CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2009. gada 5. maijā
Lieta F‑27/08
Manuel Simões Dos Santos
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2003. gada paaugstināšana amatā – Kopienu tiesas sprieduma izpilde – Nopelnu punktu dzēšana bez juridiska pamata – Kopienas tiesību aktu atpakaļejoša spēka aizlieguma princips – Res judicata spēka neievērošana – Neierobežota kompetence – Kompensācijas samaksas pienākuma uzlikšana pēc savas iniciatīvas – Morālais kaitējums
Priekšmets Prasība, kas ir celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru M. Simões Dos Santos lūdz atcelt īpaši ITSB priekšsēdētāja 2007. gada 6. jūnija lēmumu PERS‑01‑07 par paaugstināšanas punktu piešķiršanu 2003. gada paaugstināšanā amatā, 2007. gada 6. jūnija lēmumu ADM‑07‑17, ar kuru tiek interpretēts lēmums ADM‑03‑35 par ierēdņu un pagaidu darbinieku karjeru un paaugstināšanu amatā, un iecēlējinstitūcijas 2007. gada 15. jūnija vēstuli par nopelnu punktu galīgo piešķiršanu 2007. gada paaugstināšanā amatā
Nolēmums Atcelt ITSB lēmumu PERS‑01‑07 un ITSB 2007. gada 15. jūnija vēstuli, ciktāl tie attiecas uz prasītāja nopelnu punktu, kādi tie noteikti ar 2004. gada 30. marta lēmumu PERS‑PROM‑39‑03rev1 par paaugstināšanu amatā, dzēšanu. ITSB izmaksā prasītājam summu EUR 12 000 apmērā. Pārējā daļā prasību noraidīt. ITSB sedz savus un trīs ceturtdaļas prasītāja tiesāšanās izdevumu. Prasītājs sedz vienu ceturtdaļu savu tiesāšanās izdevumu pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Prasība atcelt tiesību aktu, kas vērsts pret apstiprinošu lēmumu – Nepieņemamība – Nosacījums – Apstiprināts lēmums, kas kļuvis galīgs
(Civildienesta noteikumu 91. pants)
2. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Priekšmets
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Kopienas tiesību akta atcelšana juridiskā pamata neesamības dēļ – Lēmuma ar atpakaļejošu spēku pieņemšana ar mērķi slēpt sākotnēju prettiesisku rīcību – Pieņemamība izņēmuma kārtā – Nosacījumi
(EKL 231. panta pirmā daļa)
4. Ierēdņi – Prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Piemērojamība
(EKL 233. pants)
5. Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Kaitējums
6. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Iespēja pēc savas iniciatīvas uzlikt atbildētajai iestādei pienākumu veikt samaksu
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)
1. Prasība par tiesību akta atcelšanu, ko ierēdnis vērš pret apstiprinošu lēmumu, ir nepieņemama tikai tad, ja apstiprinātais lēmums attiecībā uz ieinteresēto personu ir kļuvis galīgs un par to noteiktajā termiņā nav celta prasība. Pretējā gadījumā ieinteresētajai personai ir tiesības apstrīdēt apstiprināto lēmumu, apstiprinošo lēmumu vai arī abus.
(skat. 73. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1994. gada 27. oktobris, T‑64/92 Chavane de Dalmassy u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑227. un II‑723. lpp., 25. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑83/03 Salazar Brier/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑311. un II‑1407. lpp., 17. punkts.
2. Nevienā Civildienesta noteikumu normā ierēdnim nav noteikts pienākums iesniegt iepriekšēju sūdzību katram tā apstrīdētajam administratīvajam lēmumam atsevišķi. Līdzīgi kā ierēdnis var celt vairākas sūdzības pret vienu un to pašu lēmumu ar nosacījumu, ka tas tiek darīts noteiktajā trīs mēnešu termiņā, nevienā tiesību aktā nav aizliegts ierēdnim ar vienu prasību apstrīdēt vairākus tam adresētus lēmumus, kā tas arī izriet no pastāvīgās prakses iestādēs.
(skat. 76. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1995. gada 17. maijs, T‑10/94 Kratz/Komisija, Recueil FP, I‑A‑99. un II‑315. lpp., 19. un 20. punkts; 2000. gada 8. novembris, T‑44/97 Ghignone u.c./Padome, Recueil FP, I‑A‑223. un II‑1023. lpp., 39. punkts.
3. Lai gan principā tiesisko situāciju drošības princips iestājas pret to, ka Kopienu tiesību akta piemērojamība laikā tiek noteikta ar brīdi pirms tā publicēšanas, izņēmuma kārtā ir pieļaujams pretējais, ja to prasa tādējādi sasniedzamais mērķis un ja pienācīgi tiek ievērota iesaistīto personu tiesiskā paļāvība. Ja ir izpildīti konkrētie nosacījumi, administrācija pēc prettiesiskā akta atcelšanas var izdot aktu ar atpakaļejošu spēku.
Tādējādi pretlikumīgs ir tāds lēmums, kuram pēc tam, kad Kopienas tiesa atcēlusi administratīvu lēmumu juridiskā pamata neesamības dēļ, ir atpakaļejošs spēks, jo iestādes sasniedzamais mērķis nepamato šādu atpakaļejošu spēku un ar minēto aktu nav ievērota iesaistīto personu tiesiskā paļāvība.
(skat. 100., 101., 104.–106., 113. un 117. punktu)
Atsauce
Tiesa: 1991. gada 11. jūlijs, C‑368/89 Crispoltoni, Recueil, I‑3695. lpp., 17. punkts.
4. Saskaņā ar EKL 233. pantu, lai ievērotu spriedumu, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, un to pilnībā izpildītu, iestādei, kas ir izdevusi atcelto tiesību aktu, ir jāievēro ne tikai sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī tā pamatojums, kas ir nepieciešams, lai noskaidrotu sprieduma rezolutīvajā daļā izdarīto atzinumu precīzo nozīmi. Sprieduma pamatojumā, pirmkārt, ir norādīta tieši tā norma, kas tiek uzskatīta par prettiesisku, un, otrkārt, ir norādīti precīzi iemesli, kuru dēļ šī norma rezolutīvajā daļā ir atzīta par prettiesisku, un attiecīgajai iestādei, atcelto tiesību aktu aizstājot ar citu, ir jāņem vērā tieši šis sprieduma pamatojums. Turklāt EKL 233. pantā ir noteikts, ka attiecīgajai iestādei ir jāpārliecinās, ka tiesību aktā, ar kuru ir paredzēts aizstāt atcelto tiesību aktu, nav pieļauti tie paši pārkāpumi, kas ir norādīti spriedumā, ar kuru ir atcelts tiesību akts.
Tādējādi iestāde, ja tā, izpildot spriedumu par lēmuma atcelšanu, sniedz tādu tiesību akta interpretāciju, kura ir tieši pretēja Kopienas tiesas atceltajā spriedumā sniegtajai interpretācijai, neievēro res judicata spēku.
(skat. 120. un 124. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13. septembris, T‑283/03 Recalde Langarica/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑235. un II‑1075. lpp., 50. un 51. punkts.
5. Iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz amatā paaugstināmiem ierēdņiem. No tā izriet, ka pat gadījumā, ja tiek konstatēts, ka iecēlējinstitūcija ir pieļāvusi pārkāpumus paaugstināšanas amatā procedūrā par sliktu kādam ierēdnim, šie elementi vien nav pietiekami, draudot ar iecēlējinstitūcijas plašu rīcības brīvību paaugstināšanas amatā jomā liegšanu, lai secinātu, ka, ja šādu pārkāpumu nebūtu, ierēdnis tiktu paaugstināts un ka līdz ar to apgalvotie būtiskie zaudējumi ir noteikti un pastāvoši. Civildienesta noteikumi nepiešķir nekādas tiesības uz paaugstināšanu amatā pat ierēdņiem, kas atbilst visiem nosacījumiem paaugstināšanai amatā.
(skat. 133. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2000. gada 22. februāris, T‑22/99 Rose/Komisija, Recueil FP, I‑A‑27. un II‑115. lpp., 37. punkts.
6. Lai nodrošinātu atceļošā sprieduma, kura izpilde saistīta ar īpašām grūtībām, lietderīgo iedarbību, Kopienu tiesa var izmantot neierobežotu jurisdikciju strīdos, kuri ir saistīti ar finansēm, un – nepieciešamības gadījumā pēc savas iniciatīvas – piespriest atbildētājai izmaksāt ar dienesta pārkāpumu radītā kaitējuma atlīdzību.
(skat. 142. un 144. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2008. gada 22. oktobris, F‑46/07 Tzirani/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 214. punkts.