CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 28. jūnijā

Lieta F‑55/10

AS

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Paziņojums par vakanci – Kandidatūras noraidīšana – Interese celt prasību – Ierēdnis, ko skārusi invaliditāte – Lēmuma noraidīt kandidatūru un lēmuma iecelt amatā nedalāmība – Neesamība – Nošķīrums starp ierēdņiem, kuri pieder pie tās pašas funkciju grupas un ietilpst tajā pašā pakāpē un kuriem ir atšķirīga karjeras gaita – Saistība starp pakāpi un nodarbinātību

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru AS tostarp prasa atcelt Komisijas 2009. gada 30. septembra lēmumu noraidīt viņa kandidatūru bibliotēkas asistenta amatam un piespriest Komisijai viņam samaksāt kopā EUR 30 000 kā atlīdzību par zaudējumiem un morālo kaitējumu, ko viņš, viņaprāt, ir cietis

Nolēmums      Atcelt 2009. gada 30. septembra lēmumu, ar kuru Komisija ir noraidījusi prasītāja kandidatūru. Komisija pārskaita prasītājam summu EUR 3000 apmērā. Prasījumus pārējā daļā noraidīt. Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas no prasītāja tiesāšanās izdevumiem. Prasītājs sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību – Prasība par kandidatūras uz vakantu amata vietu noraidījumu

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību – Lēmums noraidīt kandidatūru

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Pamattiesības – Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība – Ārsta noslēpums – Piemērošanas joma

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants)

4.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības

(Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

5.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi

(Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 43. panta 1. punkts)

6.      Ierēdņi – Paziņojums par vakanci – AST kategorijas amats ar karjeras ierobežojumu – Kandidatūru izskatīšana – AST kategorijas kandidātu bez karjeras ierobežojumiem izslēgšana – Prettiesiskums

(Civildienesta noteikumu 5. panta 4. punkts un 7. panta 1. punkts; XIII pielikuma 10. pants)

7.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Apstrīdētā akta atcelšana, kas nenodrošina pienācīgu atlīdzību par morālo kaitējumu – Finansiālas atlīdzības piešķiršana

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Ierēdņa, kurš tiek pensionēts un attiecībā uz kuru Invaliditātes komiteja ir atzinusi, ka viņam ir pilnīga pastāvīga nespēja veikt savus darba pienākumus, situācija ir atgriezeniska situācija, un ierēdnis, kuru skārusi šāda invaliditāte, kādu dienu var atjaunoties savā amatā, ja vien nav pretēja pierādījuma, šādi saglabādams interesi prasīt atcelt tā kandidatūras noraidīšanu amatā, kurā izsludināta vakance.

(skat. 29. punktu)

Atsauce

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2010. gada 9. decembris, T‑526/08 P Komisija/Strack, 73. un 74. punkts.

2.      Gadījumā, ja ierēdnis prasību cēlis saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu, kur lēmums par kandidatūras noraidīšanu nav nodalāms no lēmuma par iecelšanu amatā atbilstoši šai kandidatūrai, ieinteresētās personas interese panākt šo lēmumu atcelšanu ir jāvērtē globāli un individuāli.

Tomēr tas nenozīmē, ka minētie lēmumi ir nedalāmi un ka prasītājam, lai prasība varētu tikt atzīta par pieņemamu, vienlaicīgi ir jāprasa atcelt abus lēmumus. Faktiski ir pieņemams prasītāja lūgums atcelt tikai vienu lēmumu, ar ko noraidīta tā kandidatūra.

Turklāt ar samērīguma principu ir saderīgi, ka ierēdnis, kurš vēlas aizsargāt trešo personu tiesības, var prasīt atcelt vienīgi lēmumu, ar ko noraidīta tā kandidatūra, un viņam, lai prasības pieteikums varētu tikt atzīts par pieņemamu, nav pienākuma prasīt atcelt lēmumu par citu ierēdņu iecelšanu amatā.

(skat. 30.–33. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2008. gada 28. februāris, C‑17/07 P Neirinck/Komisija.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: Komisija/Strack, minēts iepriekš, 45. punkts.

3.      Ārsta noslēpums tostarp ietver informāciju, kas veselības aprūpes speciālistam tapusi zināma, veicot savus pienākumus, un ko tam sniegusi persona, kuru tas pieņēmis. Tiesības uz ārsta noslēpuma aizsardzību, kas ir viens no tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aspektiem, ir ar Savienības tiesisko kārtību aizsargātas pamattiesības. Šīs divu veidu tiesības var ietvert ierobežojumus ar nosacījumu, ka tie faktiski atbilst vispārējām interesēm, kam kalpo Savienība, un ja attiecībā uz izvirzīto mērķi tie nav uzskatāmi par pārmērīgu un nepieņemamu iejaukšanos, kas aizskar tādējādi garantēto tiesību pašu būtību.

Šai sakarā un atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu, publiskās iestādes iejaukšanās privātajā dzīvē, kas ietver tiesības turēt noslēpumā savu veselības stāvokli, var tik attaisnota tiktāl, ciktāl tā “ir paredzēta likumā”, kalpo tādiem šī panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem kā “ekonomiskā labklājība” un “veselības aizsardzība” un ir “nepieciešama” šo mērķu sasniegšanai.

Šādi tas nav gadījumā, ja iestāde ierēdņa celtas prasības ietvaros izmanto ieinteresētās personas slimības vēsturē ietverto informāciju, tikai lai izvērstu argumentāciju, kas pierāda viņa intereses celt prasību neesamību.

(skat. 41. un 42. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 13. jūlijs, T‑176/94 K/Komisija, 34.–46. punkts.

4.      Lai gan Savienības tiesa nevar pēc savas iniciatīvas balstīties uz pamatu, ko nav izvirzījuši lietas dalībnieki, ja vien runa nav par sabiedrisko kārtību, tomēr tai prasītāja pamati ir jāinterpretē drīzāk pēc to būtības, nevis juridiskās kvalifikācijas, taču ar nosacījumu, ka minētie pamati pietiekami skaidri izriet no prasības pieteikuma. Tomēr neatkarīgi no visiem terminoloģijas jautājumiem pamatiem ir jābūt pietiekami skaidriem un precīziem, lai atbildētājs varētu sagatavot savu atbildes rakstu un Civildienesta tiesa – spriest par lietu, atbilstošā gadījumā nelūdzot citu informāciju.

(skat. 50. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1961. gada 15. decembris, 19/60, 21/60, 2/61 un 3/61 Fives Lille Cail u.c./Augstā Iestāde; 2005. gada 13. decembris, C‑78/03 P Komisija/Aktionsgemeinschaft Recht un Eigentum, 45. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 24. februāris, T‑145/98 ADT Projekt/Komisija, 66. punkts.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2010. gada 26. marts, T‑577/08 Proges/Komisija, 21. punkts.

5.      Ja prasītājs savā sūdzībā un prasībā balstās uz iekšējās likumības pamatu, viņš var pirmo reizi Civildienesta tiesā izvirzīt jaunu iekšējās likumības pamatu, piemēram, par Civildienesta noteikumu pārkāpumu. Šai sakarā nav nozīmes tam, ka jaunais pamats ir balstīts uz juridiski precīzu un no pirmā pamata būtiski atšķirīgu argumentāciju.

(skat. 51.–53. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 108.–123. punkts.

6.      Paredzot, ka iecēlējinstitūcija katru ierēdni norīko amatā savā funkciju grupā, kas atbilst ierēdņa pakāpei, Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts ir šķērslis tam, ka minētā iestāde noteiktiem ierēdņiem aizliedz piekļūt amatiem, kas atbilst ierēdņa pakāpei no AST 1 līdz AST 7, tikai tādēļ, ka to mērķis ir sasniegt AST 11 pakāpi. Šis pants un Civildienesta noteikumu 5. panta 4. punkts tikai ļauj iestādēm funkciju grupas ietvaros radīt atbilstību starp pakāpēm un amatiem.

Šai sakarā apstāklis, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta pārejas noteikumi dažus ierēdņus, kuriem iepriekš bijusi C un D kategorija, pakļauj ierobežojumiem to karjerā, iestādei nedod tiesības tikai šī iemesla dēļ tiem rezervēt noteiktus amatus un tā rezultātā liegt citiem tās pašas pakāpes ierēdņiem piekļuvi amatam.

Tas, ka iestāde saglabā principu nošķirt ierēdņus, kuriem ir tā pati pakāpe un kuri ietilpst tajā pašā funkciju grupā, lai piekļūtu atsevišķiem amatiem, nav saderīgi ar vienu no Civildienesta noteikumu reformas mērķiem apvienot agrākās B, C un D kategorijas vienā AST funkciju grupā. Tādējādi iecēlējinstitūcija likumīgi nevar nošķirti vērtēt to tās pašas pakāpes ierēdņu nopelnus, kas atbilstoši iepriekšējai Civildienesta noteikumu redakcijai ir piederējuši atšķirīgām grupām, jo likumdevējs ir vēlējies tos apvienot vienā funkciju grupā.

(skat. 58. un 63.–65. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2010. gada 4.marts, C‑496/08 P Angé Serrano u.c./Parlaments, 106. punkts.

7.      Morālais kaitējums, ko ierēdnis cietis, ja administrācija izdara dienesta pārkāpumu, kura rezultātā var iestāties tās atbildība, rada tiesības saņemt atlīdzību, ja pārsūdzētā prettiesiskā tiesību akta atcelšana pati par sevi nerada adekvātu šī kaitējuma atlīdzināšanu.

Šādi tas ir gadījumā, kad iestāde, nelikumīgi noraidīdama ierēdņa kandidatūru par vakantu izsludinātam amatam, lai gan ieinteresētā persona šādus pienākumus ir veikusi vairākus gadus, nodara morālu kaitējumu, kas pietiekami nevar tikt novērsts ar prettiesiskā tiesību akta atcelšanu, jo ieinteresētā persona, ievērojot tās invaliditāti, nevar gūt nekādu labumu no izpildes pasākumiem, kas minētajai iestādei būtu jāpieņem.

(skat. 79. un 80. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2009. gada 7 jūlijs, F‑99/07 un F‑45/08 Bernard/Europol, 103.–107. punkts.