EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2012. gada 13. februārī

Lieta F‑118/11 R

Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu noregulējums – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamība – Neesamība

Priekšmets      Pieteikums, kurš iesniegts atbilstoši LESD 278. pantam un EAEKL 157. pantam, kā arī LESD 279. pantam, ko piemēro EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru L. Marcuccio it īpaši lūdz apturēt lēmuma, ar kuru ir noraidīts viņa 2011. gada 30. jūnija vēstulē ietvertais lūgums Komisijai pieņemt lēmumu par prasītāja slimības atzīšanu par “arodslimību”, jo tās atklāšana esot izraisījusi viņa pensionēšanos invaliditātes dēļ, piemērošanu

Nolēmums      Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

            Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi –Piešķiršanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Izmeklēšanas kārtība un pārbaudes veids – Pagaidu noregulējuma tiesneša novērtējuma brīvība

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Piešķiršanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

1.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punktu pieteikumos par pagaidu pasākumu noteikšanu tostarp norāda apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus.

Nosacījumi par pieteikuma steidzamību un par tā šķietamu pamatojumu (fumus boni juris) ir kumulatīvi, līdz ar to, ja kāds no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida. Pagaidu noregulējuma tiesneša pienākums ir veikt visu iesaistīto dalībnieku interešu izsvēršanu.

Visas šīs novērtēšanas ietvaros pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša novērtējuma brīvība un tiesības, ņemot vērā lietas īpatnības, pašam brīvi noteikt veidu, kādā šie dažādie nosacījumi ir jāizvērtē, kā arī šīs izvērtēšanas kārtību, jo nevienā no tiesību normām tai nav noteikts pienākums ievērot iepriekš noteiktu analīzes shēmu, lai izvērtētu nepieciešamību pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem.

(skat. 16.–18. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2008. gada 3. jūlijs, F‑52/08 R Plasa/Komisija, 21. un 22. punkts un tajos minētā judikatūra; 2011. gada 15. februāris, F‑104/10 R de Pretis Cagnodo un Trampuz de Pretis Cagnodo/Komisija, 16. punkts.

2.      Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nevis nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu, bet nodrošināt pilnīgu sprieduma pēc būtības efektivitāti. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, prasītajiem pasākumiem ir jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, tie ir jānosaka un to iedarbībai jāizpaužas pirms nolēmuma pieņemšanas pamattiesvedībā. Turklāt lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par pagaidu noregulējuma pasākumiem, ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamata tiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu.

(skat. 20. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 19. decembris, T‑320/02 R Esch‑Leonhardt u.c./ECB, 27. punkts.