazinājums ir radies ikgadējās algas korekcijas rezultātā, kas minēta Civildienesta noteikumu XI pielikumā. Šī tīrā ienākuma garantija neattiecas uz īpašās nodevas ietekmi, izmaiņām pensijas iemaksu likmē vai izmaiņām kārtībā, kādā pārskaita daļu algas.”

10      Paziņojums par vakanci uz direktora amatu ģenerāldirekcijas (ĢD) “Informācijas sabiedrība” direkcijā “Jaunās tehnoloģijas un infrastruktūras, lietojumprogrammas” A2 pakāpē, kas publicēts 2003. gada 7. novembrī saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktu, kurš starp pieņemšanas darbā nosacījumiem paredzēja, ka “atalgojums un darba apstākļi ir atbilstoši Eiropas Kopienu A2 pakāpes ierēdņiem”. Kandidātu pieteikšanās beigu termiņš bija 2003. gada 5. decembris.

 Prāvas rašanās fakti

11      1991. gada 16. martā prasītājs uzsāka darbu Komisijā kā pagaidu darbinieks A4 pakāpē un tika norīkots dienestā ĢD “Telekomunikācijas, informācijas industrijas un inovācija”.

12      1993. gada 16. martā prasītājs, vēl arvien būdams pagaidu darbinieks, tika iecelts par B3 nodaļas “Mobilās komunikācijas” vadītāju šajā pašā ĢD, kas tika pārdēvēta par “Informācijas tehnoloģijas un industrijas un telekomunikācijas”. 1997. gada 1. februārī viņu paaugstināja A3 pakāpes 4. līmenī.

13      Ar 2002. gada 17. aprīļa lēmumu prasītāju kopš 2002. gada 16. marta iecēla pārbaudāmā ierēdņa amatā un klasificēja A3 pakāpes 6. līmenī. Viņš saglabāja savu iepriekšējo nodaļas vadītāja amatu. 2002. gada 16. decembrī prasītāju iecēla viņa amatā.

14      Turklāt viņš divreiz tika aicināts ieņemt direktora amata vietu, atsaucoties uz Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punktu – vispirms no 2002. gada novembra līdz 2003. gada janvārim un tad no 2004. gada 16. aprīļa līdz 16. septembrim.

15      2003. gada 20. novembrī prasītājs pieteica savu kandidatūru uz amata vietu, kas bija noteikts paziņojumā par vakanci.

16      2004. gada 1. maijā, kad stājās spēkā Regula Nr. 723/2004, A3 pakāpes 7. līmenis, kas bija prasītājam, tika pārdēvēts par A*14 pakāpes 7. līmeni.

17      2004. gada 7. jūlijā savas sapulces laikā komisāru kolēģija iecēla prasītāju paziņojumā par vakanci noteiktajā direktora amatā. Šīs sanāksmes protokola 7.11. punktā norādīts, ka lēmuma spēkā stāšanās datums tiks noteikts vēlāk.

18      2005. gada 1. janvārī prasītājam piešķīra A*14 pakāpes 8. līmeni.

19      2005. gada 11. janvāra vēstulē ĢD “Personāls un administrācija” “Personāla un karjeras” direkcijas direktore S. informēja prasītāju par grūtībām, ar kurām saskārās administrācija, nosakot viņa klasifikāciju, kas 2004. gada 25. oktobrī to pamudināja vērsties Juridiskajā dienestā, kura padoms vienmēr tiek ņemts vērā.

20      2005. gada 21. februāra vēstulē, ko prasītājs adresēja ĢD “Personāls un administrācija” direktoram, tas pauda savu pārsteigumu par formālā lēmuma attiecībā uz viņa iecelšanu vadītāja amatā pieņemšanas kavēšanos šādi:

“Es jo mazāk saprotu šo lēmuma trūkumu attiecībā uz mani, tā kā paziņojumā par vakanci, kas publicēts Oficiālajā Vēstnesī, bija skaidri teikts, ka tā būs A2 pakāpe vai A*15 pakāpe [no 2004. gada 1. maija]. Katrā ziņā es atgādinu, ka šodien es esmu A*14 pakāpes 8. līmenī, kas ir pēdējais pakāpes A*14 līmenis un tas būtu tikai normāli, ka man piešķirtu A*15 pakāpi bez algas zaudējuma.”

21      Ar 2005. gada 2. marta ziņojumu S. paziņoja prasītājam, ka administrācija no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ vēl nav spējusi sastādīt formālo aktu par iecelšanu amatā un pēc konsultācijām 2004. gada 25. oktobrī Juridiskais dienests vēl nav sniedzis savu viedokli.

22      2005. gada 7. aprīļa vēstulē prasītājs pauda sarūgtinājumu par attiecīgā formālā lēmuma neesamību un paziņoja par nodomu darīt zināmu savu situāciju komisārei Redingai [Reding] un Komisijas priekšsēdētājam Barozu [Barroso], ja nedēļas laikā netiks pieņemts “taisnīgs un pamatots” lēmums.

23      Ar 2005. gada 8. aprīļa ziņojumu S. darīja zināmu prasītājam faktu, ka administrācija ir saņēmusi Juridiskā dienesta atzinumu un var gatavot formālo lēmumu par iecelšanu darbā. Vispirms, viņa precizē, ka prasītājam nav sasniegts tāds darba stāžs A3 pakāpē (kopš 2004. gada 1. maija pārdēvēta par A*14 pakāpi), kas nepieciešams, lai viņu paaugstinātu augstākā pakāpē kā “iekšējo” kandidātu, un līdz ar to viņu nevar uzreiz paaugstināt A*15 pakāpē, turklāt viņa iecelšana ir uzskatāma par jaunu darbā pieņemšanu A*14 pakāpes 2. līmenī bez korekcijas koeficienta, piemērojot parastos kritērijus, un, visbeidzot, prasītājam nav iespējams saglabāt A*14 pakāpes 8. līmeni.

24      2005. gada 11. aprīļa vēstulē prasītājs informēja ĢD “Personāls un administrācija” direktoru, ka viņš nevar pieņemt klasifikāciju, kas samazinātu tā “pašreizējās” (atalgojums) un nākotnes (pensija) tiesības, neievērojot paziņojumu par vakanci, kā arī Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punktu. Līdz ar to viņš lūdz pirms formālā lēmuma par iecelšanu nodošanas parakstīšanai Komisijas priekšsēdētājam paskaidrot viņam iemeslus, kuru dēļ administrācija nav ņēmusi vērā paziņojumu par vakanci un minēto normu.

25      Ar 2005. gada 18. maija lēmumu, ko parakstījis Komisijas priekšsēdētājs un ko prasītājs saņēmis 27. maijā, prasītājs ir iecelts direktora amatā no 2004. gada 16. septembra un klasificēts A*14 pakāpes 2. līmenī, darba stāžu šajā līmenī skaitot no 2004. gada 1. septembra.

26      Ar 2005. gada 30. maija vēstuli prasītājs informēja Komisijas priekšsēdētāju, ka viņš jūtas spiests noraidīt piedāvājumu viņu iecelt direktora amatā, jo no tā izrietošā klasificēšana A*14 pakāpes 2. līmenī samazinātu viņa neto mēnešalgu par aptuveni EUR 1000 un drīzāk atbilstu netiešam pazeminājumam, kas vienlīdzīgs ar sodu, nevis paaugstinājumam. Turklāt viņš uzsvēra, ka paziņojumā par vakanci bija atsauce uz A2 pakāpi, kas no 2004. gada 1. maija ir pārdēvēta par A*15 pakāpi, un viņš nebūtu izvirzījis savu kandidatūru, ja būtu varējis paredzēt klasifikāciju A*14 pakāpes 2. līmenī. Viņš lūdz Komisijas priekšsēdētāju apturēt viņa iecelšanu amatā līdz risinājumam pirmstiesas procedūrā, ko viņš vēlas uzsākt par 2005. gada 18. maija lēmumu, cerot, ka “tiks pieņemts taisnīgs lēmums par viņa klasifikāciju, kas neaizskars ne viņa tiesības, ne atalgojumu”. Šīs vēstules kopija tika nosūtīta arī ĢD “Personāls un administrācija” direktoram.

27      2005. gada 14. jūlijā prasītājs saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību, kurā tas lūdza, pirmkārt, atcelt Komisijas 2005. gada 18. maija lēmumu tiktāl, ciktāl tas viņu kā direktoru klasificē A*14 pakāpes 2. līmenī (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), otrkārt, no 2004. gada 16. septembra klasificēt viņu A*15 pakāpē, nezaudējot algu, vai pakārtoti iecelt viņu līmenī, kas nemaina šos atalgojuma nosacījumus, saglabājot pakāpi un līmeni, kas viņam bijis līdz šim, proti, A*14 pakāpes 8. līmeni.

28      Ar 2005. gada 14. novembra lēmumu, kas tika paziņots ar 21. novembra vēstuli, iecēlējinstitūcija [..] noraidīja prasītāja sūdzību.

29      Ar Komisijas Individuālo tiesību pārvaldības un norēķinu biroja (turpmāk tekstā – “PMO”) 2006. gada 12. janvāra paziņojumu prasītājs tika informēts, ka atbilstoši atalgojuma starpībai starp viņa iepriekšējo A*14 pakāpes 8. līmeni un A*14 pakāpes 2. līmeni, kas piešķirta, izpildot apstrīdēto lēmumu, un saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu pakāpeniski no 2006. gada februāra līdz jūlijam būs jāatmaksā summa EUR 12 615,85 apmērā, kas viņam pārmaksāta,.

30      2006. gada 23. janvārī ĢD “Personāls un administrācija” direktoram adresētajā paziņojumā, kas sekoja viņu sarunai 2006. gada 19. janvārī, prasītājs norādīja, ka nevar “pieņemt direktora amatu A*14 pakāpes 2. līmenī bez reizināšanas koeficienta un nominālās aizsardzības koeficienta”, un lūdza “sakarā ar paaugstināšanu palielināt viņa algu no 2006. gada janvāra [..] un likt atcelt rīkojumu par vairāk nekā EUR 12 600 atmaksu par algu, kas it kā saņemta “nepienācīgi””. Prasītājs šajā paziņojumā arī uzsvēra:

“Atgādinu, ka nekad neesmu piekritis manai iecelšanai A*14 pakāpes 2. līmenī.”

31      Ar 2006. gada 13. februāra vēstuli ĢD “Personāls un administrācija” direktors informēja prasītāju, ka saskaņā ar vienošanos ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Kallasa [Kallas] kabinetu viņš neparedz piedāvāt komisāru kolēģijai pārskatīt apstrīdēto lēmumu.

32      2006. gada 21. februārī prasītājs no jauna rakstīja ĢD “Personāls un administrācija” direktoram par atteikšanos no vadītāja amata vietas ar klasifikāciju A*14 pakāpes 2. līmenī, aicinot iecēlējinstitūciju sniegt viedokli par šo jautājumu, jo viņš vēl arvien nav saņēmis paskaidrojumu vai pamatojumu no tās, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu tā algu sakarā ar paaugstinājumu no 2006. gada janvāra, kā arī likt atcelt rīkojumu par summas atmaksu, kas it kā saņemta nepienācīgi. Tāpat viņš informēja ĢD “Personāls un administrācija” direktoru par savu nodomu sniegt prasību par viņa sūdzības noraidīšanu it īpaši saistībā ar prasību termiņu sabiedriskās kārtības raksturu un precizēja, ka viņa prasība nebūtu uzskatāma par tādu, kas apšauba viņa atteikumu pieņemt direktora amata vietu. Komisija uz šo vēstuli nav atbildējusi.

33      Ar 2006. gada 22. februāra vēstuli, kas adresēta komisāram Kallasam, komisāre Redinga pauda savu izbrīnu par situāciju, kādā ir prasītājs, un lūdza Kallasu personīgi iesaistīties, lai rastu risinājumu un izvairītos, ka šis gadījums tiktu darīts zināms Eiropas Parlamentam vai plašākai sabiedrībai.

 Lietas dalībnieku prasījumi un process

34      Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu, ieskaitot arī tajā ietverto iebildi par prettiesiskumu;

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        rezultātā atjaunot viņu pakāpē un līmenī, kurā viņš būtu klasificējams (vai līdzvērtīgā klasifikācijā, kāda noteikta Civildienesta noteikumos redakcijā, kas piemērojama no 2004. gada 1. maija) atbilstoši paziņojumam par vakanci;

–        pilnībā atjaunot viņa karjeru ar atpakaļejošu spēku no tā klasificēšanas koriģētajā pakāpē un līmenī datuma (tostarp viņa pieredzes atspoguļošanu koriģētajā klasifikācijā, viņa tiesības uz paaugstinājumu un viņa tiesības uz pensiju), tostarp kavējuma naudu, balstoties uz Eiropas Centrālās bankas attiecīgajā periodā noteiktās likmes galvenajām refinansēšanas operācijām, kas palielināma par diviem punktiem no kopsummas, ko rada atšķirība starp algu atbilstoši viņa klasifikācijai lēmumā par darbā pieņemšanu un algu, kas viņam būtu jāsaņem atbilstoši viņam piešķirtajai klasifikācijai līdz datumam, kad panākts lēmums par viņa pareizo klasificēšanu;

–        piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

35      Atbildētājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību kā nepamatotu;

–        atbilstoši lemt par tiesāšanās izdevumiem.

36      Ar Pirmās instances tiesas 2006. gada 17. maija rīkojumu Eiropas Savienības Padomei tika atļauts iestāties lietā, atbalstot atbildētājas prasījumus.

 Juridiskais pamatojums

37      Savas prasības pamatošanai prasītājs norāda uz četriem pamatiem, kas radušies pārkāpjot:

–        Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktu un 5. panta 5. punktu;

–        Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punktu un nediskriminācijas, darba un pakāpju līdzvērtības principu, kā arī dienesta intereses;

–        atpakaļejoša spēka aizlieguma principu un tiesiskās drošības principu, tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kā arī iegūtās tiesības un tiesības uz karjeru;

–        labas pārvaldības principu un pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses.

38      Pakārtoti, ja apstrīdētā lēmuma juridiskais pamats būs Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts, prasītājs izsaka iebildi par minētās normas prettiesiskumu.

39      Vispirms vienlaikus ir jāpārbauda pirmais, trešais un ceturtais pamats.

 Lietas dalībnieku argumenti

 Par varbūtējo Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta un 5. panta 5. punkta pārkāpumu

40      Kas attiecas uz pirmo pamatu, prasītājs norāda, ka atbildētāja nodala “ārējos” kandidātus, kas piedalās atvērtā darbā pieņemšanas procedūrā, kas ir atvērta gan tiem kandidātiem, kas jau strādā iestādē, gan tiem kandidātiem, kas tajā nestrādā, no “iekšējiem” kandidātiem, kas piedalās darbā pieņemšanas procedūrā, kas ir atvērta tikai personām, kas jau strādā minētajā iestādē. Pamatojoties uz šo atšķirību, atbildētāja uzskatot, ka tai ir pienākums amatā iecelšanas laikā prasītāja pakāpes un līmeņa noteikšanai piemērot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, jo A2 pakāpe no 2004. gada 1. maija vairs nepastāv.

41      Šajā sakarā prasītājs neapstrīd, ka viņam nav darba stāža pieprasītajā līmenī, lai pieteiktu viņa kandidatūru saskaņā ar atvērto amatā paaugstināšanas procedūru, kas noteikta Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā. Tomēr, tā kā atbildētāja nebūtu varējusi atrast kandidātu, kas atbilstu piešķiramā amata prasībām, ja tā būtu piemērojusi minētajās normās paredzēto amatā paaugstināšanas procedūru, tad tā uzsāka darbā pieņemšanas procedūru atbilstoši Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktam. Turklāt, ja fakts, ka personai atlases procedūras uzsākšanas brīdī ir vai nav ierēdņa statuss, rada būtisku atšķirību kandidātu tiesībās, pamatojot atšķirīgu normu piemērošanu, prasītājam atlases procedūras uzsākšanas brīdī bija ierēdņa statuss, tādēļ situāciju nevarēja risināt, pamatojoties uz normām, kas piemērojamas tikko darbā pieņemtām personām.

42      Prasītājs piebilst, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikums, kas tieši neregulē iecelšanu amatā pēc 2004. gada 1. maija, kas balstīts uz atvērtu amatā iecelšanas procedūru, kura uzsākta pirms šī datuma saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktu, tomēr ietver noderīgas normas, lai agrākās pakāpes pārvērstu jaunajās pakāpēs, kas noteiktas šajā pielikumā. Tas ir Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta mērķis, saskaņā ar kuru A2 pakāpe ir pārdēvēta par A*15 pakāpi.

43      Kaut arī Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkts nosaka tikai pakāpes ierēdņiem, kas 2004. gada 1. maijā ieņem vienu no Civildienesta noteikumu 35. pantā noteiktajiem amatiem, ņemot vērā, ka prasītājs šajā datumā nebija direktora amatā kādā no minētajiem amatiem un tādējādi viņš netika klasificēts A2 pakāpē, tomēr nepastāvot specifiskai normai, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta piemērošana pēc analoģijas atrisinātu problēmu, ko rada paziņojumā par vakanci minētās A2 pakāpes “izzušana”, izvairoties no tā, ka prasītājs, kas iecelts augstākā amatā, tiktu pazemināts.

44      Savukārt prasītājs noraida Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta piemērošanu pēc analoģijas. Šī norma nosaka tikai konkursa procedūru, bet Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkts, kas nosaka procedūru, kuras beigās viņš tika iecelts direktora amatā, tieši precizē, ka darbā pieņemšanas procedūra, ko tas paredz, ir atšķirīga no konkursa procedūras. Turklāt minētā XIII pielikuma 12. panta 3. punkts, ciktāl tas nosaka speciālu kārtību minētā pielikuma 2. panta 1. punktā noteiktajam pakāpju pārveides noteikumam, ir interpretējams sašaurināti. Par Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta prettiesiskumu prasītājs papildus izvirza iebildi, kas ir sīkāk aprakstīta atsevišķi.

45      Prasītājs uzskata, ka, lai noteiktu viņa klasifikāciju, atbildētājai vajadzēja piemērot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punktu, kas īpaši regulē situāciju, ka ierēdnis, kuram 2004. gada 30. aprīlī ir A3 pakāpe, ja viņš pēc šī datuma tiek iecelts direktora amatā, ir jāpaaugstina nākamajā augstākajā pakāpē.

46      Nobeigumā prasītājs apgalvo, ka viņa iecelšana amatā neizriet no Civildienesta noteikumu 45. pantā noteiktās paaugstināšanas. Tomēr viņš apstrīd atbildētājas interpretāciju par Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punktu kā piemērojamu tikai attiecībā uz amatā paaugstināšanas gadījumiem saskaņā ar minēto 45. pantu. Ja likumdevējs būtu vēlējies ierobežot šo normu, attiecinot to tikai uz šāda veida gadījumiem, tas termina “iecelts” vietā būtu lietojis terminu “paaugstināts”. Turklāt tas, ka jaunā karjeras struktūra paredz divas pakāpes direktora amatam – A*14 un A*15 – pretēji vienai pakāpei saskaņā ar iepriekšējo regulējumu – A2, nenozīmē, ka minētā pielikuma 5. panta 5. punkts attiecas tikai uz paaugstināšanu amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktu.

47      Prasītājs secina, ka, piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, atbildētāja ir pārkāpusi šī paša pielikuma 2. panta 1. punktu un 5. panta 5. punktu. Viņš piebilst, ka gadījumā, ja pastāv vairākas iespējas, kā noteikt viņa klasifikāciju, viņš atgādina atbildētājai, ka saskaņā ar pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses būtu jāizvēlas tā iespēja, kas ir vislabvēlīgākā ieinteresētajai personai.

48      Atbildētāja uzskata, ka, ja apstrīdētais amats būtu bijis publicēts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktu, prasītājs nebūtu varējis pat izvirzīt savu kandidatūru, jo viņam nebija nepieciešamā darba stāža kā ierēdnim A3 pakāpē, lai viņu paaugstinātu A2 pakāpē. Prasītājs bija tiesīgs un varēja piedalīties atlases procedūrā tikai tādēļ, ka apstrīdētais amats bija atvērts “ārējiem” kandidātiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktu. No tā izriet, ka piemērojami ir tie noteikumi, kas nosaka visu “ārējo” kandidātu iecelšanu par ierēdņiem. Tiesas sēdē atbildētāja prasītāja pieņemšanu darbā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktu pielīdzināja “otrreizējai pieņemšanai darbā” iestādē.

49      Pēc atbildētājas domām, šis pamatojums nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, jo ierēdņa statusa esamība vai neesamība atlases procedūras uzsākšanas brīdī rada būtisku atšķirību starp kandidātiem, un šī atšķirība pamato Civildienesta noteikumu normu, kas piemērojamas jaunā darbā pieņemšanai, piemērošanu attiecībā uz prasītāju.

50      Kas attiecas uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta piemērojamību, atbildētāja norāda, ka tas attiecināms tikai uz personām, kurām pirms 2004. gada 1. maija bija ierēdņa statuss. Tomēr, pēc atbildētājas domām, ja minētais 2. pants analoģiski būtu piemērojams klasifikācijai pakāpē, pieņemot jaunus darbiniekus, loģiski būtu piemērot šo normu gan pieņemšanai darbā pēc konkursu procedūrām, gan arī pēc procedūrām, kas veiktas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktu. Abas šīs procedūras, lai gan atšķirīgas pēc mērķa, nav atšķirīgas attiecībā uz karjeras struktūras maiņu, kas notikusi laikā starp paziņojuma par konkursu vai vakances publicēšanu un darbā iecelšanu.

51      Kas attiecas uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punkta piemērojamību, atbildētāja norāda, ka šī norma ir iekļauta starp minētā pielikuma normām, ar kuru palīdzību likumdevējs ir vēlējies aizsargāt to ierēdņu tiesības uz karjeru, kuriem pirms 2004. gada 1. maija jau bija ierēdņa statuss, un tā attiecas tikai uz paaugstināšanu amatā un tātad uz Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā, nevis Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktā noteikto procedūru. Pirms 2004. gada 1. maija A3 pakāpes ierēdņu tiesības uz karjeru ietvēra iespēju tikt paaugstinātiem amatā A2 pakāpē gadījumā, ja viņi tiek iecelti direktora vai galvenā konsultanta amatā. Jaunajā karjeras struktūrā direktora amatam ir piešķirta A*14 pakāpe ar iespēju tikt paaugstinātam amatā A*15 pakāpē. Atkāpjoties no šī noteikuma, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punkts paredz, ka ierēdņus, kuriem pirms 2004. gada 1. maija bija A3 pakāpe, ieceļot direktora amatā, paaugstina amatā A*15 pakāpē. No šīs normas izriet, ka, piešķirot direktora amata vietu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktu, minēto Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iecelšanai šādā amatā nepieciešams divu gadu darba stāžs A3 pakāpē. Savukārt šī pēdējā norma nav piemērojama, ja pieņemšana darbā notiek saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

 Par iespējamo atpakaļejoša spēka aizlieguma principa un tiesiskās drošības principa, tiesiskās paļāvības aizsardzības principa, kā arī iegūto tiesību un tiesību uz karjeru pārkāpumu

52      Trešā pamata ietvaros prasītājs norāda, ka apstrīdētais lēmums izraisa viņa pazemināšanu amatā. Pirms formālās apstrīdētā lēmuma pieņemšanas viņš bija A*14 pakāpes 8. līmenī, bet pēc tā – viņš tika klasificēts A*14 pakāpes 2. līmenī. Šāds rezultāts aizskar iegūtās tiesības, kas attiecas uz viņa klasifikāciju un viņa finansiālajām tiesībām, kā arī tiesībām uz karjeru.

53      Prasītājs uzsver, ka Civildienesta noteikumi pašā to tekstā, kā arī pārejas pasākumos, ko tie paredz, nostiprina iegūto tiesību principu. Pamatalgas, kā arī atalgojuma līmeņa saglabāšanu, neraugoties uz pakāpju apzīmējumu maiņu, garantē Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 1. punkts un 19. pants. Tāpat Civildienesta noteikumu 45.a pants nodrošina, ka iecelšana amatā AD funkciju grupā nemaina ne ierēdņa sasniegto pakāpi, ne līmeni, kas tam ir viņa iecelšanas amatā brīdī. Visbeidzot, Civildienesta noteikumu 46. pants iecelšanas augstākas pakāpes amatā gadījumā nodrošina iegūtās tiesības līmeņa darba stāžā.

54      Atbildētāja tāpat esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo prasītājam bija tiesības paļauties, ka lēmums par iecelšanu amatā, kas pieņemts pēc 2003. gada 7. novembrī uzsāktās darbā pieņemšanas procedūras, būs saskaņā ar paziņojumu par vakanci, tā kā nekas Civildienesta noteikumos nedod tiesības apšaubīt ierēdņa klasifikāciju, pamatojoties uz viņa iecelšanu augstāka līmeņa amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktu.

55      Prasītājs atbildētājai pārmet, ka nevienā brīdī nav ņemts vērā apstāklis, ka viņš jau bija ierēdnis gan darbā pieņemšanas procedūras uzsākšanas datumā, gan apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā. Turklāt jauno noteikumu piemērošana pēc Civildienesta noteikumu grozīšanas nevarēja aizskart prasītāja jau pirms 2004. gada 1. maija ierēdņa statusā iegūtās tiesības.

56      Atbildētāja uzskata, ka prasītājs nav ticis pazemināts pakāpē, viņa klasificēšana A*14 pakāpes 2. līmenī izriet no viņa iecelšanas direktora amatā Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktā paredzētās darbā pieņemšanas procedūras beigās.

57      Kas attiecas uz iegūto finansiālo tiesību pārkāpumu, atbildētāja atzīmē, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 1. punkts un 19. pants par tā saukto “nominālo aizsardzību” ierēdņiem, kuru situācija atbilstoši Civildienesta noteikumiem pēc Regulas Nr. 723/2004 stāšanās spēkā palikusi nemainīga, tādējādi neitralizējot izmaiņas, ko ieviesa šī regula attiecībā uz iepriekš pastāvošo situāciju, kas turpina saglabāties. Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 19. panta piemērošanas joma attiecas uz gadījumiem, kad minētās regulas stāšanās spēkā var ietekmēt ierēdņu saņemtās piemaksas. Civildienesta noteikumu 45.a pants attiecas uz sertifikācijas procedūru, kas ir drīzāk salīdzināma ar paaugstināšanas amatā procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) daļā, nevis pieņemšanu darbā.

58      Kas attiecas uz iespējamo tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, prasītājs tā arī nav pierādījis, ka administrācija viņam sniegusi tiešu, beznosacījumu un atbilstošu apstiprinājumu, ka viņš tiks klasificēts A*15 pakāpē. Atbildētāja atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesiskā paļāvība var rasties tikai no apstiprinājuma, kas ir saskaņā ar piemērojamām normām (Pirmās instances tiesas 1993. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑46/90 Devillez u.c./Parlaments, Recueil, II‑699. lpp., 38. punkts, un 2002. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑381/00 Wasmeier/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. lpp. un II‑677. lpp., 106. punkts). Pēc tās domām, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts skaidri paredz darbā pieņemto ierēdņu klasificēšanu tajā norādītajās pakāpēs pirms 2004. gada 1. maija, neļaujot sniegt novērtējumu iecēlējinstitūcijai.

59      Turklāt, paziņojums par vakanci uz noteiktu darba vietu, kaut arī tas sniedz likumības ietvarus, kas saista iecēlējinstitūciju attiecībā uz kandidātiem pieprasīto kvalifikāciju, taču tas nenosaka saistošus ietvarus attiecībā uz pieņemamā lēmuma saturu par ierēdņa, kas izraudzīts uz šī paziņojuma pamata, pieņemšanu darbā. Šis pēdējais lēmums par pieņemšanu darbā ir pakļauts tikai tā pieņemšanas brīdī spēkā esošām Civildienesta noteikumu normām.

 Par iespējamo labas pārvaldības principa un pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses pārkāpumu

60      Kas attiecas uz ceturto pamatu, prasītājs uzskata, ka atbildētāja ir pārkāpusi labas pārvaldības principu un pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, jo viņš nevienā brīdī nevarēja zināt, ka viņu pieņems darbā zemākā pakāpē nekā tajā, kas norādīta paziņojumā par vakanci un saistīta ar nodaļas vadītāja amatu, līdz 2004. gada 7. jūlijā komisāru kolēģija pieņēma lēmumu par iecelšanu direktora amatā, nesniedzot nekādu informāciju par viņa klasificēšanu, un apstrīdētais lēmums neietver īpašu juridisko pamatojumu attiecībā uz viņa klasificēšanu.

61      Prasītājs norāda, ka jautājums par viņa klasifikāciju bija tik neskaidrs, ka ĢD “Personāls un administrācija” nolēma konsultēties ar Juridisko dienestu, kas prasīja nozīmīgu laiku, lai sniegtu savu atzinumu.

62      Atbildētāja norāda, ka prasītāja arguments, ka apstrīdētais lēmums nav skaidri pamatots ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, neietekmē šī lēmuma pamatotību, bet kritizē tā pamatojumu, kas saskaņā ar pastāvīgo judikatūru varēja būt papildināts ar to, kas sniegts atbildē uz sūdzību. Turklāt ilgais laika posms starp brīdi, kad prasītājs sāka pildīt direktora amata pienākumus, un apstrīdētā lēmuma formālo pieņemšanu, kā arī konsultācijām ar Juridisko dienestu, neietver elementus, kas liktu apšaubīt apstrīdētā lēmuma likumību.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

63      Ievadā ir jāatzīst, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikums, kura mērķis ir noteikt “pārejas pasākumus” pēc Regulas Nr. 723/2004 stāšanās spēkā, neietver nevienu normu par ierēdņa iecelšanu augstākā amatā pēc 2004. gada 1. maija pēc darbā pieņemšanas procedūras, kas uzsākta pirms šī datuma saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktu.

64      Pēc pirmās izpētes šādā gadījumā nav piemērojams ne Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punkts, uz kuru atsaucas prasītājs, ne minētā pielikuma 12. panta 3. punkts, ko šajā gadījumā analoģiski piemēroja atbildētāja.

65      Šīs normas attiecas tikai uz iespēju piešķirt vakanto amata vietu iestādē ar paaugstināšanu amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļu, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punktu vai ar konkursa procedūru saskaņā ar tā paša pielikuma 12. panta 3. punktu.

66      Lai gan Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punkts vispārējā veidā atsaucas uz ierēdņa, kuram 2004. gada 30. aprīlī ir A3 pakāpe, “iecelšanu amatā” pēc šī datuma direktora amatā, tas arī precizē, ka ieinteresētā persona ir “paaugstināta amatā” ar nākamo augstāko pakāpi un ka Civildienesta noteikumu 46. panta pēdējais teikums, kas attiecas uz paaugstināšanu amatā, nav piemērojams.

67      Ir jākonstatē, ka Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktā paredzētā darbā pieņemšanas procedūra, kas tika izmantota šajā gadījumā, neattiecas ne uz paaugstināšanu amatā vārda tiešā nozīmē, ne arī, kā tas izriet no šīs normas noteikumiem, uz konkursa procedūru.

68      Tomēr prasītāja gadījums rada jautājumu par viņa klasificēšanu, kas par spīti specifisku normu trūkumam Civildienesta noteikumos nevar palikt bez atbildes no administrācijas puses. Pat ja Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punkts vai 12. panta 3. punkts kā tādi nav piemērojami, nav izslēdzams, ka vienā vai otrā no šīm normām paredzētais režīms šajā gadījumā var tikt piemērots, piemērojot vienu no tādiem Kopienas civildienesta vispārējiem tiesību principiem, kādi minēti trešajā un ceturtajā pamatā.

69      Šajā ziņā jāatceras, ka prasītājs, kuram 2004. gada 30. aprīlī bija A3 pakāpes 7. līmenis (pēc 2004. gada 1. maija, piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktu, pārdēvēts par A*14 pakāpes 7. līmeni), pēc darbā pieņemšanas procedūras, kas notika saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktu, tika iecelts direktora amatā un klasificēts A*14 pakāpes 2. līmenī, tātad tajā pašā pakāpē, kāda viņam jau bija, bet zemākā līmenī.

70      Vispirms ir jāpārbauda, vai atbilstoši principam, saskaņā ar kuru visiem ierēdņiem ir tiesības uz karjeru savā iestādē, šāda klasificēšana ir juridiski korekti pamatojama vai, kā to apgalvo prasītājs, tas bija iecēlējinstitūcijas pienākums piešķirt nākamo augstāko pakāpi, proti, A*15 pakāpi.

71      Pirmkārt, principu, ka visiem ierēdņiem ir tiesības uz karjeru savā iestādē, izvirzīja Tiesa un Pirmās instances tiesa attiecībā uz prioritāro secību, kas noteikta Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru iecēlējinstitūcijai pienākas, kad tā plāno aizpildīt vakanto amata vietu, vispirms pārbaudīt paaugstināšanas vai pārcelšanas iespējas iestādes ietvaros un pēc tam iespējas organizēt iekšējo konkursu iestādē (Tiesas 1984. gada 13. decembra spriedums apvienotajās lietās 20/83 un 21/83 Vlachos/Tiesa, Recueil, 4149. lpp., 19., 23. un 24. punkts; Pirmās instances tiesas 1998. gada 19. februāra spriedums lietā T‑3/97 Campogrande/Komisija, Recueil FP, I‑A‑89. lpp. un II‑215. lpp., 65. punkts, un 2002. gada 23. aprīļa spriedums lietā T‑372/00 Campolargo/Komisija, Recueil FP, I‑A‑49. lpp. un II‑223. lpp., 91. un 92. punkts).

72      Vienlaikus tas nenozīmē, ka princips, saskaņā ar kuru visiem ierēdņiem ir tiesības uz karjeru savā iestādē, izpaužas tikai prioritārajā secībā, kas noteikta Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punktā.

73      Otrkārt, jāuzsver, ka Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkts ir interpretēts kā tāds, kas piedāvā iespēju ierēdņiem un darbiniekiem, izņēmuma kārtā, tikt ieceltiem augstākā amatā un tādējādi piedzīvot karjeras izaugsmi. Šajā normā paredzētā darbā pieņemšanas procedūra attiecas ne tikai uz to personu pieņemšanu darbā, kuras vēl nestrādā Kopienās, bet tāpat arī uz ierēdņiem un darbiniekiem, kuri jau strādā. Kā Tiesa to nolēmusi savā 1974. gada 5. decembra spriedumā lietā 176/73 Van Belle/Padome (Recueil, 1361. lpp., 10. punkts), tas nebūtu ne taisnīgi, ne atbilstoši dienesta interesēm, ja minētā procedūra būtu piemērojama tikai attiecībā uz kandidātiem, kuri nav ierēdņi, lai gan tā aizstāj konkursu, iekšējo vai vispārējo, no kura nevar izslēgt kandidātus ierēdņus.

74      Citiem vārdiem sakot, Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktā paredzētā procedūra tāpat kā vispārējais konkurss (iepriekš minētais spriedums lietā Van Belle/Padome, 8. punkts) nav uzskatāma tikai par ārējo darbā pieņemšanu, kas ir pretēja iekšējiem konkursiem vai paaugstināšanai, ieceļot augstākas pakāpes amatā, jo tā ir atvērta vienlaikus kandidātiem ārpus Kopienu iestādēm un kandidātiem, kuriem jau ir ierēdņa vai darbinieka statuss.

75      Šajos apstākļos pretēji tam, ko apgalvo atbildētāja, aktīvi nodarbināta ierēdņa iecelšana augstākā amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktu nav uzskatāma par otrreizēju pieņemšanu darbā iestādē, pārtraucot viņa karjeru. Šajā gadījumā drīzāk jāuzskata, ka iecēlējinstitūcijas izvēlētajai procedūrai jābūt pielīdzinātai amatā paaugstināšanas procedūrai, kā Tiesa to nolēma spriedumā apvienotajās lietās Vlachos/Tiesa (minēts iepriekš, 23. punkts) par amata piešķiršanu iestādes iekšējā konkursa ceļā.

76      Tā kā ierēdņa iecelšana augstākā amatā rada viņa karjeras izaugsmi, tā nevar izpausties, pazeminot viņa pakāpi vai līmeni, kam sekas ir viņa algas samazināšana, pretējā gadījumā tiek pārkāpts princips, saskaņā ar kuru visiem ierēdņiem ir tiesības veidot karjeru savā iestādē, kā šo principu nosaka Civildienesta noteikumi.

77      No Civildienesta noteikumu 66. pantā un pārejas periodā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. pantā ietvertās tabulas par ikmēneša pamatalgu, kas noteikta katrai pakāpei un līmenim, izriet, ka katrs karjeras paaugstinājums, proti, paaugstināšana pakāpē, parasti rada pamata mēnešalgas paaugstinājumu un, ja nerada, tad vismaz saglabā algu tādā pašā līmenī kā pirms iecelšanas augstākā amatā. Šāda algas progresija vispirms atbilst Regulas Nr. 723/2004 preambulas 10. apsvērumā ietvertajam mērķim un ir pamatā Civildienesta noteikumu 46. pantam, kas paaugstināšanas amatā gadījumā paredz ierēdņa klasifikāciju augstākas pakāpes pirmajā vai pat otrajā līmenī.

78      Treškārt, vēl ir jānosaka klasificēšana, kas, ievērojot iepriekš norādīto, attiecībā uz prasītāju bija jāveic pēc tā iecelšanas direktora statusā.

79      Šajā ziņā ir jāsecina, ka atbilstoši Civildienesta noteikumu XIII.1. pielikumam (“Amatu veidi pārejas periodā”) direktora amatam var piešķirt A*14 un A*15 pakāpi. Ciktāl īpašā darbā pieņemšanas procedūra, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktā, piešķirot ierēdnim vai darbiniekam amatu, var tikt pielīdzināta paaugstināšanai amatā, kā tas izriet no šī sprieduma 75. punkta, ir jāvadās no risinājuma, ko sniedzis pats Kopienas likumdevējs Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punktā, un klasificēšanas “nākamajā augstākajā pakāpē”, šajā gadījumā atbilstoši minētā pielikuma 7. panta 5. punktam A*15 pakāpē, tā kā prasītājs pirms viņa iecelšanas direktora amatā bija nodaļas vadītājs A*14 pakāpē.

80      Šāds risinājums ir jo vairāk nepieciešams tāpēc, ka tas ir saskaņā ar administrācijas pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, kas nozīmē, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kompetentā iestāde, kad tā pieņem lēmumu par ierēdņa situāciju, ņem vērā visus elementus, kas var ietekmēt lēmumu, un, to darot, tā ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses (1994. gada 29. jūnija Tiesas spriedums lietā C‑298/93 Klinke/Tiesa, Recueil, I‑3009. lpp., 38. punkts; Pirmās instances tiesas 1990. gada 20. jūnija spriedums lietā T‑133/89 Burban/Parlaments, Recueil, II‑245. lpp., 27. punkts, un 1999. gada 1. jūnija spriedums apvienotajās lietās T‑114/98 un T‑115/98 Rodríguez Pérez u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑97. lpp. un II‑529. lpp., 32. punkts). Šajā gadījumā bez tā, ka tas nebūtu pretēji spēkā esošo noteikumu normām, prasītājam bija pamatota interese, lai viņa atalgojums netiku samazināts pēc tam, kad viņš par viņa personiskiem nopelniem ir iecelts augstākā amatā.

81      Visbeidzot, attiecībā uz prasījumiem prasības pieteikumā par prasītāja karjeras atjaunošanu jāatzīst, ka tie norāda pasākumus, kas atbildētājai būs jāpiemēro, lai nodrošinātu šī sprieduma izpildi.

82      Ņemot vērā iepriekš norādīto, jāsecina, ka iecēlējinstitūcija, piešķirot prasītājam, kas bija iecelts augstākā amatā pēc 2004. gada 1. maija pēc darbā pieņemšanas procedūras atbilstoši Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktam, kas bija uzsākta pirms minētā datuma, zemāku pakāpi un līmeni par to, kāds viņam bija pirms iecelšanas amatā, ir pārkāpusi principu, saskaņā ar kuru visiem ierēdņiem ir tiesības veidot karjeru savā iestādē.

83      Līdz ar to, nepārbaudot citus izvirzītos argumentus, kuri pamato pirmo, trešo un ceturto pamatu, ne arī otro pamatu un iebildi par prettiesiskumu, kas izvirzīta saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu, apstrīdētais lēmums ir atceļams.

 Par tiesāšanās izdevumiem

84      Kā Pirmās instances tiesa ir nolēmusi 2006. gada 26. aprīļa spriedumā lietā F‑16/05 Falcione/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑3. lpp. un II‑A‑1‑7. lpp., 77.–86. punkts), kamēr Eiropas Savienības Civildienesta tiesas Reglaments un īpaši normas par tiesāšanās izdevumiem nav stājušās spēkā, saskaņā ar 2004. gada 2. novembra Padomes Lēmuma 2004/752/EK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Savienības Civildienesta tiesu (OV L 333, 7. lpp.), 3. panta 4. punktu Eiropas Savienības Civildienesta tiesa mutatis mutandis piemēro Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas Reglamentu.

85      Saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā atbildētājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

86      Turklāt saskaņā ar tā paša reglamenta 87. panta 4. punkta pirmo daļu dalībvalstīm un iestādēm, kas iestājušās lietā, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašām. Attiecīgi Padome, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

CIVILDIENESTA TIESA (otrā palāta)

nospriež:

1)      Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 18. maija lēmums tiktāl, ciktāl tas klasificē da Silvu direktora amatā A*14 pakāpes 2. līmenī, ir atceļams;

2)      Eiropas Kopienu Komisija sedz da Silvas, kā arī savus tiesāšanās izdevumus;

3)      Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Van Raepenbusch

Boruta

Kanninen

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 28. jūnijā.

Sekretārs

 

      Priekšsēdētājs

W. Hakenberg

 

      S. Van Raepenbusch

Šā lēmuma, kā arī tajā minēto un Krājumā vēl nepublicēto Kopienu tiesu lēmumu teksti ir pieejami Tiesas tīmekļa vietnē: www.curia.europa.eu


* Tiesvedības valoda – franču.