Language of document : ECLI:EU:F:2014:175

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2014. gada 25. jūnijā

Lieta F‑47/08 DEP

Willy Buschak

pret

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound)

Civildienests – Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana – Pieņemamība – Prasības juridiskā pamatotība – Reglamenta 92. pants – Prasības interpretācija – Nokavējums – Izdevumi par tulkošanu

Priekšmets      Pieteikums par atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu atbilstoši Reglamenta 92. pantam, saskaņā ar kuru Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound vai turpmāk tekstā – “Fonds”) ir iesniedzis Civildienesta tiesā šo prasību noteikt tiesāšanās izdevumus pēc rīkojuma lietā Buschak/FEACVT (F‑47/08, EU:F:2010:20)

Nolēmums      Tiesāšanās izdevumu, kas W. Buschak jāatmaksā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondam kā atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi lietā F‑47/08 Buschak/FEACVT, kopējais apmērs ir EUR 9250.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Pieteikums par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu – Iesniegšanas termiņš – Pienākums pieteikumu par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu iesniegt saprātīgā termiņā

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Ar pirmstiesas procedūras posmu saistīti izdevumi – Izslēgšana

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

3.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Kopējā stundu skaita, kas objektīvi nepieciešams tiesvedībai, novērtējums

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

4.      Tiesvedība – Valodu lietojums – Tiesvedības valodas izvēle

(Vispārējās tiesas Reglamenta 35. pants)

1.      Pieteikums par tiesāšanās izdevumu noteikšanu jāiesniedz saprātīgā termiņā, pēc kura lietas dalībnieks, kuram ir piespriests tos segt, var pamatoti uzskatīt, ka lietas dalībnieks, kura izdevumi ir jāatlīdzina, ir atteicies no savām tiesībām. Turklāt termiņa saprātīgais raksturs jāvērtē, ievērojot visus apstākļus katrā lietā un it īpaši strīda iznākuma nozīmi ieinteresētajai personai, lietas sarežģītību un klātesošo lietas dalībnieku rīcību.

(skat. 18. punktu)

Atsauces

Tiesa: rīkojums Dietz/Komisija, 126/76 DEP, EU:C:1979:158, 1. punkts; sprieduma pārskatīšana, Arango Jaramillo u.c./EIB, C‑334/12 RX‑II, EU:C:2013:134, 28. un 33. punkts.

Pirmās instances tiesa: rīkojums Air France/Komisija, T‑2/93 DEP, EU:T:1995:45, 10. un nākamie punkti.

2.      Honorārs, kas darbiniekam jāmaksā par advokāta sniegtiem pakalpojumiem pirmstiesas procedūras posmā, nav atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi.

Par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem netiek uzskatīti arī honorāri, kas administrācijai jāmaksā savam advokātam par pakalpojumiem pirms prasības celšanas. Faktiski tāpat kā honorāri, kas darbiniekam jāmaksā savam advokātam par pakalpojumiem pirmstiesas procedūras posmā, arī šie honorāri nav uzskatāmi par izdevumiem, kas ir saistīti ar tiesvedību Civildienesta tiesā, kas vienīgie ir atlīdzināmi saskaņā ar minētās tiesas Reglamenta 91. panta b) punktu. Ir būtiski, lai katrs lietas dalībnieks varētu pamatot savu prasību apstākļos, kas visa procesa laikā nerada tam acīmredzami nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar pretējo lietas dalībnieku. Tā notiktu, ja darbiniekam tā prasības noraidīšanas gadījumā būtu jārēķinās ar tā advokāta honorāra apmaksu, kura pakalpojumus izmantojusi administrācija pirmstiesas posmā, savukārt viņa prasības apmierināšanas gadījumā viņš nevarētu atgūt honorārus, ko viņš samaksājis par pakalpojumiem šajā pašā posmā. Turklāt iespējamība, ka attiecīgā gadījumā būs lielā apmērā jāsedz tiesāšanās izdevumi, kas ir saistīti ar pirmstiesas procedūras posmu, varētu kavēt pieejamību tiesai un tādējādi radikāli ietekmēt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

(skat. 33. un 34. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: rīkojums Altmann u.c./Komisija, T‑177/94 DEP, T‑377/94 DEP un T‑99/95 DEP, EU:T:1998:139, 18. punkts; spriedums Nardone/Komisija, T‑57/99, EU:T:2008:555, 139. punkts.

3.      Tiesai nav saistošs aprēķins, ko iesniedz lietas dalībnieks, kurš vēlas atgūt savus tiesāšanās izdevumus, bet tai ir jāņem vērā vienīgi kopējais darba stundu skaits, kas var būt objektīvi nepieciešamas saistībā ar tiesvedību. Tomēr formulējums “iepazīšanās ar norādēm un projektu sagatavošana”, kas vairākkārt ir minēts konsultāciju sniegšanas precizējumā, attiecībā uz periodu pēc prasības celšanas ir tikai vispārīgs formulējums, kas liek Civildienesta tiesai stingri novērtēt šo pakalpojumu objektīvi nepieciešamo raksturu. Tāpat ir ar norādēm pieteikumā par tiesāšanās izdevumu [apmēra] noteikšanu, atbilstoši kurām konsultācijas mērķis bija “sagatavot nepieciešamos apsvērumus” un “sniegt vispārīgas konsultācijas”.

Turklāt, ja kāda lietas dalībnieka konsultants tam jau ir palīdzējis procedūru vai darbību laikā pirms attiecīgā strīda izskatīšanas tiesā, ir jāņem vērā tas, ka šis konsultants pārzina strīda atbilstošos apstākļus, un tam būtu jāatvieglo viņa darbs un jāsamazina vajadzīgais laiks, lai sagatavotos tiesvedībai.

(skat. 38., 40. un 42. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: rīkojumi Le Levant 015 u.c./Komisija, T‑34/02 DEP, EU:T:2010:559, 43. punkts, un Marcuccio/Komisija, T‑126/11 P, EU:T:2014:171, 38. punkts.

Civildienesta tiesa: rīkojumi Schönberger/Parlaments, F‑7/08 DEP, EU:F:2010:32, 29. punkts, un Missir Mamachi di Lusignano/Komisija, F‑50/09 DEP, EU:F:2012:147, 21. punkts.

4.      Saskaņā ar LESD 257. panta sesto daļu, Tiesas statūtu 64. pantu un minēto statūtu I pielikuma 7. panta 2. punktu Civildienesta tiesai piemēro Eiropas Savienības Vispārējās tiesas Reglamenta noteikumus par valodu lietojumu. No šī reglamenta 35. panta 1.–3. punkta izriet, ka prasītājam ir tiesības izvēlēties tiesvedības valodu. Šo noteikumu mērķis it īpaši ir aizsargāt tā lietas dalībnieka, kas vēlas apstrīdēt Savienības iestāžu pieņemta administratīva akta tiesiskumu, stāvokli, neatkarīgi no tā, kāda ir attiecīgās iestādes šajā nolūkā izmantotā valoda.

Turklāt LESD 20. panta 2. punkta d) apakšpunkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 4. punkts ikvienai personai atzīst tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Savienības iestādēs, organizācijās un struktūrās jebkurā no Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā. Kaut arī šie noteikumi neregulē valodu lietojumu minētajās iestādēs, organizācijās un struktūrās un to lietojums darba attiecībās Eiropas civildienestā nav acīmredzams, ir jāsecina, ka persona, kas vairs nav kādas iestādes darbinieks brīdī, kad tā ceļ pamatprasību, ar šo prasību rada ārēju strīdu pret minēto iestādi. Tātad tai bija iespēja izvēlēties tiesvedības valodu Civildienesta tiesā neatkarīgi no darba valodas vai valodām tās agrākajā iestādē, un šai pēdējai bija jāpieskaņojas šai izvēlei, neliekot tai beigās segt šos izdevumus.

(skat. 44., 46. un 48. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: rīkojums Chemicals/Komisija, T‑11/95 BP, EU:T:1996:91, 9. punkts.

Civildienesta tiesa: rīkojums BI/Cedefop, F‑31/11, EU:F:2012:28, 18. punkts.