Language of document : ECLI:EU:F:2008:76

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2008. gada 17. jūnijā

Lieta F‑97/07

Chantal De Fays

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Slimības atvaļinājums – Neatļauta prombūtne – Strīdu izšķiršanas process

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru Š. de Fē [Ch. De Fays] lūdz cita starpā atcelt Komisijas 2007. gada 21. jūnija lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņas sūdzība, kas iesniegta par 2006. gada 21. novembra lēmumu, ar kuru ticis konstatēts, ka viņa ir bijusi neatļautā prombūtnē no dienesta kopš 2006. gada 19. oktobra un ka tāpēc par laika posmu, kurā viņa bija neatļautā prombūtnē un kas pārsniedza viņas tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, viņai nav izmaksājams atalgojums.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi

(Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts un 43. pants)

2.      Ierēdņi – Slimības atvaļinājums – Medicīniskā apskate – Medicīniskās apskates rezultātu apstrīdēšana

(Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta piektā daļa un 60. panta pirmā daļa)

3.      Ierēdņi – Slimības atvaļinājums – Medicīniskā apskate – Neatļautas prombūtnes konstatējums

(Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta ceturtā un piektā daļa un 60. panta pirmā daļa)

1.      No Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta un 43. panta izriet, ka prasības pieteikumā ir jānorāda strīda priekšmets un jāietver prasītāja izvirzītie pamati, kā arī faktiskie un tiesību argumenti un ka tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Tomēr pamats, kas papildina sākotnēji prasības pieteikumā tieši vai netieši norādītu pamatu un kas ir cieši ar to saistīts, ir jāatzīst par pieņemamu.

(skat. 53. punktu)

Atsauces:

Civildienesta tiesa: 2006. gada 26. aprīlis, F‑16/05 Falcione/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑3. un II‑A‑1‑7. lpp., 65. punkts; 2006. gada 30. jūnijs, F‑87/05 Ott u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑73. un II‑A‑1‑263. lpp., 74. punkts.

2.      Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta piektajā daļā paredzētais strīdu izšķiršanas process, saskaņā ar kuru neatkarīgam ārstam tiek lūgts sniegt atzinumu un kuru var uzsākt ierēdnis, kas vēlas apstrīdēt viņam veiktās medicīniskās apskates rezultātus, atspoguļo Kopienu likumdevēja vēlmi izskaidrot prombūtnes kontroles un ārsta izziņas iesniegšanas procedūras. Ja ierēdnis varētu pamatoti kritizēt medicīniskās apskates rezultātus ārpus šim nolūkam speciāli paredzētās procedūras, pat pamatojot prasību par tādu aktu kā pasākums, kāds, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 60. panta pirmo daļu, veikts neatļautas prombūtnes gadījumā, tad tas būtu pretēji šim mērķim.

(skat. 56. punktu)

3.      No Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta ceturtās daļas un 60. panta pirmās daļas formulējuma skaidri izriet, ka, ja administrācija ir saņēmusi medicīniskās apskates rezultātus, kuros ir teikts, ka ierēdnis ir spējīgs veikt savus darba pienākumus, tai ir jākonstatē, ka ierēdnis ir atradies neatļautā prombūtnē kopš dienas, kad tika veikta apskate, jāatskaita šī prombūtne no attiecīgās personas ikgadējā atvaļinājuma un, ja šis atvaļinājums ir jau izmantots, nav jāizmaksā šim ierēdnim atalgojums par attiecīgo laika posmu. Kad iestāde, kas izskata konkrēto gadījumu, ir pārbaudījusi, ka attiecībā uz medicīnisko apskati tai nav iesniegts lūgums nosūtīt jautājumu neatkarīgam ārstam atzinuma saņemšanai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta piektajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, tās kompetencē ir veikt minētos pasākumus. Tādējādi šādu pasākumu atcelšanas rezultātā, kas notikusi tāpēc, ka iestāde nav bijusi kompetenta tos veikt, varētu tikt pieņemts tikai pēc būtības identisks lēmums, tiklīdz šī kļūda būtu izlabota.

(skat. 70. punktu)

Atsauce:

Tiesa: 2004. gada 29. aprīlis, C‑111/02 P Parlaments/Reynolds, Recueil, I‑5475. lpp., 59.–61. punkts.