Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 29. oktobrī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Bundesrepublik Deutschland/Telekom Deutschland GmbH

(Lieta C-794/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzēja: Bundesrepublik Deutschland

Atbildētāja revīzijas tiesvedībā: Telekom Deutschland GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2002/58/EK 1 15. pants, lasot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. pantu, kā arī 52. panta 1. punktu, no vienas puses, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2 6. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 4. pantu, no otras puses, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem tiek noteikts pienākums saglabāt šo pakalpojumu gala lietotāju datu plūsmas un atrašanās vietas datus, ja

–    šis pienākums nav saistīts ar īpašu iemeslu vietas, laika vai telpas ziņā,

–    saglabāšanas pienākums, sniedzot publiski pieejamus tālruņa pakalpojumus – ieskaitot īsziņu, multivides vai līdzīgu ziņu, kā arī neatbildētu vai neveiksmīgu zvanu pārsūtīšanu – attiecas uz šādiem datiem:

–    zvanītāja un adresāta pieslēguma, kā arī pārslēgšanas un pāradresēšanas gadījumā katra nākamā iesaistītā pieslēguma tālruņa numuru vai citu identifikatoru,

–    savienojuma sākuma un beigu datumu un laiku vai – īsziņas, multivides vai līdzīgas ziņas pārsūtīšanas gadījumā – ziņas nosūtīšanas un saņemšanas laiku, norādot piemērojamo laika joslu,

–    datiem par izmantoto pakalpojumu, ja tālruņa pakalpojuma ietvaros ir iespējams izmantot dažādus pakalpojumus,

–    mobilā tālruņa pakalpojumu gadījumā arī

zvanītāja un adresāta pieslēguma mobilo abonentu starptautisko identifikatoru,

zvanītāja un adresāta gala ierīces starptautisko identifikatoru,

pakalpojuma pirmās aktivizēšanas datumu un laiku, norādot piemērojamo laika joslu, ja par pakalpojumiem ir samaksāts avansā,

to šūnu nosaukumus, kas izmantotas zvanītāja un adresāta pieslēgumā, uzsākot savienojumu,

–    interneta tālruņa pakalpojumu gadījumā arī zvanītāja un adresāta pieslēguma interneta protokola adresēm un piešķirtajiem lietotāja identifikatoriem,

–    saglabāšanas pienākums, sniedzot publiski pieejamus interneta piekļuves pakalpojumus, attiecas uz šādiem datiem:

–    interneta protokola adresi, kas abonentam piešķirta interneta lietošanai,

–    interneta lietošanai izmantotā pieslēguma nepārprotamu identifikatoru, kā arī piešķirto lietotāja identifikatoru,

–    interneta lietošanas piešķirtajā interneta protokola adresē sākuma un beigu datumu un laiku, norādot piemērojamo laika joslu,

–    mobilo sakaru lietošanas gadījumā tās šūnas nosaukumu, kas izmantota, uzsākot interneta savienojumu,

–    nedrīkst saglabāt šādus datus:

–    komunikācijas saturu,

–    datus par atvērtajām tīmekļvietnēm,

–    datus par elektroniskā pasta pakalpojumiem,

–    datus, kuri ir tādu savienojumu pamatā, ko veic no/uz sociālās vai ar baznīcu saistītas jomas personu, iestāžu un organizāciju pieslēgumiem,

–    atrašanās vietas datiem, proti, izmantotās šūnas nosaukuma, glabāšanas ilgums ir četras nedēļas un pārējiem datiem – desmit nedēļas,

–    ir garantēta saglabāto datu efektīva aizsardzība pret ļaunprātīgas izmantošanas riskiem un jebkādu prettiesisku piekļuvi, un

–    saglabātos datus drīkst izmantot tikai, lai izmeklētu īpaši smagus noziedzīgus nodarījumus un novērstu konkrētus draudus personas veselībai, dzīvībai vai brīvībai vai arī valstij vai federālajai zemei, izņemot abonentam interneta lietošanai piešķirtu interneta protokola adresi, ko ir atļauts izmantot abonentu informācijas iegūšanai, lai izmeklētu jebkādus noziedzīgus nodarījumus, novērstu sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu, kā arī veiktu izlūkdienestu uzdevumus?

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV 2002, L 201, 37. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/136/EK (OV 2009, L 337, 11. lpp.).

2 OV 2000, C 364, 1. lpp.