Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 10. martā iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – BM, DM, EN/Getin Noble Bank S.A.
(Lieta C-132/20)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Najwyższy
Pamatlietas puses
Prasītājas: BM, DM, EN
Atbildētāja: Getin Noble Bank S.A.
Prejudiciālie jautājumi
Vai Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk tekstā – “LES”) 2. pants, 4. panta 3. punkts, 6. panta 1. un 3. punkts, kā arī 19. panta 1. punkta otrā daļa, skatīti kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. panta 1. un 2. punktu un LESD 267. panta trešo daļu, kā arī Hartas 38. pants un Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 1 7. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka neatkarīga un objektīva tiesa ar atbilstošu kvalifikāciju Eiropas Savienības tiesību nozīmē ir iestāde, kurā spriež persona, ko pirmo vai kārtējo reizi (augstākas instances tiesā) tiesneša amatā iecēlusi totalitāras, nedemokrātiskas, komunistiskas iekārtas valsts politiska izpildvaras iestāde (“Polijas Tautas Republikas Valsts padome”) pēc šīs valsts tieslietu ministra priekšlikuma, jo īpaši ņemot vērā 1) iecelšanas kritēriju pārskatāmības neesamību, 2) iespēju atcelt tiesnesi no amata jebkurā brīdī, 3) faktu, ka iecelšanas procedūrā nepiedalās ne tiesnešu pašpārvalde, 4) ne tādas kompetentas valsts iestādes, kuras tika izveidotas demokrātiskās vēlēšanās, kas varētu mazināt uzticību tiesām, kāda tām būtu jāizraisa demokrātiskā sabiedrībā?
Vai 1. punktā minētā jautājuma izlemšanai nozīmīgs ir apstāklis, ka iecelšana tiesneša amatā nākamajos amatos (augstākas instances tiesās) varēja notikt, atzīstot atbilstošu darba pieredzi (stāžu), kā arī pamatojoties uz darba novērtējumu tādā amatā, kurā šo personu, pamatojoties uz 1. punktā izklāstīto procedūru, vismaz pirmo reizi iecēla šajā punktā minētās politiskās iestādes, kas varētu mazināt uzticību tiesām, kāda tām būtu jāizraisa demokrātiskā sabiedrībā?
Vai 1. punktā minētā jautājuma izlemšanai nozīmīgs ir apstāklis, ka iecelšanai tiesneša amatā nākamajos amatos (augstākas instances tiesās, izņemot Sąd Najwyższy [Augstāko tiesu]) nebija paredzēta prasība dot zvērestu ievērot demokrātiskas sabiedrības vērtības, bet persona, kura pirmo reizi tika iecelta amatā, deva zvērestu sargāt komunistiskās valsts iekārtu un tā dēvēto “tautas tiesiskumu”, kas varētu mazināt uzticību tiesām, kāda tām būtu jāizraisa demokrātiskā sabiedrībā?
Vai LES 2. pants, 4. panta 3. punkts, 6. panta 1. un 3. punkts, kā arī 19. panta 1. punkta otrā daļa, skatīti kopā ar Hartas 47. panta 1. un 2. punktu un LESD 267. panta trešo daļu, kā arī Hartas 38. pants un Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka neatkarīga un objektīva tiesa ar atbilstošu kvalifikāciju Eiropas Savienības tiesību nozīmē ir iestāde, kurā spriež persona, kura pirmo vai kārtējo reizi (augstākas instances tiesā) tika iecelta tiesneša amatā, rupji pārkāpjot Eiropas Savienības dalībvalsts konstitucionālās normas, ņemot vērā, ka iestādes (Krajowa Rada Sądownictwa [Valsts tiesu padomes]), kura izvirzīja amata kandidātu, kurš pēc tam tika iecelts tiesneša amatā, locekļi tika iecelti, pārkāpjot dalībvalsts konstitūciju, ko ir konstatējusi Eiropas Savienības dalībvalsts konstitucionālā tiesa, kas rezultātā varētu mazināt uzticību tiesām, kāda tām būtu jāizraisa demokrātiskā sabiedrībā?
Vai LES 2. pants, 4. panta 3. punkts, 6. panta 1. un 3. punkts, kā arī 19. panta 1. punkta otrā daļa, skatīti kopā ar Hartas 47. panta 1. un 2. punktu un LESD 267. panta trešo daļu, kā arī Hartas 38. pants un Direktīvas 93/13 7. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka neatkarīga un objektīva tiesa ar atbilstošu kvalifikāciju Eiropas Savienības tiesību nozīmē ir iestāde, kurā spriež persona, kura pirmo vai kārtējo reizi (augstākas instances tiesā) tika iecelta tiesneša amatā un kura tika izvirzīta kā kandidāts iecelšanai šajā amatā tādā kandidātu novērtēšanas iestādes (Valsts tiesu padomes) procedūrā, kas nebija atbilstoša kandidātu atlases noteikumu pārskatāmības un caurspīdības kritērijiem, kas varētu mazināt uzticību tiesām, kāda tām būtu jāizraisa demokrātiskā sabiedrībā?
Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, 2. pants, 4. panta 3. punkts un 6. panta 3. punkts, skatīti kopā ar Hartas 47. panta 1. un 2. punktu, LESD 267. panta trešā daļa un Hartas 38. pants, kā arī Direktīvas 93/13 7. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Savienības dalībvalsts pēdējās instances tiesai (Sąd Najwyższy), lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā kā līdzekli, lai novērstu negodīgu noteikumu ilgstošu izmantošanu pārdevēju vai piegādātāju ar patērētājiem noslēgtos līgumos, pēc savas ierosmes katrā tiesvedības posmā ir jānovērtē, vai:
a) 1. un 4. punktā minētā tiesa atbilst neatkarīgas un objektīvas tiesas ar atbilstošu kvalifikāciju Eiropas Savienības nozīmē kritērijiem, neatkarīgi no šajos punktos norādīto kritēriju novērtējuma ietekmes uz lēmumu par to, vai līguma noteikumi ir negodīgi, kā arī
b) tiesvedība 1. un 4. punktā minētajā tiesā ir likumīga?
Vai LES 2. pants, 6. panta 1. un 3. punkts, kā arī 19. panta 1. punkta otrā daļa, skatīti kopā ar Hartas 47. panta 1. un 2. punktu un LESD 267. panta trešo daļu, kā arī Hartas 38. pants un Direktīvas 93/13 7. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Savienības dalībvalsts konstitucionālās normas par tiesu sistēmu vai tiesnešu iecelšanu, kuras neļauj novērtēt tiesneša iecelšanas efektivitāti, liedz atzīt, ka tiesa nav objektīva vai ka tajā ieceltais tiesnesis nav neatkarīgs tādu apstākļu dēļ, kādi tika aprakstīti 1.–5. punktā?
____________
1 OV 1993, L 95, 29. lpp.