Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 23. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – FN u.c.
(Lieta C-546/18)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāji: FN, GM, Adler Real Estate AG, HL, Petrus Advisers LLP
Atbildētāja: Übernahmekommission
Prejudiciālie jautājumi
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem 1 4. un 17. pantam – lasot tos Savienības tiesību efektivitātes principa gaismā – ir pretrunā interpretācija, saskaņā ar ko Direktīvas 2004/25/EK 4. pantā minētās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam, kurā ir ticis konstatēts personas izdarīts tādu valsts tiesību normu pārkāpums, kas ir tikušas pieņemtas, transponējot Direktīvu 2004/25/EK, šīs uzraudzības iestādes pēc tam īstenotā administratīvā soda piemērošanas procedūrā pret to pašu personu netiek atzīts saistošs spēks, un tāpēc šī persona no jauna var izmantot visus faktiskos un juridiskos iebildumus un pierādījumus, lai apstrīdētu jau galīgajā lēmumā konstatēto tiesību pārkāpumu?
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem 4. un 17. pantam – lasot tos Savienības tiesību efektivitātes principa gaismā – ir pretrunā interpretācija, saskaņā ar ko Direktīvas 2004/25/EK 4. pantā minētās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam, kurā ir ticis konstatēts juridiskas personas izdarīts tādu valsts tiesību normu pārkāpums, kas ir tikušas pieņemtas, transponējot Direktīvu 2004/25/EK, šīs uzraudzības iestādes pēc tam īstenotā administratīvā soda piemērošanas procedūrā pret to šīs juridiskās personas struktūru, kura ir apveltīta ar pārstāvības pilnvarām, netiek atzīts saistošs spēks, un tāpēc šī persona (šī struktūra) var izmantot visus faktiskos un juridiskos iebildumus un pierādījumus, lai apstrīdētu jau galīgajā lēmumā konstatēto tiesību pārkāpumu?
Ja uz 1. jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:
Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam ir pretrunā valsts prakse, saskaņā ar ko Direktīvas 2004/25/EK 4. pantā minētās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam, kurā ir ticis konstatēts personas izdarīts tādu valsts tiesību normu pārkāpums, kas ir tikušas pieņemtas, transponējot Direktīvu 2004/25/EK, šīs uzraudzības iestādes pēc tam īstenotā administratīvā soda piemērošanas procedūrā pret to pašu personu tiek atzīts saistošs spēks, kas nozīmē, ka šai personai ir liegts apstrīdēt jau ar galīgo lēmumu konstatēto tiesību pārkāpumu no juridiskā un faktiskā viedokļa?
Ja uz 2. jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:
Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam ir pretrunā valsts prakse, saskaņā ar ko Direktīvas 2004/25/EK 4. pantā minētās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam, kurā ir ticis konstatēts juridiskas personas izdarīts tādu valsts tiesību normu pārkāpums, kas ir tikušas pieņemtas, transponējot Direktīvu 2004/25/EK, šīs uzraudzības iestādes pēc tam īstenotā administratīvā soda piemērošanas procedūrā pret to šīs juridiskās personas struktūru, kura ir apveltīta ar pārstāvības pilnvarām, tiek atzīts saistošs spēks, kas nozīmē, ka šai personai (struktūrai) ir liegts apstrīdēt jau ar galīgo lēmumu konstatēto tiesību pārkāpumu no juridiskā un faktiskā viedokļa?
____________
1 OV 2004, L 142, 12. lpp.