Language of document : ECLI:EU:F:2015:25

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2015. gada 26. marts

Lieta F‑38/14

Ángel Coedo Suárez

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Disciplinārlieta – Disciplinārsods – Atstādināšana no amata ar invaliditātes pabalsta samazināšanu – Soda samērīgums – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Jēdziens “ierēdņa rīcība visā viņa karjeras laikā” – Darba laika grafika ievērošana

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru Á. Coedo Suárez cēla šo prasību, lūdzot atcelt Eiropas Savienības Padomes 2013. gada 11. jūnija lēmumu, ar ko viņam tika piemērots sods – atstādināšana no amata ar invaliditātes pabalsta samazināšanu 15 % apmērā līdz pensijas vecuma sasniegšanai – sākot no 2013. gada 1. jūlija

Nolēmums      Prasību noraidīt. Á. Coedo Suárez sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Sods – Samērīguma princips – Jēdziens – Iecēlējinstitūcijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 86.–89. pants, IX pielikuma 9. pants)

2.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Sods – Pārkāpuma smagums – Vērtējuma kritēriji – Ierēdņa rīcība visā viņa karjeras gaitā – Visaptverošs vērtējums

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta i) punkts)

1.      Civildienesta noteikumu 86.–89. pantā nav paredzēta konkrēta attiecība starp disciplinārsodiem, kas tajos norādīti, un dažādiem ierēdņu izdarīto pārkāpumu veidiem, un nav arī precizēts, cik lielā mērā atbildību pastiprinošu vai mīkstinošu apstākļu esamība ietekmē sodu, kā arī soda samērīgā rakstura noteikšanu.

Taču, lai novērtētu disciplinārsoda samērīgumu attiecībā uz inkriminēto faktu smagumu, Savienības tiesai, pirmkārt, jāņem vērā tas, ka sodu noteikšana balstās uz iecēlējinstitūcijas veikto visu konkrēto faktu, kā arī katru individuālo gadījumu raksturojošo apstākļu visaptverošu vērtējumu. Līdz ar to pirmās instances tiesa var pārbaudīt tikai to, vai šīs iecēlējinstitūcijas veiktais atbildību pastiprinošo un mīkstinošo apstākļu izvērtējums tika veikts samērīgā veidā, precizējot, ka šīs pārbaudes laikā šī tiesa nevar aizvietot iecēlējinstitūcijas šajā sakarā veiktos vērtējumus ar savējiem.

It īpaši runājot par atstādināšanas no amata sodu, kas ir vissmagākais no Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. pantā norādītajiem, tā piemērošana noteikti ietver sensitīvus apsvērumus no iestādes puses, ņemot vērā īpaši nopietnās sekas, ko tas var radīt gan attiecīgajam ierēdnim, gan iestādei. Jebkurā gadījumā jebkura disciplinārsoda tiesiskums nozīmē, ka jākonstatē personai inkriminēto faktu patiesums.

(skat. 35.–37. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Tzikis/Komisija, T‑203/98, EU:T:2000:130, 48.–51. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedums BG/Ombuds, T‑406/12 P, EU:T:2014:273, 64. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums EH/Komisija, F‑42/14, EU:F:2014:250, 93. punkts.

2.      Runājot par piemērojamā disciplinārsoda noteikšanu, kritērijs “ierēdņa rīcība visā viņa karjeras gaitā”, kas paredzēts Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta i) punktā, ne vienmēr nozīmē, ka Disciplinārlietu kolēģijai jānovērtē attiecīgā ierēdņa rīcība no viņa darbā pieņemšanas brīža, bet gan visaptverošu viņa rīcības vērtējumu visas karjeras laikā.

(skat. 61. punktu)