Language of document : ECLI:EU:F:2013:141

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2013. gada 20. septembrī

Lieta F‑99/11

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atalgojums – Neizmaksātā atalgojuma samaksa – Interese celt prasību – Acīmredzami nepieņemama prasība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko L. Marcuccio būtībā lūdz atcelt lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija ir noraidījusi viņa 2010. gada 20. augusta lūgumu samaksāt neizmaksāto atalgojumu par laika posmu no 2005. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. jūlijam

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. L. Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Ierēdņu celta prasība – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Novērtēšana prasības celšanas brīdī – Prasība, kas prasītājam var dot labumu

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

Lai ierēdnis vai bijušais ierēdnis, ceļot prasību atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantam, varētu pieņemami lūgt atcelt viņam nelabvēlīgu aktu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, viņam prasības celšanas brīdī ir jābūt interesei, kas ir radusies un pastāvoša, kas ir pietiekami būtiska, lai panāktu šī akta atcelšanu, jo šī interese nozīmē, ka prasības iznākums var dot viņam labumu.

(skat. 22. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 29. novembris, T‑35/05, T‑61/05, T‑107/05, T‑108/05 un T‑139/05 Agne‑Dapper u.c./Komisija u.c., 35. punkts un tajā minētā judikatūra.