EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2013. gada 11. jūlijā

Lieta F‑111/10

AN

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Ierēdņa tiesības un pienākumi – Fakti, no kuriem var prezumēt iespējamu prettiesisku darbību, ar ko nodarīts kaitējums Savienības interesēm – Ierēdņa pienākums informēt savu tiešo priekšnieku vai OLAF – Lūgums sniegt aizsardzību atbilstoši Civildienesta noteikumu 22.a panta 3. punktam – Psiholoģiska vardarbība

Priekšmets      Prasība kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko AN būtībā lūdz atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko ir noraidīts viņas lūgums izņemtas atsevišķas piebildes divās piezīmēs, kuras viņai adresējuši viņas tiešie priekšnieki, saņemt Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 22.a panta 3. punktā paredzēto aizsardzību un sākt administratīvo izmeklēšanu par represijām, no kādām tā, viņasprāt, cietusi. Turklāt prasītāja lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas tai, viņasprāt, nodarīts.

Nolēmums      Prasību noraidīt. AN sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Eiropas Komisijai.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Jēdziens – Vērtējums pakļauts tiesneša novērtējumam

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Nelabvēlīga akta esamība – Pienākums sūdzību iesniegt tieši

(Civildienesta noteikumu 90. panta 1. un 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Vārda brīvība – Faktu, no kuriem var prezumēt prettiesiskas darbības vai smaga pārkāpuma esamību, izpaušana – Aizsardzība pret disciplināro procedūru – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 22.a panta 3. punkts; Komisijas Lēmuma 1999/396 2. pants)

4.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Ierēdnim adresēti negatīvi apsvērumi – Izslēgšana – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 12.a pants)

5.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Baumas – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 12.a pants)

1.      Ierēdņa vēstules juridiskā kvalifikācija par “lūgumu” vai “sūdzību” ir atkarīga vienīgi no tiesas vērtējuma, nevis no lietas dalībnieku gribas. Šajā ziņā vēstule, kurā ierēdnis pauž savu gribu apstrīdēt lēmumu, ir sūdzība Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, nevis lūgums.

(skat. 62. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 30. aprīlis, T‑205/95 Cordiale/Parlaments, 34. un 38. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 15. februāris, F‑76/09 AH/Komisija, 38. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Ja iecēlējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, kas ir ierēdnim nelabvēlīgs akts, šim ierēdnim, ja viņš plāno lūgt šī akta atcelšanu, grozīšanu vai atsaukšanu, ir nevis jāiesniedz lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē, bet gan ir jāizmanto sūdzības procedūra, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā.

(skat. 77. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2009. gada 30. aprīlis, F‑65/07 Aayhan u.c./Parlaments, 40. punkts.

3.      Civildienesta noteikumu 22.a panta 3. punktā paredzētā aizsardzība, kas paredzēta arī Lēmuma 1999/396 par noteikumiem iekšējās izmeklēšanas veikšanai sakarā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu 2. pantā, bez nekādām formalitātēm tiek piešķirta ierēdņiem, kas snieguši ziņas par faktiem, no kuriem var prezumēt prettiesiskas darbības esamību, un tas notiek tāpēc vien, ka tie snieguši minētās ziņas.

Tomēr minētā aizsardzība nesniedz ierēdnim aizsardzību pret jebkādiem lēmumiem, kas tam var būt nelabvēlīgi, bet gan vienīgi pret lēmumiem saistībā ar viņa veikto ziņošanu.

(skat. 86. un 90. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2010. gada 24. februāris, F‑2/09 Menghi/ENISA, 139. punkts.

4.      Tomēr ierēdnim adresēti negatīvi apsvērumi neapdraud viņa personību, cieņu vai integritāti, ciktāl tie ir formulēti izturētiem vārdiem un no lietas materiāliem neizriet, ka tie būtu balstīti uz ļaunprātīgām apsūdzībām, kam nav nekādas saistības ar objektīviem faktiem.

(skat. 98. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: Menghi/ENISA, minēts iepriekš, 110. punkts.

5.      Baumas, pat ja tās izrādās pamatotas, nevar tikt uzskatītas par pierādījumu psiholoģiskas vardarbības pret ierēdni esamībai vai jebkādas nosodāmas izturēšanās esamībai, kurā būtu vainojama administrācija.

(skat. 100. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 8. jūnijs, T‑496/93 Allo/Komisija, 48. punkts.