ĢENERĀLADVOKĀTA MANUELA KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [MANUEL CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA] SECINĀJUMI,
sniegti 2019. gada 17. janvārī (1)
Lieta C‑690/17
ÖKO‑Test Verlag GmbH
pret
Dr. Rudolf Liebe Nachf. GmbH & Co. KG
(Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Prejudiciālais jautājums – Eiropas Savienības preču zīme – Tiesības, ko piešķir preču zīme – Tiesības iebilst pret trešās personas veiktu identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošanu – Neatļauta preču zīmes kā kvalitātes testa marķējuma izvietošana uz preces
1. Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz preču zīmes (“ÖKO‑TEST”), ko veido kvalitātes zīme (2) un kas ir reģistrēta, lai apzīmētu vairākus pakalpojumus, īpašnieka tiesībām aizliegt tās izmantošanu trešajai personai, kas bez šī īpašnieka piekrišanas to izmantoja uz zobu pastas (Aminomed) iepakojuma.
2. Vai šādā gadījumā, kurā šķietami nav konstatējams identiskums vai līdzība starp zobu kopšanas precēm un pakalpojumiem, kurus sniedz kvalitātes zīmes īpašnieks, ir kāda jēga celt prasību par preču zīmju tiesību pārkāpumu? Īsumā tieši par šo jautājumu iesniedzējtiesai ir šaubas, tai cenšoties atrisināt grūtības saistībā ar to, ka preču zīmes “ÖKO‑TEST” īpašnieks pret personu, kas bez tā piekrišanas izmanto šo zīmi, nevar celt nedz prasību, kas būtu balstīta uz līgumattiecībām, nedz kādu citu prasību, kas būtu balstīta uz Vācijas tiesību normām par negodīgu konkurenci.
I. Atbilstošās tiesību normas
A. Savienības tiesības
3. Preču zīmju aizsardzības tiesisko regulējumu veido gan valsts tiesību saskaņošanas instrumenti (it īpaši Direktīva 2008/95/EK) (3), gan normas, kas reglamentē Savienības preču zīmi (Regula Nr. 207/2009) (4) un kas ir saistošas uzņēmumiem, kuri izvēlas šo rūpnieciskā īpašuma veidu.
1. Direktīva 2008/95
4. Šīs direktīvas 5. panta 1.–3. punktā ir noteikts:
“1. Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā:
a) jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme;
b) jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību [sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja], kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi.
2. Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šīs zīmes nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.
3. Saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu cita starpā var aizliegt šādas darbības:
a) apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;
b) preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem, izmantojot šo apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu nosaukumu;
[..].”
2. Regula 2017/1001
5. Šīs regulas 9. panta 1.–3. punktā (5) ir noteikts:
“1. ES preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības.
2. Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešajām personām bez viņa piekrišanas izmantot komercdarbībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem jebkādu apzīmējumu, ja:
a) apzīmējums ir identisks ar ES preču zīmi un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta ES preču zīme;
b) apzīmējums ir identisks vai līdzīgs ES preču zīmei un tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta ES preču zīme, ja pastāv iespēja, ka sabiedrība šīs preču zīmes var sajaukt; sajaukšanas iespēja ietver asociācijas iespēju ar preču zīmi;
c) apzīmējums ir identisks vai līdzīgs ES preču zīmei, neatkarīgi no tā, vai tas tiek lietots saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski, līdzīgi, vai nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta ES preču zīme, ja šai ES preču zīmei ir reputācija Savienībā un ja ar minētā apzīmējuma lietošanu bez pamatota iemesla tiek netaisnīgi gūts labums no ES preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tiek tai kaitēts.
3. Atbilstīgi 2. punktam jo īpaši var aizliegt:
a) piestiprināt apzīmējumu precēm vai minēto preču iepakojumam;
b) piedāvāt preces, laist tās tirgū vai uzglabāt tās minētajos nolūkos ar šo apzīmējumu, vai piedāvāt vai sniegt ar to pakalpojumus;
[..].”
B. Vācijas tiesības. Gesetz über den Schutz von Marken und sonstigen Kennzeichen (6)
6. Šī likuma 14. panta 2. punkta 3. apakšpunktā Vācijas Federatīvā Republika ir izmantojusi iespēju, kas paredzēta Direktīvas 2008/95 5. panta 2. punktā attiecībā uz preču zīmēm ar reputāciju.
II. Tiesvedības rašanās fakti un prejudiciālie jautājumi
7. Öko‑Test Verlag GmbH izdod visā Vācijas valstī iznākošo žurnālu “ÖKO‑TEST”. Līdz ar vispārīgu patērētājiem paredzētu informāciju tajā tiek publicēta neatkarīgu laboratoriju veikta preču un pakalpojumu analīze. Pārbaudes un analīze tiek veiktas, nezinot attiecīgos ražotājus.
8. Öko‑Test Verlag pieder šādas valsts un Savienības grafiskas preču zīmes, kas attiecīgi kopš 2012. gada 23. aprīļa ir reģistrētas Deutsches Patent‑ und Markenamt (Vācijas Patentu un preču zīmju birojs) un kopš 2012. gada 31. augusta – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) (7):
9. Preču zīmes aptvertie pakalpojumi (8), kuriem ir lielākā nozīme šajā lietā, ir ietverti 35. klasē (informācijas un padomu sniegšana patērētājiem saistībā ar preču un pakalpojumu izvēli, izmantojot testu un pārbaužu rezultātus; sabiedriskās domas pētījumu un aptauju veikšana un novērtēšana) un 42. klasē (zinātnisku preču testu un pakalpojumu pārbaužu veikšana un novērtēšana; kvalitātes pārbaužu veikšana un novērtēšana; tehnisku testu un pārbaužu veikšana un novērtēšana).
10. Öko‑Test Verlag sevi finansē galvenokārt ar ienākumiem no sava žurnāla izplatīšanas un preču zīmes izmantošanas licences līgumiem, kuri tiek slēgti ar preču ražotājiem pēc analīzes veikšanas. Licenciāti saņem datni ar zīmes “ÖKO‑TEST” attēlu un to izmanto savām precēm, zīmē esošajā baltajā laukumā ierakstot testu rezultātus un norādot avotu (9).
11. Licences līgums beidzas, ja laika ziņā jaunāka analīze (ar jauniem parametriem) maina iepriekš veikta licenciāta preču testa rezultātus, pat tad, ja šīm precēm nav veikts atkārtots tests (10), vai arī ja tiek mainīts šo preču raksturs vai īpašības.
12. Uzņēmums Dr. Rudolf Liebe Nachf. GmbH & Co.KG (11) ražo zobu pastas, tostarp Aminomed. Öko‑Test Verlag veica analīzi vairākām zobu pastām, ieskaitot Aminomed Fluorid‑Kamillen‑Zahncreme (Aminomed zobu pasta ar fluoru un kumelīšu ekstraktu), un publicēja testa rezultātus Jahrbuch Kosmetik 2005 (2005. gada Kosmētikas gadagrāmatā), piešķirot tai vērtējumu “ļoti labi” (“sehr gut”).
13. 2005. gada augustā abi uzņēmumi noslēdza licences līgumu par zīmes “ÖKO‑TEST” (kas vēl nebija reģistrēta kā preču zīme) izmantošanu, saskaņā ar kuru Dr. Liebe sāka izmantot šo zīmi savu preču reklāmā.
14. 2014. gada oktobrī Öko‑Test Verlag uzzināja, ka Aminomed tiek tirgots attēlā parādītajā veidā:
Iepakojums, salīdzinot ar sākotnējo iepakojumu, bija mainīts.
15. Öko‑Test Verlag iesniedza prasību Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa, Vācija) par preču zīmes tiesību pārkāpumu. Tā apgalvoja, ka Dr. Liebe saskaņā ar licences līgumu nebija tiesīga izmantot zīmi “ÖKO‑TEST”, jo: a) tā nebija līguma priekšmets; b) 2008. gadā bija publicēta laika ziņā jaunāka zobu pastu analīze ar jauniem parametriem un tādējādi tāpēc vien Dr. Liebe nebija tiesību izmantot šo zīmi, un c) Dr. Liebe prece ar minēto zīmi neatbilda patiesībā testētajai saskaņā ar licences līgumu, jo bija mainīti vismaz nosaukums, apraksts un iepakojums.
16. Dr. Liebe iebilda pret prasību, norādot, ka licences līgums bija spēkā un ka tai bija tiesības izmantot zīmi “ÖKO‑TEST”. Turklāt tā apgalvoja, ka kopš valsts un Savienības preču zīmju reģistrācijas nebija tās izmantojusi.
17. Landgericht (apgabaltiesa) uzskatīja, ka Dr. Liebe izmantoja aplūkojamo preču zīmi saistībā ar pakalpojumu “informācijas un padomu sniegšana patērētājiem” un ka tā vairs nevarēja atsaukties uz licences līgumu. Tā kā Dr. Liebe neesot sniegusi konkrētus datus par ražošanas pārtraukšanu, minētā tiesa izdarīja pieņēmumu, ka pēc preču zīmes reģistrācijas tā turpināja tirgot zobu pastu ar šo zīmi. Līdz ar to minētā tiesa piesprieda Dr. Liebe izbeigt izmantot zīmi “ÖKO‑TEST” Aminomed tirdzniecībā, kā arī izņemt to no tirgus.
18. Dr. Liebe pārsūdzēja šo spriedumu Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā), kas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu: a) uzskata tāpat kā pirmās instances tiesa, ka licences līgums bija izbeidzies jau kādu laiku, un b) tādējādi atzīst, ka Dr. Liebe izmantoja preču zīmi komercdarbībā bez tās īpašnieka piekrišanas.
19. Iesniedzējtiesa uzskata:
– ja tiktu atzīts, ka strīdus preču zīme ir tikusi izmantota precei (zobu pastai), būtu jānoraida Öko‑Test Verlag prasījumi, kas balstīti uz Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, jo neviena no divām preču zīmes “ÖKO‑TEST” reģistrācijām neattiecas uz zobu pastu vai “līdzīgām precēm”.
– Öko‑Test Verlag varētu atsaukties uz savām preču zīmes īpašnieka tiesībām, kas paredzētas šajā pantā, tikai tad, ja kvalitātes zīmes izmantošana uz preces būtu pielīdzināma šīs zīmes izmantošanai kādam no pakalpojumiem, kurus aizsargā minētā preču zīme, piemēram, “informācijas un padomu sniegšanai patērētājiem saistībā ar preču un pakalpojumu izvēli”.
20. Iesniedzējtiesa norāda arī, ka to starpā pastāvošo atšķirību dēļ kvalitātes zīmes nav pielīdzināmas kvalitātes apliecinājumiem, kā arī nav derīgas reģistrācijai sertifikācijas zīmju statusā (12). Tomēr tā atzīmē, ka, tāpat kā lietā Gözze (13), patērētāji kvalitātes zīmi uztver līdzīgā veidā kā kvalitātes apliecinājumu. Tās izvietošana uz preces garantē zināmu kvalitāti, kas ir tikusi pārbaudīta, bet ne to, ka tā ir ražota preču zīmes, ko veido minētā kvalitātes zīme, īpašnieka uzraudzībā. Tādējādi sabiedrība preču zīmi “ÖKO‑TEST” neidentificē ar testēto preču ražotājiem, jo apzinās tās neatkarību attiecībā pret šiem ražotājiem un šim faktam piešķir īpašu nozīmīgumu.
21. Ja tiktu atzīts, ka kvalitātes zīmes izvietošana nozīmē izmantošanu reģistrētam pakalpojumam, Dr. Liebe būtu pārkāpusi preču zīmi (14) gan attiecībā uz tās izcelsmes funkciju, gan kvalitātes funkciju. Turpretim gadījumam, ja atbilde uz pirmo prejudiciālo jautājumu būtu noliedzoša, iesniedzējtiesa uzdod otru jautājumu, šoreiz par šaubām attiecībā uz Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Direktīvas 2008/95 5. panta 2. punktu.
22. Proti, preču zīmei “ÖKO‑TEST” Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā ir reputācija, bet to atpazīst nevis kā rūpnieciska īpašuma apzīmējumu, bet gan kā kvalitātes zīmi. Tādējādi sprieduma Gözze gaismā būtu grūti konstatēt, ka Dr. Liebe to izmantoja zobu pastas precei, nevis Öko‑Test Verlag sniegtajam pakalpojumam. Tādējādi minētā tiesa vēlas noskaidrot, vai runa ir par individuālu preču zīmi ar reputāciju, ja tās reputācija ir izskaidrojama ar kvalitātes zīmes raksturu.
23. Iesniedzējtiesa šajā ziņā piebilst, ka judikatūra attiecībā uz preču zīmēm ar reputāciju (15) nesniedz pietiekamus skaidrojumus par to, vai zobu pastas, uz kuras izvietota šāda zīme, tirdzniecība ir uzskatāma par [preču zīmes] pārkāpumu, it īpaši, ja šī zīme tiek izmantota bez preču zīmes rakstura. Noslēgumā tā norāda, ka citas preču zīmes reputācijas ekspluatācija vai tēla pārnešana, ko aizliedz minētie noteikumi, tāpat notiek, ja trešā persona neizmanto individuālo preču zīmi, lai garantētu sava uzņēmuma preču izcelsmes identitāti.
24. Šajos apstākļos Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā) Tiesai uzdod šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai ir konstatējama prettiesiska individuālas preču zīmes izmantošana [..] Regulas [2017/1001] 9. panta [2.] punkta b) apakšpunkta vai Direktīvas 2008/95 5. panta 1. punkta otrā teikuma a) apakšpunkta izpratnē, ja
– individuālā preču zīme ir piestiprināta precei, attiecībā uz kuru individuālā preču zīme nav reģistrēta;
– trešās personas, tai veicot komercdarbību, veikta individuālās preču zīmes piestiprināšana tiek uztverta kā t.s. “kvalitātes zīme”, proti, tādējādi, ka preci ir ražojusi un laidusi tirgū trešā persona, kura nav preču zīmes īpašnieka kontrolē, taču preču zīmes īpašnieks ir pārbaudījis konkrētas šīs preces īpašības un, pamatojoties uz minēto, ir novērtējis preci ar konkrētu “kvalitātes zīmē” norādītu rezultātu, un
– individuālā preču zīme tostarp ir reģistrēta attiecībā uz “informācijas un padomu sniegšanu patērētājiem saistībā ar preču un pakalpojumu izvēli, it īpaši izmantojot testu un pārbaužu rezultātus, kā arī kvalitātes novērtējumus”?
2) Ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbild noliedzoši:
Vai ir konstatējama prettiesiska izmantošana Regulas [2017/1001] 9. panta [2.] punkta c) apakšpunkta un Direktīvas 2008/95 5. panta 2. punkta izpratnē, ja
– individuālā preču zīmei ir pazīstama tikai “kvalitātes zīme” (aprakstīta pirmajā jautājumā) un
– trešā persona individuālo preču zīmi izmanto kā “kvalitātes zīmi”?”
III. Tiesvedība Tiesā
25. Iesniedzējtiesas nolēmums Tiesā tika iesniegts 2017. gada 8. decembrī. Rakstveida apsvērumus ir sniegušas Öko‑Test Verlag, Vācijas valdība un Eiropas Komisija, kas piedalījās 2018. gada 7. novembra tiesas sēdē, kurā piedalījās arī Dr. Liebe.
IV. Juridiskā analīze
A. Ievada apsvērumi
26. Lai gan iesniedzējtiesa vaicā par Regulas 2017/1001 9. panta un Direktīvas 2008/95 5. panta piemērojamību, tā uzsver, ka prasība, uz kuru attiecas konkrētā lieta, ir saistīta ar Savienības preču zīmi un vienīgi pakārtoti uz valsts preču zīmi (16). Tādēļ un lai atvieglotu lasīšanu, mana analīze prioritāri būs vērsta uz Regulas 2017/1001 noteikumiem par Savienības preču zīmēm, kaut gan šīs analīzes rezultāti ir piemērojami mutatis mutandis analogajiem Direktīvas 2008/95 noteikumiem (17).
27. Kā jau esmu norādījis, iesniedzējtiesa nav uzskatījusi, ka tiesiskā aizsardzība, uz kuru pretendē Öko‑Test Verlag, varētu tikt nodrošināta līgumiskā ceļā (tā apgalvo, ka licences līgums abām pusēm jau kādu laiku nebija saistošs) (18) vai atbilstoši prasībai saistībā ar negodīgu konkurenci, jo pēdējā minētajā gadījumā būtu nepieciešams, lai prasītāja un atbildētāja uzņēmumi savā starpā konkurētu, kas šajā lietā nav konstatējams (19).
28. Lai gan man nav nekādu iebildumu saistībā ar šķērsli celt prasību, pamatojoties uz Vācijas tiesībām negodīgas konkurences jomā, tomēr, manuprāt, varētu tikt izpētīta iespēja celt prasību, kas būtu balstītā uz līgumattiecībām, ņemot vērā dažus Tiesas spriedumus, saskaņā ar kuriem:
– lai noskaidrotu, vai “Briseles I regulas” (20) 5. panta 1. un 3. punkta izpratnē prasība attiecas uz “līgumiem”, nevis uz “neatļautu darbību”, ir jānoskaidro, vai ar pārmesto rīcību tiek pārkāptas līgumiskās saistības, kādas tās ir noteiktas, ņemot vērā līguma priekšmetu (21);
– lai izšķirtu prasību par kaitējuma atlīdzību saistībā ar Savienības iestāžu ārpuslīgumisko atbildību, ir jāpārbauda, vai pušu starpā pastāv reāls līgumisks konteksts, kas saistīts ar strīda priekšmetu, arī tad, ja ir izbeigušās līgumattiecības, kuru detalizēta izvērtēšana ir nepieciešama, lai izskatītu minēto prasību (22).
29. Ir skaidrs, ka šīs lietas juridiskais konteksts atšķiras no konteksta, kādā ir pasludināti 21. un 22. zemsvītras piezīmē minētie spriedumi. Tomēr tajos izmantotā metodoloģiskā pieeja varētu būt noderīga pēc analoģijas arī šajā lietā. Lai gan no iesniedzējtiesas nolēmuma šķietami varētu tikt secināts pretējais, tiesas sēdē pamatlietas dalībnieki apstiprināja, ka līgumattiecību ietvaros tika piešķirtas tiesības lietot logotipu (23). Ja, kā izriet no pamatlietas, Dr. Liebe turpināja izmantot šo zīmi, tā pārkāpa līgumiskās saistības (iespējams, netiešā veidā) pārtraukt zīmes izvietošanu uz tās zobu pastas iepakojuma, kad beigušās no minētā līguma izrietošas attiecības.
30. Iesniedzējtiesa tādējādi, ja tā to uzskatītu par lietderīgu, varētu izmantot minēto pieeju, lai pamatotu Öko‑Test Verlag iespēju celt prasību, kas būtu balstīta uz līgumattiecībām. Tomēr es vēlos šeit vienīgi minēt šo iespējamību, apzinoties, ka šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvaros ir jāsniedz atbilde uz formulētajiem jautājumiem, nevis jāsniedz alternatīvi risinājumi, kas, galu galā, attiecas uz valsts tiesībām.
B. Pirmais prejudiciālais jautājums: par prettiesisku izmantošanu
1. Lietas dalībnieku apsvērumu kopsavilkums
31. Öko‑Test Verlag uzskata, ka tās zīme tiek izmantota kā preču zīme nevis zobu pastai, bet gan pakalpojumam (ko tā pati sniedz), un ierosina atbildēt apstiprinoši uz šo jautājumu. Tā norāda, ka kvalitātes zīme nelīdzinās kvalitātes apliecinājumam, jo pirmā informē par to, ka attiecībā uz preci ir izpildīti noteikti kvalitātes standarti, savukārt kvalitātes apliecinājums patērētājam, viņam to ieraugot, ļauj tikai atpazīt kādu preces īpašību. Tāpat kā iesniedzējtiesa un Vācijas valdība tā noliedz jebkādu līdzību ar garantijas un sertifikācijas zīmēm (24).
32. Öko‑Test Verlag uzskata, ka konkrētā sabiedrības daļa zīmes “ÖKO‑TEST” izmantošanu uz zobu pastas uztvers kā izmantošanu ar šīs zīmes īpašnieka piekrišanu, kas norāda uz to, ka: a) šī prece Öko‑Test Verlag veiktajos testos ir saņēmusi ļoti labu vērtējumu un b) minētā kvalifikācija atbilst tās publikācijas saturam un tās neitrālajiem, objektīvajiem un uz ekspertīzi balstītiem standartiem. Tādējādi Dr. Liebe īstenotā zīmes “ÖKO‑TEST” izmantošana ietekmējot preču zīmes izcelsmes funkciju, kā arī citas Tiesas atzītās funkcijas (25).
33. Vācijas valdība uzskata, ka saistībā ar pirmo jautājumu ir aplūkojams nevis Direktīvas 2008/95 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais divkāršais identiskums, bet gan šī paša punkta b) apakšpunktā paredzētā sajaukšanas iespēja, jo pastāv noteiktas atšķirības starp oriģinālo zīmi “ÖKO‑TEST” un uz zobu pastas izvietoto zīmi (it īpaši, testu rezultāti un atsauce uz publikāciju). Tā rosina uz šo jautājumu atbildēt apstiprinoši, pamatojoties uz to, ka preču zīme, kas reģistrēta pakalpojumam, var tikt izmantota precei, ja sabiedrība apzinās pakalpojuma autonomiju un ja šis pakalpojums ir saistīts ar preci.
34. Vācijas valdība uzskata, ka noteicošais faktors ir uztvere no sabiedrības viedokļa, kas ir pieradusi, ka ar ražotājiem nesaistītas organizācijas veic ikdienā lietojamo preču novērtēšanu, pēc tam par to informējot patērētājus. Patērētāji bez grūtībām varētu secināt, ka Öko‑Test Verlag ir izvērtējis zobu pastu, piešķirot tai ļoti labu atzīmi. Turklāt šo preču noformējums, kurā izmantotas dažādas preču zīmes vai apzīmējumi, ir ierasts uzņēmumu praksē, kā, piemēram, tas notiek ar kvalitātes apliecinājumiem vai sertifikācijas zīmēm (bioloģiskā lauksaimniecība, ES energoefektivitāte, godīga tirdzniecība) un ar to ražotāju preču zīmju izvietošanu, kuros ir ietverta norāde uz gala ražojuma sastāvdaļu kvalitāti (piemēram, “Intel Inside” datoru procesoriem).
35. Savukārt Komisija uzskata, ka patiesībā jautājums attiecas uz a) apakšpunktu, nevis uz b) apakšpunktu gan Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punktā, gan Direktīvas 2008/95 5. panta 1. punktā. Tā piekrīt, ka preču zīmes “ÖKO‑TEST” izmantošana zobu pastas noformējumā noteikti veido atsauci uz tiem pašiem pakalpojumiem, ko sniedz tās īpašnieks (Öko‑Test Verlag), bet uzskata, ka šī atsauce ir raksturīga zobu pastas reklāmai, kas nenozīmē, ka Dr. Liebe reklamē tos pašus pakalpojumus, ko sniedz Öko‑Test Verlag.
36. Komisija uzsver zobu pastas ražotāja iecerēto reklāmas iedarbību, tam izmantojot zīmi “ÖKO‑TEST”: sabiedrība atpazīst minētās zīmes īpašnieka sniegto pakalpojumu, un šis īpašnieks ir vienīgais, kam var piedēvēt neatkarīgas analīzes veikšanu. Licences līguma nosacījumu mērķis esot novērst, ka testētās preces kvalitātes pazemināšanās negatīvi ietekmētu pašu Öko‑Test Verlag preču zīmi, kas notiktu, ja šī preces zemākā kvalitāte tiktu asociēta ar uzņēmumu, kas veic novērtēšanu.
2. Vērtējums
37. Ar pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai kvalitātes zīme “ÖKO‑TEST”, kas tiek aizsargāta kā reģistrēta preču zīme, tādā veidā, kā to pielieto Dr. Liebe zobu pastas iepakojumā, kalpo, lai identificētu šīs preču zīmes īpašnieka pakalpojumus, nevis tikai preces, kuras tirgo Dr. Liebe.
38. Tiesa spriedumā Gözze atzina, ka “individuālas preču zīmes pamata funkcijai neatbilstīga izmantošana ir tad, ja tās piestiprināšana izstrādājumiem ir vienīgi šo izstrādājumu kvalitātes apliecinājums, nevis arī garantija, ka izstrādājumus piedāvā tikai viens uzņēmums, kura kontrolē tie tiek ražoti un kuram var noteikt atbildību par to kvalitāti” (26).
39. Ja šis apgalvojums tiktu uztverts burtiski, šai lietai būtu bijis salīdzinoši vienkāršs risinājums, jo Öko‑Test Verlag neražo zobu pastas un tās preču zīme netiek likta uz tās iepakojuma, lai norādītu šīs zobu pastas izcelsmi. Tādējādi būtu bijis jānoraida, ka šis uzņēmums, piemērojot Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, varētu aizliegt Dr. Liebe lietot preču zīmi “ÖKO‑TEST” komercdarbībā.
40. Lai gan konkrētajā lietā šāds risinājums var tikt mainīts (kā to vēlāk ierosināšu), izmantojot tās pašas tiesību normas c) apakšpunktu, ņemot vērā zīmes “ÖKO‑TEST” reputāciju Vācijas tirgū, tomēr uzskatu, ka arī apzīmējumu, kuriem nav reputācijas, īpašniekiem ir jābūt pieejamiem kādiem tiesiskiem instrumentiem, kuri pieder pie preču zīmju tiesību jomas, lai vērstos pret trešo personu veiktu šo apzīmējumu izmantošanu bez tā piekrišanas, tādos apstākļos kā pamatlietā (27). Iespējams, izvērtējot atšķirības starp kvalitātes apliecinājumu un kvalitātes zīmi, varētu rast atbildi, kas atšķirtos no spriedumā Gözze piedāvātā.
41. Attiecībā uz to, vai uz aplūkojamo lietu var attiecināt gadījumu, kas aplūkots Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā, dalībnieku starpā ir atšķirīgi viedokļi saistībā ar prejudiciālā jautājuma interpretēšanu. Būtu jāizklāsta kritēriji, lai noteiktu, vai tiek izpildīti abiem gadījumiem kopīgi piemērošanas nosacījumi (28), kā pamats tam, lai izvēlētos vienu no tiem.
a) Vērtējuma kritēriji
1) Sākumpunkts
42. Principā reģistrētas preču zīmes īpašnieks var aizliegt trešajai personai apzīmējuma izmantošanu, piemērojot Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, tikai tad, ja ir īstenojušies šādi nosacījumi:
– no vienas puses, apzīmējumam ir jābūt identiskam (29) vai līdzīgam īpašnieka reģistrētajai preču zīmei;
– no otras puses, reģistrētās preču zīmes izmantošanai: a) jānotiek komercdarbībā; b) jātrūkst preču zīmes īpašnieka piekrišanai; c) ir jāaptver preces vai pakalpojumi, kas identiski vai līdzīgi tiem, kuriem preču zīme ir reģistrēta, un d) ir jārada kaitējums vai jābūt spējīgai radīt kaitējumu kādai no preču zīmes funkcijām (30).
43. No iesniedzējtiesas iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka nevajadzētu būt problēmai ar (pirmo) nosacījumu, kas attiecas uz apzīmējuma identiskumu (31), jo Dr. Liebe nenoliedz to, ka ir izmantojusi zīmi “ÖKO‑TEST” uz savu zobu pastu iepakojumiem.
44. Šajā ziņā mani nepārliecina Vācijas valdības viedoklis par atšķirībām starp “ÖKO‑TEST” kā reģistrētu preču zīmi un attēlu, kas atrodas uz Dr. Liebe zobu pastu iepakojuma. Apstāklim, ka uz šī iepakojuma preču zīmes laukumā ir norādīti testu rezultāti un atsauce uz publikāciju, nav nozīmes divu iemeslu dēļ: pirmkārt, sabiedrība ir pieradusi uztvert preču zīmi “ÖKO‑TEST” ar šādām norādēm (bez šīm norādēm šīs preces zīmes attēla izmantošanai preces reklāmā nebūtu jēgas vai būtu maz jēgas) un, otrkārt, kā tas izriet no iepriekšējā iemesla, šīs atšķirības vidējā patērētāja uztverē nebūtu nozīmīgas tādā ziņā, ka tās viņam neliktu domāt, ka runa ir par kādu citu preču zīmi (lai gan attiecībā uz šo faktu iesniedzējtiesas kompetencē ir pārbaudīt šo gadījumu) (32).
45. Tāpat nav strīda par to nosacījumu sakritību, kas saistīti ar izmantošanu komercdarbībā un preču zīmes īpašnieka piekrišanas neesamību. Šim īpašniekam nav jābūt preces ražotāja konkurentam: Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkts pilnvaro preču zīmes īpašnieku aizliegt tās izmantošanu “visām trešām personām”, kas to izmanto bez tā piekrišanas, nepastāvot prasībai par konkurenta statusu. Tas, ka a) un b) apakšpunkts pārsvarā tiek piemēroti attiecībā uz konkurentiem, nenozīmē, ka likumdevējs ir noteicis, ka preču zīmes īpašnieks var reaģēt tikai attiecībā pret šiem konkurentiem.
46. Tādējādi ir jānoskaidro, vai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem ir bijusi sakritība un, tiklīdz šis jautājums ir noskaidrots, vai ar Dr. Liebe veiktu preču zīmes “ÖKO‑TEST” izmantošanu pietiek, lai kaitētu kādai no šai preču zīmei raksturīgajām funkcijām.
2) Preču zīmes raksturs
47. Zīme “ÖKO‑TEST” ir reģistrēta kā preču zīme attiecībā uz pakalpojumiem. Šāda veida apzīmējumi atšķiras no tiem, ar kuriem tiek apzīmētas preces, ar to nemateriālo raksturu, kā rezultātā – atšķirībā no precēm, kas aizsargātas ar rūpniecības vai tirdzniecības preču zīmē – tie trūkst taustāmā nesēja (33).
48. Pakalpojumu nemateriālā rakstura dēļ ir iespējama mijiedarbība starp tiem un preci. Kad pakalpojumi ietekmē preces īpašības, blakus ražojumu preču zīmēm var atrast pakalpojumu preču zīmes, kas šo faktu uzsver. Tā tas notiek, plaši pielietojot apliecinājumus un zīmes, uz kuriem atsaucas Vācijas valdība.
49. Parasti ražojumu preču zīmes, kas ietver zīmes (tādas kā kvalitātes zīmes), tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas ietver lietošanas licenci. Tajā ražotājs kā licenciāts tiek pilnvarots izmantot zīmi, tādējādi ceļot tā preču reputāciju. Kvalitātes zīme tiek izmantota tieši tālab, lai sabiedrībai darītu zināmu, ka uzņēmums, kas ir zīmes īpašnieks (šajā gadījumā Öko‑Test Verlag), pēc attiecīgo testu veikšanas šādām precēm ir piešķīris labvēlīgu atzīmi.
50. Kad zīme ir reģistrēta kā preču zīme, līgums licenciātam ļauj izvietot to kā preču zīmi uz tā precēm. Bet šis pats līgums arī preču zīmes īpašniekam ļauj darīt zināmu sabiedrībai par tā pakalpojumiem, un tas nozīmē simbiozi, kas rada labumu gan šim īpašniekam, gan arī dažādajiem licenciātiem. Kā es to izklāstīšu, aprakstot kvalitātes zīmes īpašības, notiek zināma veida “divējāda izmantošana” (34).
51. Tādējādi Dr. Liebe, ja tā ir pienācīgi pilnvarota, var izvietot kvalitātes zīmi kā preču zīmi uz savām precēm, bet – vienlaicīgi – zīmes “ÖKO‑TEST” lietošana uz tām veicina Öko‑Test Verlag pakalpojumu, ko tā sniedz uzņēmumiem un patērētājiem, turpmāku izplatīšanu.
3) Öko‑Test Verlag sniegto pakalpojumu raksturojums
52. Regulā 2017/1001 un Direktīvā 2015/2436 ir aplūkotas kolektīvās preču zīmes (35) un sertifikācijas zīmes (36):
– kolektīvās preču zīmes ļauj nošķirt tās apvienības locekļu, kura ir šīs zīmes īpašniece, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem;
– sertifikācijas vai garantijas zīmes pilda savu funkciju noteikt izcelsmi, nošķirot “preces vai pakalpojumus, ko zīmes īpašnieks ir sertificējis attiecībā uz materiālu, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas veidu, kvalitāti, precizitāti vai citu īpašību, [..] no tādām precēm un pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti” (37).
53. Kvalitātes zīme, lai gan tai ir zināma līdzība ar sertifikācijas zīmēm, netiek ar tām identificēta, kā arī nav minēta nevienā no citētajiem tiesību aktiem. Vispārīgi to var reģistrēt kā individuālu preču zīmi jebkurš uzņēmums, kas nodarbojas ar objektīvu un neatkarīgu preču izvērtēšanu, ar licences līguma palīdzību sniedzot plašam tirgus dalībnieku lokam iespēju demonstrēt savu preču kvalitāti, izmantojot attiecīgo logotipu.
54. Šīs atšķirības izskaidro grūtības pieprasīt kvalitātes zīmes īpašniekiem, lai tie izstrādātu noteikumus Regulas 2017/1001 75. panta izpratnē, jo, no vienas puses, nav runas par apvienības locekļiem, kuriem būtu jāievēro šādi noteikumi, kā tas ir kolektīvo sertifikācijas zīmju gadījumā, un, no otras puses, uzņēmums, kas ir preču zīmes īpašnieks, pēc saviem ieskatiem var grozīt pārbaudāmās preces un to parametrus.
55. Iesniedzējtiesa uzsver šo zīmju atšķirības no kvalitātes apliecinājumiem (tādiem kā spriedumā Gözze aplūkotais), kuras pamatā ir šādas: a) pārbaudes aptver plašu preču un pakalpojumu klāstu, ne tikai vienu preci vai pakalpojumu; b) kritēriji ir pielāgoti patērētāju vajadzībām un testi tiek regulāri mainīti; c) ražotājam nav ietekmes uz organizāciju, kas sniedz testa pakalpojumus, un d) zīmes lietošanas tiesību piešķiršana nav atkarīga tikai no zināmu priekšnoteikumu izpildes, bet gan tiek piešķirta atzīme, pamatojoties uz testu rezultātiem (38).
56. Uzņēmumam, kura precēm ir veikti šie kvalitātes testi, pēc licences līguma noslēgšanas par preču zīmes izmantošanu ir tiesības to norādīt šo preču aprakstā vai uz iepakojuma. Konkrētās lietas apstākļos, ja ir saņemta piekrišana no Öko‑Test Verlag, Dr. Liebe varēja likumīgi izvietot zīmi “ÖKO‑TEST” redzamā vietā uz savas zobu pastas, norādot iegūto kvalifikācijas atzīmi un atsauci uz žurnālu, kurā publicēti rezultāti. Šķiet loģiski uzskatīt, kā norāda Komisija, ka uzņēmums, kura precēm tiek veikti Öko‑Test Verlag testi un saņemts apmierinošs rezultāts, ir ieinteresēts izvietot uz savām precēm šo zīmi kā reklāmas elementu attiecībā uz savas preces vērtībām.
57. Uzdrukājot zīmi “ÖKO‑TEST” redzamā veidā uz Aminomed iepakojuma, Dr. Liebe primāri vēlas nostiprināt vēstījumu par zobu pastas kvalitāti, izmantojot ar preču zīmes “ÖKO‑TEST” saistīto reputāciju un uzticamību, ko apstiprina sasniegtā kvalifikācijas atzīme (ļoti labi) un atsauce uz žurnālu, kurā ir publicēts testu rezultāts (39). Taču šī pati rīcība tajā pašā laikā palīdz izplatīt patērētāju starpā uzticamību Öko‑Test Verlag sniegtajiem pakalpojumiem, t.i., identificēt darbības, kas izpaužas kā patēriņa preču analīze un novērtēšana, komerciālo izcelsmi.
58. Tādējādi nav pamata apgalvot, kā to tiesas sēdē darīja Dr. Liebe, ka zīme “ÖKO‑TEST” tika izmantota aprakstošā veidā, Regulas 2017/1001 21. apsvēruma izpratnē kā papildu informācija par preci. Neatbalstu šo argumentāciju, jo:
– veidā, kādā tas tika īstenots, šis lietojums norāda uz vēlmi izmantot preču zīmi, lai apzīmētu Öko‑Test Verlag pakalpojumus. Ja nolūks būtu sniegt vienkārši informāciju par klasifikācijas atzīmi, to būtu varēts sniegt bez vajadzības izmantot logotipu;
– minētais apsvērums pieļauj aprakstošu lietojumu, ja tas ir taisnīgs un godīgs, kas ir īpašības, kuras ir grūti apstiprināt, ja trūkst piekrišanas, kura iepriekš bija dota.
59. Kopumā, ņemot vērā ciešo saikni starp pakalpojumiem, ko sniedz uzņēmums, kas piešķir kvalitātes zīmi (“ÖKO‑TEST”), un precēm, uz kurām šī zīme ir izvietota (Aminomed), ja tā tiek lietota pēc tam, kad ir tikusi reģistrēta kā individuāla preču zīme, tās lietojumam ir divas svarīgas sekas, kas attiecas uz Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu: no vienas puses, šī zīme nostiprina norādi uz to preču kvalitāti, kurām ir atļauts to izmantot, tādējādi var teikt, ka šīs zīme tiek izmantota šīm precēm (40); no otras puses, šī zīme arī kalpo kā reklāma tā uzņēmuma pakalpojumiem, kas piešķir kvalitātes zīmi. Tā noteikti ir divējāda lietojuma izpausme, uz kuru es iepriekš atsaucos.
4) Patērētāja uztvere
60. Vidusmēra patērētāja vērtējums un tas, kā šis patērētājs uztver preču zīmi, ir faktiskie jautājumi, kas ir iesniedzējtiesas kompetencē (41). Tiesa tai tomēr var sniegt noderīgas atbildes to atrisināšanai (42).
61. Gan Öko‑Test Verlag, gan Vācijas valdība un Komisija (šī pēdējā ar dažām niansēm) ir vienisprātis, ka konkrētā sabiedrības daļa preču zīmes “ÖKO‑TEST” izmantošanu zobu pastas noformējumā uztvers kā atsauci uz uzņēmuma, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks (Öko‑Test Verlag), sniegtajiem neatkarīgiem pakalpojumiem. Tādējādi, vidusmēra patērētājs šo zīmi asociēs vismaz ar pakalpojumiem “informācijas un padomu sniegšana patērētājiem saistībā ar preču un pakalpojumu izvēli, izmantojot testu un pārbaužu rezultātus” (35. klase) un “zinātnisku preču testu un pakalpojumu pārbaužu veikšana un novērtēšana” (42. klase).
62. Ir ierasts, ka daudzu plaša patēriņa preču iepakojumā tiek izmantotas kvalitātes zīmes un apliecinājumi (vai citā veidā tiek sniegtas norādes uz sertifikāciju, ekoloģisku izcelsmi vai taisnīgu tirdzniecību). Tātad tādos gadījumos kā šajā lietā vidusmēra patērētājs bez problēmām var uztvert, ka preču zīme “ÖKO‑TEST”, kādu izmanto Dr. Liebe, veido atsauci uz pakalpojumiem, ko sniedz Öko‑Test Verlag, ar kuru šis patērētājs asociē kvalitātes zīmi. Tādējādi Dr. Liebe veiktā preču zīmes izmantošana ir “izmantošana preču zīmes veidā” (43), jo tā garantē, ka zobu pastas kvalitātes testēšanas pakalpojumu ir veicis uzņēmums, kas ir preču zīmes īpašnieks – Öko‑Test Verlag.
5) Kaitējums preču zīmes funkcijām
63. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru preču zīmes īpašnieka ekskluzīvās tiesības ļauj viņam aizsargāt savas īpašās intereses, proti, nodrošināt, ka šī preču zīme var pildīt savas funkcijas. Šo tiesību īstenošanai ir jābūt rezervētai gadījumam, kad apzīmējuma izmantošana no trešo personu puses kaitē vai varētu kaitēt preču zīmes funkcijām, pietiekot vien ar šāda kaitējuma draudiem (44).
64. Šo funkciju starpā ir gan (pamatfunkcija) identificēt preces vai pakalpojuma izcelsmi, gan garantēt to kvalitāti, kā arī saziņas, ieguldījumu vai reklāmas funkcijas (45).
65. Attiecībā uz pamatfunkciju preču zīme it īpaši “apliecina, ka visas ar šo preču zīmi apzīmētās preces tikušas ražotas vai piegādātas viena uzņēmuma, kurš ir atbildīgs par to kvalitāti, kontrolē” (46).
66. Saskaņā ar iesniedzējtiesas nolēmumā ietverto faktu aprakstu Dr. Liebe izmantoja preču zīmi bez Öko‑Test Verlag piekrišanas, un kvalifikācijas atzīmei, kuru tā izmantoja, lai gan Dr. Liebe to bija ieguvusi pēc 2005. gadā veiktajiem testiem, nevarēja būt piesaistīta 2008. gada novērtēšanai, kas nav veikta attiecībā uz tās zobu pastu. Šajos apstākļos vidusmēra patērētājs varētu pieņemt, ka Öko‑Test Verlag turpina apstiprināt zobu kopšanas produkta kvalitāti saskaņā ar iepriekšējo kvalitātes līmeni, kas apliecināts ar kvalitātes zīmi, lai gan patiesībā, neveicot jaunus testus, attiecībā uz šo produktu šāds apstiprinājums vairs nepastāvēja.
67. Tādējādi Dr. Liebe veiktā preču zīmes “ÖKO‑TEST” izmantošana varētu maldināt, radot iespaidu, ka tas ir saņēmis ļoti labu kvalifikācijas atzīmi pēc Öko‑Test Verlag veiktajiem testiem. Līdz ar to tika nodarīts kaitējums preču zīmes pamatfunkcijai (47), jo, lai gan pēdējais minētais uzņēmums iepriekš bija veicis testus, uz iepakojuma attēlotā kvalifikācijas atzīme neatbilst jaunākajiem zobu pastu novērtējumiem, kurus veikusi Öko‑Test Verlag un par kuriem tika paziņots tās žurnālā, kā arī licencēm, kas piešķirtas pēc šiem jaunākajiem novērtējumiem (48).
68. Manas norādītās nesaskaņas starp rezultātu, ko publiskojusi Dr. Liebe, izmantojot apzīmējumu “ÖKO‑TEST”, un patiesajiem testu rezultātiem turklāt varētu kaitēt reputācijai, ko Öko‑Test Verlag ieguvusi ar tās preču zīmi, tādējādi apdraudot ieguldījumu funkciju (kas definēta kā īpašnieka iespēja izmantot tā preču zīmi, lai iegūtu vai saglabātu tādu reputāciju, kas ļauj piesaistīt patērētājus un iegūt lojālus klientus) (49).
b) Secinājums
69. Kā jau iepriekš norādīju, no sākuma nevēlējos nosliekties par labu Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta vai šīs pašas normas b) apakšpunkta piemērojamībai. Tomēr, lai iesniedzējtiesai sniegtu noderīgu atbildi, līdz šim paustie izskaidrojumi liek izdarīt šādus secinājumus:
– Dr. Liebe īstenoja preču zīmes, kas atbilst tā oriģinālajam apzīmējumam (“ÖKO‑TEST”), divējādu lietojumu gan tālab, lai palielinātu savas zobu pastas pievilcību, izmantojot kvalitātes zīmi (ar ļoti labu kvalifikācijas atzīmi), gan tālab, lai apzīmētu Öko‑Test Verlag sniegtos pakalpojumus. Tādējādi pastāv apzīmējumu un pakalpojumu identiskums, ar ko izpildās Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais “divkāršā identiskuma” nosacījums;
– tā kā vidusmēra patērētājs neuzskatīs, ka preču zīme “ÖKO‑TEST” liecina, ka Aminomed zobu pastas analīzi ir veikusi Dr. Liebe, viņš, ņemot vērā minētās preču zīmes plašo atpazīstamību Vācijas sabiedrībā, arī neuzskatīs, ka zobu pastu ražo tas pats uzņēmums vai ar to ekonomiski saistīts uzņēmums, un tas izslēdz sajaukšanas iespēju Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
70. Tā kā turklāt Dr. Liebe veiktā preču zīmes “ÖKO‑TEST” izmantošana rada risku kaitēt vismaz minētās preču zīmes izcelsmes un ieguldījumu funkcijām, izpildās Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nosacījumi, un līdz ar to šī izmantošana var tikt atzīta par prettiesisku.
71. Visbeidzot ir jāņem vērā, ka to izmantošanas veidu uzskaitījums, kurus preču zīmes īpašnieks var aizliegt saskaņā ar Regulas 2017/1001 9. panta 3. punktu (50), nav izsmeļošs un tādējādi tas ir attiecināms uz Dr. Liebe rīcību iepriekš aprakstītajos apstākļos.
C. Otrais prejudiciālais jautājums: preču zīmes, kurai ir reputācija, prettiesiska izmantošana
72. Tā kā esmu ierosinājis sniegt apstiprinošu atbildi uz pirmo prejudiciālo jautājumu un iesniedzējtiesa uzdod otro jautājumu tikai gadījumam, ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu noliedzoša, nebūtu nepieciešams turpināt. Tomēr pakārtoti pievērsīšos šī otrā jautājuma analīzei – gadījumam, ja Tiesa uz pirmo jautājumu sniegs citādu risinājumu vai uzskatīs, ka manis piedāvātais risinājums par apzīmējumu, no vienas puses, un pakalpojumu un preču, no otras puses, divkāršu identiskumu šķiet pārāk mākslīgs.
1. Lietas dalībnieku apsvērumu kopsavilkums
73. Öko‑Test Verlag atgādina, ka īpašā aizsardzība, kas piešķirta preču zīmēm, kurām ir reputācija, pārsniedz preču identiskuma vai līdzības ietvarus un fokusējas uz kaitējumu šīm preču zīmēm un to ļaunprātīgu izmantošanu. Neesot šaubu par preču zīmes “ÖKO‑TEST” reputāciju, un patērētāji to asociējot ar apzīmējumu, kuru Dr. Liebe izvietojis uz savām precēm.
74. Öko‑Test Verlag un Komisija uzskata, ka preču zīme “ÖKO‑TEST”, kurai ir reputācija, tiek izmantota prettiesiski, kad persona, kas šo preču zīmi izmanto, nav saņēmusi piekrišanu, ciktāl ir apdraudētas preču zīmes funkcijas. Turklāt pastāv risks, ka patērētāji varētu zaudēt uzticību Öko‑Test Verlag pakalpojumiem, ja ražojums neatbilst to gaidām. Patērētājs varētu vērst savu apjukumu pret Öko‑Test Verlag darbu, ko tā pauž gan savos testos, gan publikācijās.
75. Ņemot vērā, ka Vācijas valdība ir ierosinājusi sniegt apstiprinošo atbildi uz pirmo jautājumu, tā nav paudusi viedokli attiecībā uz otro jautājumu, jo tas ir pakārtots.
76. Komisija uzskata, ka izpildās Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta c) apakšpunkta un Direktīvas 2008/95 5. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumi, ja individuālai preču zīmei ir reputācija kā kvalitātes zīmei. Prettiesiskā izmantošana šo tiesību normu izpratnē ietver gadījumā, kad trešās personas izvieto minēto preču zīmi uz savām precēm.
77. Komisija atgādina, ka nozīmīgai daļai no Vācijas sabiedrības, kuru interesē preces vai pakalpojumi, ko aptver šis apzīmējums, būtu jāatpazīst preču zīme (51). Tā uzskata, ka veids, kādā tiek lietots apzīmējums “ÖKO‑TEST”, var tam piešķirt reputāciju kā preču zīmei. Pateicoties licences līgumam, Öko‑Test Verlag panāk to, ka sabiedrības apziņā tā preču zīme nonāk kā atsauce uz patērētājiem sniedzamiem informācijas un novērtēšanas pakalpojumiem.
2. Vērtējums
78. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai gadījumā, ja aizsardzība, ko preču zīme “ÖKO‑TEST” varētu saņemt, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, nav piešķirama, varētu atsaukties uz tā paša punkta c) apakšpunktā paredzēto tādu preču zīmju aizsardzību, kurām ir reputācija.
79. Šķērslis, ar kuru šķietami saskaras iesniedzējtiesa, ir tas, ka individuālo preču zīmi “ÖKO‑TEST” pazīst tikai kā kvalitātes zīmi un trešās personas to izmanto tieši šādas zīmes veidā. Tomēr neuzskatu, ka šis faktors ir būtisks:
– ja iesniedzējtiesa grib likt saprast, ka nav notikusi “izmantošana preču zīmes veidā” sprieduma Gözze izpratnē, atspēkojot šo apgalvojumu, es atsaucos uz iepriekš pausto (52);
– savukārt, ja tā grib diferencēt sabiedrības izpratni par preču zīmi un par “kvalitātes zīmi”, uzskatu, ka tā ir mākslīga atšķirība. “ÖKO‑TEST” tika reģistrēta kā individuāla valsts vai Savienības preču zīme, un tādēļ tai pienākas aizsardzība, kas tiek piešķirta šāda veida preču zīmēm, neatkarīgi no tā, vai sabiedrība nezina par šo regulējumu un vai trešā persona cenšas izmantot preču zīmi tikai kā [kvalitātes] zīmi. Pretējā gadījumā preču zīmēm tiktu atņemta to tiesiskā aizsardzība, kas būtu atkarīga no sabiedrības zināšanu līmeņa attiecībā uz preču zīmju reģistrāciju.
80. Tādējādi otrais prejudiciālais jautājums būtībā ir par to, vai zīmes “ÖKO‑TEST” īpašnieks var atsaukties uz preču zīmju, kurām ir reputācija, aizsardzību, lai reaģētu situācijā, kad trešā persona to prettiesiski izmanto. Acīmredzot jāsecina, ka minētajai preču zīmei ir nepieciešamā reputācija, ņemot vērā zināšanas par šo zīmi Vācijas patērētāju vidū. Šis ir faktu vērtējums, ko veic vienīgi iesniedzējtiesa (53).
81. Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta c) apakšpunkts preču zīmju ar reputāciju labā nosaka plašāku aizsardzību nekā minētā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts. Kumulatīvie nosacījumi (54), lai piemērotu šo aizsardzību, ir šādi: a) runa ir par tāda apzīmējuma izmantošanu, kas ir identisks vai līdzīgs reģistrētai preču zīmei; b) šī izmantošana tiek veikta bez pamatota iemesla; c) tā tiek veikta precēm vai pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir identiski vai līdzīgi vai arī nav (55), un d) ar to tiek iegūts vai cenšas iegūt netaisnīgu labumu no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai arī tām tiek radīts, vai varētu tikt radīts kaitējums (56).
82. Nav strīda par a), b) un c) prasībām: Dr. Liebe izmantoja kvalitātes zīmi bez Öko‑Test Verlag piekrišanas – tādējādi tam trūkst pamatota iemesla – precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem nav nepieciešams konstatēt to identiskumu vai līdzību.
83. Tādējādi ir vienīgi jānoskaidro, vai Dr. Liebe, izmantojot preču zīmi “ÖKO‑TEST”, īstenoja jebkuru (57) no Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā aprakstītajām darbībām. Tās var izpausties kā vai nu kaitējuma nodarīšana preču zīmes atšķirtspējai, vai kaitējuma nodarīšana minētās preču zīmes reputācijai, vai arī netaisnīga labuma gūšana no minētās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas.
84. Šo secinājumu 66.–68. punktā pausto iemeslu dēļ uzskatu, ka Dr. Liebe veiktā preču zīmes “ÖKO‑TEST” izmantošana var kaitēt tās reputācijai, radot patērētājam iespējamu apjukumu, kas varētu samazināt minētās preču zīmes pievilcību (58).
85. Turklāt Dr. Liebe bez pamatota iemesla gūst labumu no preču zīmes “ÖKO‑TEST” izmantošanas, jo pozitīvās asociācijas, ko rada šī preču zīme – jau iepriekš minēto reklāmas un kvalitātes aspektu ziņā –, tiek attiecinātas uz Dr. Liebe zobu pastu, kas netika iesniegta jaunajam novērtējumam. Tādējādi notiek netaisnīga preču zīmes reputācijas izmantošana Tiesas judikatūras izpratnē (59).
86. Katrā ziņā iesniedzējtiesas kompetencē ir izvērtēt, vai pamatlietas fakti liecina par apzīmējuma izmantošanu bez pamatota iemesla, gūstot netaisnīgu labumu no preču zīmes “ÖKO‑TEST” atšķirtspējas vai reputācijas (60).
V. Secinājumi
87. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu Tiesai atbildēt uz Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem šādi:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi 9. panta 2. punkta a) apakšpunkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. panta 1. punkta otrā teikuma a) apakšpunkts ļauj individuālas preču zīmes, kuru veido “kvalitātes zīme” un kas ir reģistrēta attiecībā uz “informācijas un padomu sniegšanu patērētājiem saistībā ar preču un pakalpojumu izvēli, it īpaši izmantojot testu un pārbaužu rezultātus, kā arī kvalitātes novērtējumus”, īpašniekam iebilst pret tā preču zīmes izmantošanu bez piekrišanas, ja:
– trešā persona izvieto preču zīmi uz preces, kurai šī preču zīme nav reģistrēta;
– sabiedrība preču zīmi uztver kā “kvalitātes zīmi” tādā izpratnē, ka preci ražo vai tirgo trešā persona, nevis preču zīmes īpašnieks, bet preču zīmes īpašnieks ir veicis attiecība uz šo preci zināmus testus, to izvērtējot un piešķirot tai kvalifikācijas atzīmi, kas tiek norādīta kvalitātes zīmes attēlā, un
– šī izmantošana kaitē kādai no preču zīmes funkcijām.
2) Trešās personas veiktā individuālas preču zīmes izmantošana, kurai piemīt minētās īpašības, bez tās īpašnieka piekrišanas ir prettiesiska izmantošana Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta c) apakšpunkta un Direktīvas 2008/95 5. panta 2. punkta izpratnē, ja:
– preču zīmei ir reputācija, lai arī tā to ir ieguvusi tikai kā “kvalitātes zīme”, un
– preču zīmes reputācijai tiek nodarīts kaitējums un minētā trešā persona iegūst netaisnīgu labumu no apzīmējuma izmantošanas, bet tas ir jānoskaidro iesniedzējtiesai.