Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 19. decembrī European Federation of Public Service Unions (EPSU) iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 24. oktobra spriedumu lietā T-310/18 EPSU un Goudriaan/Komisija
(Lieta C-928/19 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: European Federation of Public Service Unions (EPSU) (pārstāvji: R. Arthur, Solicitor, K. Apps, Barrister)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un Jan Willem Goudriaan
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
apelācijas sūdzību atzīt par pieļaujamu;
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
atcelt Komisijas 2018. gada 6. marta lēmumu;
piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelāciju un tiesvedību Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka šī apelācijas sūdzība ir pieļaujama, jo Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu.
PAMATOJUMA 1. PUNKTS: Direktīvas, kas pieņemtas ar Padomes lēmumu, pamatojoties uz LESD 155. panta 2. punktu, pēc būtības ir leģislatīvi akti
Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, LESD 154. un 155. pantā paredzēto procedūru raksturodama kā tādu, ar ko nevar pieņemt tiesību aktus, kuri pēc būtības ir leģislatīvi.
EST judikatūrā ir noteikts, ka aktiem, kas pieņemti otrās procedūras ietvaros, esot tādas pašas sekas kā citām direktīvām.
Ar Lisabonas līgumu neesot nedz samazināta sociālo partneru loma, nedz izmainīta otrās procedūras ietvaros pieņemto aktu būtība.
Arī akti, kas pieņemti direktīvas formā, pamatojoties uz Padomes lēmumu, pēc būtības esot leģislatīvi.
Arī akti, kas pieņemti direktīvas formā, pamatojoties uz Padomes lēmumu, esot leģislatīvi akti.
Alternatīvi – ja direktīvas, kas pieņemtas, pamatojoties uz Padomes lēmumu, tomēr nebūtu leģislatīvi akti (kas gan tiek noliegts):
Tās esot viens no lex specialis veidiem, kas pēc būtības drīzāk ir leģislatīvs, nevis izpildu akts.
Tām varot būt tādas pašas tiesiskās sekas, kādas tām bija pirms 2007. gada.
Tādēļ Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, noraidīdama apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmo pamatu.
PAMATOJUMA 2. PUNKTS: LESD 154. un 155. panta interpretācija
Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas LESD 154. panta un 155. panta 2. punkta gramatiskajā, sistēmiskajā un teleoloģiskajā interpretācijā.
Vispārējā tiesas interpretācijā par LESD 155. panta 2. punktu neesot izmantots tā tiešais formulējums.
Vispārējai tiesai esot vajadzējis konstatēt, ka, ja reprezentatīvi sociālie partneri noslēdz nolīgumu un ja šāds nolīgums nav prettiesisks, Komisijai ir pienākums ierosināt Padomei tekstu, lai tā, pamatojoties uz LESD 155. panta 2. punkta otro rindkopu, pieņemtu lēmumu.
Vispārējai tiesai esot vajadzējis konstatēt, ka sociālo partneru nolīgumu īstenošanas metodi izvēlas sociālie partneri, nevis Komisija.
Vispārējai tiesai esot vajadzējis konstatēt, ka Padome ir pilnvarota nolemt, ka tā nepieņems LESD 155. panta 2. punkta otrajā rindkopā minēto lēmumu, bet ka Komisijai šādu pilnvaru nav.
Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi LESD 154. un 155. pantā paredzēto institucionālo līdzsvaru, paplašinādama Komisijas pilnvaras pretstatā šo normu formulējumam, un esot nepareizi interpretējusi LES 13. un 17. panta iedarbību.
Vispārējās tiesas interpretācija esot pretrunā LESD X sadaļas par sociālo politiku un ES Pamattiesību hartas 28. panta kontekstam.
Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Vispārējās tiesas spriedumu UEAPME lietā, piedēvēdama Komisijai lielāku politisku rīcības brīvību, nekā tā būtu pareizas interpretācijas gadījumā.
Vispārējā tiesa esot kļūdījusies novērtējumā par Parlamenta lomu LESD 154. un 155. pantā izklāstītajā procesā.
Tādēļ Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, noraidīdama apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmo pamatu.
PAMATOJUMA 3. PUNKTS: diferencēta pieeja Komisijas lēmumam
Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, uzskatīdama, ka šāda lēmuma pieņemšanā Komisijai būtu paredzēta plaša politiska rīcības brīvība. Tā rīkodamās, Vispārējā tiesa esot:
nepareizi interpretējusi LESD 154. un 155. pantu un sociālo partneru procesa būtību un
kļūdījusies, saskatot analoģiju ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu.
Tādēļ Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, noraidīdama apelācijas sūdzības iesniedzējas otro pamatu.
PAMATOJUMA 4. PUNKTS: pieeja Komisijas lēmumā izmantotajai argumentācijai
Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, atzīdama Komisijas lēmuma īsās argumentācijas tiesiskumu.
Iemesli, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada 6. marta vēstulē, gan juridiskā, gan faktu ziņā esot kļūdaini.
Komisija neesot paskaidrojusi, kādēļ tā atteikusies no iepriekšējā sarakstē un tās publicētajos paziņojumos paustajiem apliecinājumiem.
Vēstulē izklāstītie iemesli neesot tie paši, uz kuriem Komisija norādīja savā iebildumu rakstā vai tiesas sēdē. Šie iemesli esot arī kļūdaini – gan juridiskā, gan faktu ziņā.
Komisija neesot rīkojusies atbilstoši ES Pamattiesību hartas 41. pantam.
____________