Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 28. augustā iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – EB u.c./Versicherungsanstalt öffentlich Bediensteter, Eisenbahnen und Bergbau (BVAEB)
(Lieta C-405/20)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgerichtshof
Pamatlietas puses
Kasācijas sūdzību iesniedzēji: EB, JS un DP
Atbildētāja: Versicherungsanstalt öffentlich Bediensteter, Eisenbahnen und Bergbau (BVAEB)
Prejudiciālie jautājumi
Vai spriedumā Barber 1 , Protokolā Nr. 33 par LESD 157. pantu, kā arī Direktīvas 2006/54/EK 2 12. pantā paredzētā principa par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm piemērošanas ierobežošana laika ziņā ir jāinterpretē tādējādi, ka nav tiesiska pamatojuma tam, ka (Austrijas) pensijas saņēmējs, kas apgalvo par viņa diskriminēšanu ar to, ka tika piemērots tiesiskais regulējums par pamatlietās aplūkojamo ierēdņu pensiju indeksāciju 2018. gadā, atsaucas uz vienlīdzīgas attieksmes principu vai ka šāds tiesisks pamatojums ir daļējs – tikai attiecībā uz prasījuma daļu saistībā ar nodarbinātības periodiem pēc 1994. gada 1. janvāra?
Vai šis princips – vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm (saskaņā ar LESD 157. pantu kopsakarā ar Direktīvas 2006/54/EK 5. pantu) – ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda netieša nevienlīdzīga attieksme kā tā, kas attiecīgajā gadījumā izriet no pamatlietās piemērojamā tiesiskā regulējuma par pensiju indeksāciju 2018. gadā, ir attaisnojama, ņemot vērā arī jau agrāk veiktus līdzīgus pasākumus un to kumulatīvās iedarbības radītos ievērojamos zaudējumus salīdzinājumā ar inflācijas dēļ notikušo pensiju patiesās vērtības indeksāciju (attiecīgā gadījumā 25 % apmērā), it īpaši:
lai novērstu “plaisu” starp lielākām un mazākām pensijām (ko izraisītu regulāra indeksācija ar vienotu likmi), lai gan tā būtu tīri nomināla un vērtību attiecība paliktu nemainīga;
lai radītu vispārēju “sociālu elementu” mazāko pensiju saņēmēju pirktspējas palielināšanas ziņā, lai gan: a) šis mērķis būtu sasniedzams, arī neierobežojot lielāku pensiju indeksāciju, un b) likumdevējs šādu pasākumu neparedz līdzīgā veidā – arī pirktspējas palielināšanai, veicot aktīvā dienestā esošo ierēdņu mazāku ienākumu indeksāciju inflācijas dēļ (par sliktu aktīvā dienestā esošo ierēdņu lielāku ienākumu indeksācijai) un neparedzēja tiesisko regulējumu par līdzīgu iejaukšanos citu nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēmu (bez valsts dalības) pensiju vērtības indeksācijā, lai (par sliktu lielāku pensiju indeksācijai) palielinātu mazāko pensiju pirktspēju;
lai uzturētu un finansētu “sistēmu”, lai gan ierēdņu pensijas izmaksā nevis apdrošināšanas iestāde no apdrošināšanas veidā organizētas un no iemaksām finansētas sistēmas, bet gan federācija kā pensionēto ierēdņu darba devējs – kā atlīdzību par veikto darbu, kas nozīmē, ka izšķiroša nozīme būtu nevis kādas sistēmas uzturēšanai vai finansēšanai, bet galu galā tikai budžeta apsvērumiem;
tādēļ ka tas ir patstāvīgs attaisnojošs iemesls vai (vēl pirms tam) jau sākotnēji izslēdz pieņēmumu par vīriešu netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ Direktīvas 2006/54/EK izpratnē, ja tas, ka statistiski būtiski lielākā skarto vīriešu daļa ietilpst lielāku pensiju saņēmēju grupā, ir kvalificējams kā sekas tam, ka sievietēm parasti – it īpaši agrāk – netika nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas nodarbinātības un profesijas jomās; vai
tādēļ ka šis tiesiskais regulējums ir pieļaujams kā pozitīva rīcība LESD 157. panta 4. punkta izpratnē?
____________
1 Spriedums, 1990. gada 17. maijs, C-262/88, EU:C:1990:209.
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV 2006, L 204, 23. lpp.).